Kā izveidot klimatam draudzīgu projektu?

Aprīlī man bija iespēja piedalīties apmācībā „Climate Change”, kuru rīkoja programma „Jaunatne darbībā” sadarbībā ar Britu padomi un ANO Vides programmu. Apmācībā galvenā uzmanība tika pievērsta klimata pārmaiņām un Vācijas Ziemeļos esošās Vatu jūras reģionam – kā klimata pārmaiņas ietekmē šo unikālo vietu, un kādi ir pielāgošanās pasākumi? Un ko mēs varam darīt, lai saglabātu šo un vēl daudzas citas īpašās vietas pasaulē?

Dzīvojām uz vienas no daudzajām salām, kuras tiek sauktas par hallig un ir tikai pāris metrus virs jūras līmeņa, tādēļ stipru vētru laikā pilnībā pārplūst. Jūras līmenim ceļoties, pārplūst arī zemnieku lauki un piekrastes ceļi, un tās ir tikai redzamākās klimata pārmaiņu sekas. Vatu jūra ir unikāla un pasaules mērogā nozīmīga putnu atpūtas un barošanās vieta ceļā no Āfrikas uz Arktiku un atpakaļ. Mainoties klimatam, putni var zaudēt savas atpūtas teritorijas, un neizturēt garo migrācijas ceļu.

Apmācības laikā mums bija iespēja vērot putnus, pētīt Vatu jūras piekrasti, tikties ar zinošiem klimata pārmaiņu ekspertiem, apmainīties projektu idejām un iejusties lēmumu pieņemēju lomās. Tas viss – lai labāk izprastu klimata pārmaiņas un ar tām saistītos procesus, kas nav ne vienkārši, ne ātri. Viena no būtiskākajām atziņām bija tā, ka klimata pārmaiņas nav jautājums, kuru var atrisināt viens cilvēks, vai viena valsts, taču tieši mūsu katra individuālā rīcība ir tā, kas beigu beigās nosaka, kādu pasauli mantos paaudzes pēc mums. Mūsu katra individuālā atbildība ir ļoti būtisks elements, un svarīgi to apliecināt ne tikai ar vārdiem, bet arī reālu rīcību un ikdienas izvēlēm.

Kāds ir klimatam draudzīgs projekts?

Vide un klimata pārmaiņas neskar tikai „trakos zaļos” vai „dabas bērnus”. Līdzīgi kā sociālā iekļaušana, radošums, komunikācija, mobilitāte un globalizācija, arī vide un klimata pārmaiņas skar mūs visus – karstuma viļņi nešķiros „zaļajos” un „nezaļajos”, jaunās, no Dienvidiem ienākušās vaboļu sugas negrauzīs tikai videi neraudzīgo kāpostus, un stiprās vētras raustīs gan jaunos, gan vecos, gan tos, kas pa vidu.

Sliktā ziņa ir tā, ka organizēti pasākumi, kuri ilgst vairāk kā vienu dienu un kuros piedalās dalībnieku grupas no dažādām valstīm (un tieši tādi ir programmas „Jaunatne darbībā” projekti), atstāj samērā lielu ietekmi uz vidi. Labā ziņa savukārt ir tā, ka, nedaudz pamainot skatu punktu un pāris praktiskas un loģistiskas detaļas, projekts vai pasākums no klimatam nedraudzīga var kļūt par klimatam draudzīgu. Šobrīd, kad klimata pārmaiņu, zaļas ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības jautājumi Eiropas Savienībā ir īpaši nozīmīgi, tieši jauniešu projekti var būt labs piemērs „vecajiem bukiem”, kā darbosies, kustēsies un attīstīsies nākotnes Eiropa. Turklāt, gudri izmantojot esošos dabas resursus, var ietaupīt naudu un padarīt projektu interesantāku tā dalībniekiem!

Vislielāko ietekmi gan ikdienā, gan projektos uz klimatu atastāj četras jomas – transports, mājoklis (dzīvesvieta), pārtika un vispārējais patēriņš. Ja gribi, lai tavs projekts kļūst klimatam un videi draudzīgāks, ir vērts paskatīties uz katru no šīm jomām sava projekta kontekstā, un tu ieraudzīsi, ka dažas lietas mainīt nemaz nav tik grūti.

Transports
Nav noslēpums, ka jauniešu projektu ietvaros notiek diezgan intensīva un bieža pārvietošanās no vienas vietas uz citu un atpakaļ, gan vienas valsts, gan visas Eiropas ietvaros. Bieža lidošana noteikti atstās lielāku ietekmi uz vidi (un CO2 izmešu kalnus) nekā vilciena izmantošana, savukārt braukšana vienam pašam personīgajā auto būs videi nedraudzīgāka izvēle nekā sabiedriskā transporta izmantošana. Dažādas situācijas - dažādi risinājumi, taču nenāks par ļaunu atcerēties, ka:
 - lidošana nav vienīgais veids, kā nokļūt citā valstī;
 - dod iespēju velosipēdam! Arī starppilsētu braucienos, un izvēloties projekta aktivitātes;
 - iedrošini dalībniekus izmantot autobusus un vilcienus, un nebraukt automašīnās pa vienam!

Mājoklis
Dzīvesvietas ietekme uz vidi ir saistīta gan ar enerģijas izmantošanas un energoefektivitātes jautājumiem, gan ar ēkā izmantotajiem būvmateriāliem, gan mājsaimniecības paradumiem (sadzīves ķīmija, atkritumu šķirošana utt.). Izvēloties projekta norises vietu, ir vērts noskaidrot:
-    vai ēka ir siltināta, kāda veida enerģija tiek izmantota tās uzturēšanai;
-    vai ēkā (tās tuvumā) tiek šķiroti atkritumi, un vai to būs iespēja darīt arī projekta dalībniekiem;
-    vai ēkā tiek veikti energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas pasākumi, vai tiek izmantotas energoefektīvas tehnoloģijas (spuldzes, sadžives tehnika utt.)

Pārtika
Pārtikas ražošanai un patēriņam ir daudzi ar vidi saistīti aspekti, bet uz klimatu vislielāko ietekmi atstāj trīs lietas – pārtikas pārvietošana no vienas valsts uz otru, pārtikas iepakojums, un gaļas un piena produktu ražošana. Piemēram, gaļas ražošanas procesā izdalās dabai un cilvēkam tik kaitīgā metāna gāze, kas var būt līdz pat 24 reizes kaitīgāka nekā CO2!
Rūpīga un apdomīga pārtikas plānošana projekta ietvaros vai ietaupīt līdzkeļus un samazināt slodzi uz vidi. Pērciet vietējas izcelsmes un sezonālus produktus! Ēdiet pēc iespējas mazāk gaļas un piena produktus! Izmantojiet pārtiku, kurai nav pārmēriks iepakojums!

Vispārējais patēriņš
Viens no vispārējiem klimata pārmaiņu cēloņiem ir pārmērīgais patēriņs, kas Rietumu pasaulē turpina pieaugt prātam nepatveramos apmēros. Ar to tiek nodarīti divi ļaunumi – tiek izlietoti Zemes ierobežotie resursi, un tiek radīti milzīgi atkritumu kalni. Mums ir daudz par daudz lietu, un mēs visu laiku gribam jaunas (un kur paliek vecās? Izgāztuvē!)
Izvērtējiet, ko un cik daudz ir nepieciešams iegādāties projekta vajadzībām – vai tiešām ir nepieciešami t-krekli ar projekta nosaukumu un logo? Vai tiešām ir nepieciešamas jaunas pildspalvas? Vai papīrs tiek apdrukāts no abām pusēm? Un kas notiek ar atkritumiem? Paskatoties uz lietām no šāda, videi un klimatam draudzīga skatupunkta, ieraudzīsiet daudz iespēju, kur patēriņu samazināt, tādējādi ietaupot planētas resursus!

Noderīgi resursi un materiāli

Angļu valodā

http://arctic-climate.tumblr.com/
Apmācības blogs, kurā publicēti dažādi dalībnieku veidoti raksti un noderīgi materiāli par piedzīvoto, uzzināto un izpētīto. Skaistas bildes no Arktikas un Vatu jūras, un jaunākā informācija par to, kur un kad kaut kas līdzīgs notiks nākotnē!

http://www.waddensea-worldheritage.org/
Kopš 2009.gada, Vatu jūra ir kļuvusi par vienu no ANO Pasaules mantojuma vietām, tādā veidā apliecinot un pierādot savu unikalitāti ne vien Eiropas, bet arī pasaules kontekstā. Uzzini vairāk par šo īpašo un skaisto vietu, un, kas zina – tā nemaz nav tik tālu, varbūt ir vērts doties apskatīt!

www.grida.no
ANO Vides programmas ietvaros darbojas „GRIDA” birojs Norvēģijā, kas veic dažādus pētījumus arī klimata jomā. Sadaļā „publikācijas” atradīsies interesantus un bagātīgi ilustrētus materiālus gan par ekosistēmu nozīmi klimata pārmaiņu samazināšanā, gan par to, kas ir „zilais ogleklis” un kā to izmantot.

http://ej.uz/climatebadge
Vispasaules skautu un gaidu apvienība (WAGGGS) izstrādāta rokasgrāmata "Food Security and Climate Change: Challenge Badge" par pārtikas un klimata pārmaiņu jautājumiem ar dažādām aktivitāšu idejām, kuras izmantot darbā ar bērniem un jauniešiem!
 
www.350.org
Pasaules mēroga klimata aktīvistu kustība, kuras pasākumi ir notikuši arī Latvijā! 350 ir īpašs skaitlis, kuru derētu ielāgot visiem, taču mājaslapā atradīsiet informāciju un idejas, ko paši varat darīt, lai par klimata pārmaiņām uzzinātu ikviens, ko pazīstat!

Latviešu valodā
www.homoecos.lv
Viens no biedrības „homo ecos:” tematiskajiem fokusiem ir tieši klimata pārmaiņas – kādēļ tās notiek tik strauji, kā tās izpaužas Latvijā, ko varam darīt, lai tās samazinātu! Sadaļā „Mēs iesakām” atradīsi dažādus interesantus materiālus un resursus tālākai izpētei, sadaļā „Klimats” – 10 padomus, kā kļūt klimatam draudzīgākiem, savukārt sadaļā „Jaunumi” – par tām aktivitātēm, kurās vari iesaistīties arī tu!

http://www.zb-zeme.lv/klimats-un-energija
Biedrība „Zaļā brīvība” ir viena no pieredzējušākajām Latvijas „zaļajām” nevalstiskajām organizācijām, un viņu mājaslapā atradīsi plašu infromāciju par klimata pārmaiņām un atjaunojamām enerģijām – datus, idejas, ieteikumus, aptaujas un citas interesantas lietas!

http://www.videsfonds.lv/lv/ekoskolas
„Ekoskolu” programma piedāvā ne vien kļūt par ekoskolu, dažādus materiālus un resursus skolotājiem, kas palīdzēt klimata pārmaiņu un enerģijas jautājumus iekļaut pārējos mācību priekšmetos! Labajā pusē atradīsiet sarakstu ar publicētajiem materiāliem – īpaši noderīgas varētu būt rokasgrāmatas „Klimats” un „Enerģija”


Idejas, kā klimata pārmaiņu un vides jautājumus  iekļaut projektā!


-Lekcija/radošā darbnīca par kādu ar vidi saistītu jomu. Uzaiciniet kādu ekspertu, kurš var jauniešiem saprotamā veidā pastāstīt par vides un klimata jautājumiem un to, ko jaunieši paši var darīt šajā jomā!
-Izrēķiniet savu ekoloģisko pēdu! Kopā ar jauniešiem izrēķiniet savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, un pēc tam pārrunājiet iegūtos rezultātus! To var izdarīt, piemēram, šeit: http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html
-Veidojiet savu „zaļo paradumu” TOP 10. Kopā ar jauniešiem izveidojiet savu zaļo paradumu topu, pārrunājot, kuri no paradumiem ir vieglāk ieviešamu, kuri –grūtāk, un ko katrs var darīt, lai jau tuvākajā laikā dzīvotu kaut nedaudz videi draudzīgāk!
-Dodieties riteņbraucienā, tādējādi parādot riteņbraukšanas pozitīvās īpašības un iedrošinot projekta dalībniekus lietot velosipēdus arī ikdienā!
-Diena bez gaļas! Projektā iekļaujiet vismaz vienu dienu, kad neviena no ēdienreizēm nesatur dzīvenieku izcelsmes produktus. Pasniedziet to kā eksperimentu, iedrošinot dalībniekus vērot savas sajūtas, un pašiem izpētīt gaļas un piena produktu industriju ietekmi uz klimatu!

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā un publikācijā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.