Kad apmācībās satiekas cilvēki ar invaliditāti un bez tās… Organizatoru stāsts

Vai esi kādreiz organizējis projektu ar Austrumpartnerības valstīm? Vai esi kādreiz darbojies jauktā grupā, kurā ir dalībnieki ar ļoti dažādu izcelsmi, dažādām fiziskām iespējām, vecuma starpību 40 gadu diapazonā, ļoti daudzveidīgu pieredzi darbā ar jauniešiem?

Mums tas viss šķita ļoti motivējoši, kad nolēmām veidot projektu sadarbībā ar kaimiņvalstu reģionu – Baltijas, Austrumpartnerības valstīm un Krievijas federāciju. Jo īpaši gribējām turpināt sadarbību sociālās iekļaušanas jomā un attīstīt savu un partneru profesionālo pieredzi šajā jomā.

Tagad savu pieredzi stāstām tev! Ceram, ka tā tev noderēs, ja nolemsi savos projektos iesaistīt jauniešus ar kustību vai redzes traucējumiem.

Īsumā par projektu

Apmācību kursu „Activate Through Non-formal Education” rīkojām Rīgā no 2015. gada 18. līdz 29. martam sadarbībā ar partneriem no Igaunijas, Lietuvas, Armēnijas, Moldovas, Krievijas, Ukrainas un Gruzijas. Apmācību kursā piedalījās 24 dalībnieki no 8 valstīm – jaunatnes darbinieki, jauniešu līderi, iestāžu un organizāciju pārstāvji, kas interesējas par neformālās izglītības un sociālās iekļaušanas pieejas iespējām.

Svarīgākais, ko gribējām panākt projekta laikā:

-    veicināt jaunatnes darba efektivitāti un kvalitāti projekta dalībvalstīs un ārpus tām, paaugstinot jaunatnes darbinieku, jauniešu līderu, NVO un citu organizāciju/iestāžu pārstāvju kompetences sociālās iekļaušanas jomā;
-    iepazīstināt dalībniekus ar neformālo izglītību, kas ir efektīvs jaunatnes darba instruments, kā iekļaut un veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām līdzdalību, it īpaši ar fizisko invaliditāti; 
-    attīstīt dalībnieku kompetences dažādu pieeju izmantošanā sociālās iekļaušanas darbā;  
-    iepazīstināt dalībniekus ar neformālās izglītības metodēm, kas ir noderīgas un efektīvas, strādājot ar jauniešu grupām, kas iekļauj jauniešus ar un bez invaliditātes.

Kā radās ideja?

Ideja projektam radusies jau pirms diviem gadiem, kad sociālās iekļaušanas jomā mums sāka veidoties sadarbība ar partneriem. Toreiz tikāmies starptautiskā apmācību sesijā, ko rīkojām Eiropas Padomes jaunatnes centrā Budapeštā, Ungārijā. Dalījāmies ar stāstiem par mūsu organizāciju darbību un spriedām par jauniešu ar invaliditāti līdzdalību neformālās izglītības aktivitātēs un projektos. Darba gaitā sapratām, ka mūsu organizācijās, un jo īpaši to rīkotajos pasākumos, piedalās ļoti maz jauniešu ar kustību un redzes traucējumiem. Daudzi kolēģi bija minējuši, ka pietrūkst pieredzes darbā ar jauktām grupām (kur būtu gan jaunieši ar invaliditāti, gan bez) un nav droši par savu kompetenci veidot projektus ar šādām grupām. Tā mums radās ideja! Esot kopā Budapeštā, pārrunājām projekta ideju un vienojāmies par turpmākiem tās attīstības soļiem. Mēs uzņēmāmies iesniegt projektu Latvijā un priecīgi sagaidījām pozitīvo lēmumu par apstiprinājumu.

Tālāk sākās sagatavošanās darbi, aktīva komunikācija ar partneriem un visiem 390 kandidātiem, kas pieteikušies dalībai kursā, dalībnieku atlase, loģistikas, izmitināšanas un ēdināšanas jautājumu risināšana un daudz citu lietu, ko risinājām visi kopā. Ļoti daudz ko mācījāmies gan paši, gan partneri, gan visi piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji grupas specifikas dēļ. Ar dažiem padomiem un atziņām dalāmies arī ar tevi.  

Svarīgas atziņas

Tici vai nē, bet mums visiem ir bailes! Jebkurš vairāk vai mazāk vienmēr uztraucas, kad veido projektu vai piedalās projektā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Aizdomājāmies par to, kā jutāmies grupā, kur ir dalībnieki bez un ar invaliditāti. Projekta gaitā nonācām pie interesantiem atklājumiem.
1.    Bailes ir jebkuram cilvēkam – gan ar pieredzi, gan bez.
2.    Bailes ir dažādas: bailes no vientulības, bailes no nepārvaramas varas nodarītiem postījumiem, kā arī bailes no saziņas ar citiem cilvēkiem, jo īpaši starp cilvēkiem ar krasi izteiktām atšķirībām, piemēram, ja grupā ir cilvēki ar invaliditāti.
3.    Jauktajās grupās, kurās ir cilvēki gan ar invaliditāti, gan bez tās, ir bailes vieniem no otriem. Cilvēkiem bez invaliditātes ir šaubas par uzvedību: vai žēlot, nepamanīt invaliditāti, kā uzvesties un komunicēt, vai drīkst jokot utt. Cilvēkiem ar invaliditāti ir bailes saziņā savas invaliditātes dēļ, ka citi viņā saredz tikai atšķirību, bet pašu cilvēku nepamana.
4.    Cilvēkiem ar invaliditāti ir raksturīgas gan bailes, kas saistītas ar savām īpašajām vajadzībām, gan arī bailes, kas raksturīgas cilvēkiem bez invaliditātes.

Cilvēku bez invaliditātes bailes jauktajās grupās:

•    bailes apvainot un kaitēt;
•    bailes piedāvāt palīdzību, jo nav zināma reakcija;
•    bailes apzināties, ka realitātē cilvēki ar invaliditāti ir ap mums;
•    bailes dzirdēt pārāk daudz biedējoša, un detaļās;
•    bailes, ka ar tevi manipulēs, lūgs palīdzību;
•    bailes inficēties ar kādu slimību;
•    bailes pārkāpt „personiskās telpas” robežas;
•    bailes no fiziskas traumas;
•    bailes no tā, ka pašam/ai nav invaliditātes;
•    bailes no slimības komplikācijām un savas nespējas redzēt slimības lēkmi;
•    bailes no ārējām atšķirībām.
 

Cilvēka ar invaliditāti bailes:

- neziņa, kā uzvesties dažādās situācijās;
- bailes apmaldīties nepazīstamā vidē;
- bailes, ka uztvers kā nepilnīgu un žēlos;
- pats/i sev saku, ka sabiedrība mani žēlo un tāpēc uzvedos nepārliecinoši;
- bailes, ka komunicēšu tikai ar asistentu;
- bailes, ka ziedos kaut ko;
- bailes, ka nav kam lūgt palīdzību un ka pats/pati nevarēšu palūgt palīdzību;
- bailes būt par invalīdu citu cilvēku acīs;
- bailes, ka redz invaliditāti, nevis personību;
- bailes no pastiprinātas uzmanības;
- bailes izskatīties muļķīgi vai izdarīt kaut ko muļķīgu;
- bailes no savstarpēja nesaskaņotības;
- bailes bieži griezties pēc palīdzības;
- bailes no fizisko trūkumu radītiem ierobežojumiem;
- bailes no aizbildnieciskas attieksmes;
- šaurs cilvēku loks, kam gribētos uzticēt svarīgās domas un personiskās mantas;
- fiziskās vajadzības;
- tehniskais progress.

Svarīgi paturēt prātā, kad strādā ar jauktajām grupām:

Ja ir plānots, ka tavā projekta grupā būs jaunieši ar invaliditāti un bez, ir svarīgi projekta programmā iekļaut aktivitātes, kas mazinās bailes saziņā starp dalībniekiem Tas noteikti palīdzēs izveidot draudzīgu un radošu atmosfēru, kā arī lauzīs stereotipus, kā arī noteikti palīdzēs grupu intensīvāk un veiksmīgāk iekļaut programmā un veicināt visu dalībnieku līdzdalību.

-    Pārbaudi, vai viesnīca ir pielāgota gan darbam, gan dzīvošanai, gan citām aktivitātēm, kas ieplānotas projektā, gan – vai ir iespēja patstāvīgi iziet ārā un atgriezties telpās.
-    Pārliecinies, vai tev ir atbalsta personāls, kas vienmēr gatavs palīdzēt uz vietas un iesaisti grupu atbalsta sniegšanai grupas iekšienē. Padomā, varbūt ir vērts piesaistīt asistentu uz vietas, kurš vienmēr būs klāt un palīdzēs dalībniekiem pārvietoties vai pieturēs, ja ir kustību traucējumi, vai palīdzēs ar tekstiem, ja projektā ir dalībnieki ar redzes traucējumiem. 
-    Ja nezini vai neesi pārliecināts par kādu jautājumu vai risinājumu, uzdod jautājumus kolēģiem, dalībniekiem un cilvēkiem apkārt. Vienmēr atradīsi kādu cilvēku, kas būtu gatavs tev palīdzēt. Vienmēr jautā dalībniekiem. Neviens nezina labāk, kas viņam/viņai der, kā katrs pats..

Ieguvumi un rezultāti, ko dalībnieki sasnieguši projektā:

- izpratne par iekļaujošās pieejas pamatprincipiem un dažādiem invaliditātes modeļiem;
- citādāks redzējums par vides pieejamību un līdzdalību;
- pieredze apmācību kursa veidošanā pēc neformālās izglītības principiem;
- zināšanas par resursiem un rīkiem, ko tālāk izmantot savā darbā un attīstīt organizāciju darbību;
- jaunas projektu idejas;
- attīstītas klausīšanas prasmes – iemācījāmies gan klausīties, gan sadzirdēt citus;
- paplašināts redzesloks dalībnieku kultūras un tradīciju jomā, attīstīta starpkultūru kompetence;
- attīstītas radošas domāšanas spējas un spēja izrādīt iniciatīvu un realizēt savas idejas dzīvē;
- mazāk stereotipu un kompleksu, brīvāka un citādāka domāšana;
- spējas patstāvīgi organizēt un plānot savu darbu, vadīt neformālās izglītības darbnīcas un uzņemties atbildību par sevi, citiem, procesu un rezultātiem.  

Atsauksmes?

No projekta un dalībnieku atziņu dienasgrāmatas mūsu projekta blogā: http://activenfe.blogspot.com/

„…Pirms brauciena bija bailes un bažas. Pirmkārt, nekad nebiju piedalījusies jaukto grupu projektos, tāpēc nezināju, kā uzvesties ar vienu vai otru cilvēku. Otrkārt, bažījos, vai spēsim atrast kopīgu valodu ar dalībniekiem no Ukrainas, ņemot vērā mūsdienu situāciju šajā valstī. Esmu ļoti priecīga, ka bažas pazuda laika gaitā, jutos ļoti droši….” Olga, Krievijas Federācija.

Ja vēlies vairāk stāstu un pieredzes par projektu, droši nāc mūsu blogā un iepazīsties ar projekta gaitu tā dienasgrāmatā šeit: http://activenfe.blogspot.com/

Noslēgumā gribētos aicināt tevi realizēt savus projektus, kā arī pateikties visiem partneriem, dalībniekiem, kolēģiem un citiem atbalstītājiem. Jo īpaši pateicamies programmai „Erasmus+” un JSPA, Rīgas Domes IKSD, Rīgas jauniešu centram „Kaņieris", Labklājības ministrijai, Invalīdu un viņu draugu apvienībai „Apeirons”, viesnīcai, pārvadātājiem, kolēģiem, dalībniekiem un draugiem par sniegto atbalstu. Projekts notika pateicoties arī jums! 

Nataļja Gudakovska, projekta koordinatore, biedrība „Līdzdalības platforma”