Kā veidot jaunatnes politikas stratēģijas?

Šogad no 24.-26.aprīlim kopā ar vēl vienu kolēģi no Latvijas man bija iespēja piedalīties seminārā  “National and EU Youth Strategies” Ļubļanā, ko organizēja Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” Slovēnijas Nacionālā aģentūra SALTO-YOUTH apmācību  ietvaros. Tēma tātad bija par dažāda līmeņa jaunatnes politikas stratēģijām dažādām ES valstīs. Jāsaka, ka šis man bija pirmais SALTO seminārs.

Pirms tam jau ik palaikam ieskatījos Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras tīmekļa vietnē, lūkojot, vai neatradīsies kāds mani ļoti uzrunājošs temats un – lūk! – beidzot mans lauciņš! Līdz šim esmu piedalījusies dažādās vietējās un starptautiskās apmācībās no savas pašvaldības, bet šoreiz izmēģināju, ko piedāvā SALTO.  Esmu ļoti apmierināta ar semināra kvalitāti un konstatēju, ka laikam jau esmu izaugusi no apmaiņām un citiem tieši jauniešu projektiem, tāpēc labprātāk piedalos apmācībās, kas ir “par lietu” (kas nu kuro reizi ir aktuāls) un kur varu no sirds izdiskutēt ar kolēģiem no citām valstīm un smelties pieredzi, ko pēc tam varu konkrēti izmantot savā ikdienas darbā.

SMEĻOTIES PIEREDZI
Kā jau nosaukums saka priekšā, tad Slovēnijā diskutējām par jaunatnes politikas stratēģijām. Dalībnieku loks bija visai plašs – gan pašvaldību pārstāvji, gan attiecīgo ministriju darbinieki, kā arī pāris Nacionālo Aģentūru pārstāvji un dalībnieki ar pieredzi ES līmeņa jautājumos. Pārsvarā darbs notika grupās, dalījāmies gan pēc darbības profiliem, gan pēc citiem principiem. Galvenais mērķis bija diskutēt par to, kā visas dažādo līmeņu jaunatnes politikas stratēģijas var viena otru papildināt. Pieredzes bija visdažādākās. Piemēram, Beļģijas flāmi, izstrādājot savu jaunatnes politiku, stingri sekoja ES jaunatnes politikas principiem, savukārt Norvēģijā pašvaldībām katrai ir savas vietējā mēroga stratēģijas, bet trūkst kopēja nacionāla dokumenta, kas noteiktu, uz ko mēs kā valsts jaunatnes jomā ejam. Bet Rumānijas pārstāve uzsvēra, ka viņas valstī darbs ar jaunatni pagaidām balstās gandrīz tikai uz projektiem – ne stratēģiju, ne finansējuma.

IEINTERESĒ IGAUŅUS

Katrs bijām sagatavojuši arī mājas darbu par labo pieredzi savā darbā, ko dažiem bija iespēja arī prezentēt. Prieks, ka varēju pastāstīt, kā mēs mazā Latvijas pašvaldībā, Gulbenes novadā, esam tikuši no „nekā” jaunatnes jomā līdz, manuprāt, diezgan attīstītai sistēmai, ko veido gan darbs 3 jauniešu centros, gan sadarbība ar jauniešu organizācijām un citi aspekti.

„Sausais atlikums”  no semināra jau ir skaidrs – jūnijā Gulbenē uzņemšu 3 igauņus, kuri vēlas pie mums ierasties studiju vizītē tieši par to, kā notikusi jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde pašvaldībā un kā tā tagad tiek īstenota dzīvē.

Paldies Latvijas NA par iespēju!

Liene