Jauniešu sociālā iekļaušana

Seši no rīta Rīgas lidostā. "Bet, vai jums nevajadzēja lidot vakar?” – frāze, kas būtu radījusi satraukumu jebkurā cilvēkā, kuram biļetes atsūtīja vien 12 stundas pirms lidojuma.

Taču ne jau rīta afekta un pozitīvas domāšanas apreibinātai latvietei, pošoties uz Eiropas Jaunatnes galvaspilsētu – Thessaloniki. Tur 10.–12.martā norisinājās Eiropas Jaunatnes konference, kas ir nozīmīga Strukturētā dialoga daļa, kurā apmēram 250 dalībnieki pārstāvēja jaunatnes politikas veidošanā iesaistīto viedokļus.

Grieķijas prezidentūras prioritāte ir jauniešu sociālā iekļaušana ar uzsvaru uz uzņēmējdarbību, tādēļ šajā konferencē tika apspriesti dažādi faktori, kas varētu pozitīvi uzlabot pašreizējo situāciju Eiropā. Galvenais konferences uzdevums bija izveidot rekomendācijas jaunatnes politikas attīstībai. Kā pamatdokuments tika ņemts 28 dalībvalstu nacionālo diskusiju un konsultāciju apkopojums, kā arī starptautisko organizāciju iesniegtais, ko veidoja apmēram 15 000 iesaistīto no visas Eiropas Savienības. Arī es piedalījos nacionālā līmeņa diskusijās, ko organizēja LJP ar JSPA finansiālu atbalstu. Konferences laiks bija piepildīts no rīta līdz vakaram dažādās aktivitātes – oficiālās uzrunās, paneļdiskusijās, grupu darbā un prezentācijās. Taču pārsvarā darbs tika organizēts iepriekš noteiktās septiņās grupās: kvalitatīva izglītība; jaunatnes pāreja uz nodarbinātību; jauniešu uzņēmējdarbība; nodarbinātība; sociālā uzņēmējdarbība; dialogs starp paaudzēm; sociālā iekļaušana. Latviju piecās no septiņām darba grupām pārstāvēja Santa Ozoliņa, Vladislava Šķēle, Laura Zvejniece, Karīna Vītiņa, Elīza Jordane. Ņemot vērā, ka katra delegāta pieredze un zināšanas par jaunatnes politiku Eiropā bija atšķirīgas, pirms darba sākšanas organizatori interaktīvā veidā iepazīstināja ar dažādām Eiropas programmām, piemēram, jaunajām un aktuālajām Erasmus+ un Jaunatnes garantiju.

Kā jau šim braucienam pieder, savu grupu es uzzināju pēdējā – konferencei jau ritot pilnā sparā. Taču „Dialogs un zināšanu apmaiņa starp paaudzēm’’ bija mana laimīgā loze. Tajā savstarpējā sastrādāšanās bija viegla, par spīti tam, ka telpa bija pilna ambiciozu līderu. Debašu netrūka, īpaši ņemot vērā atšķirīgo situāciju un pieredzi dažādos Eiropas reģionos. Man personīgi visinteresantākā šajā procesā šķita viedokļu apmaiņa starp jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem, ierēdņiem, lai arī vairums no viņiem šīs darba grupas neapmeklēja. Bija manāmas krasas atšķirības komunikācijā starp institūcijām un jauniešiem dažādās valstīs – par to, kā savest kopā jauniešus un "mazāk jaunus cilvēkus’’, kā mēs tos, grupā jokojoties, dēvējām. Manā grupā Somija bija kā piemērs atvērtai komunikācijai neatkarīgi no amata un vecuma, savukārt kāda spāniete neslēpa savu šoku, izdzirdot, cik viegli ir sazināties ar ministriju pārstāvjiem citās valstīs. Lai arī cik vērtīga būtu šī pieredzes apmaiņa grupā, prioritārais bija atšķetināt svarīgākos problēmjautājumus un definēt tiem risinājumus no esošajiem ieteikumiem visas Eiropas mērogā. Savā ziņā tas bija neaptverami, ka uz pāris dienām vienā telpā tiek pārstāvētas visas ES valstis, lai kopīgi veidotu rekomendācijas labākai Eiropai, aizņemoties labāko pieredzi no katras. Ikdienā mazliet attālinātā sajūta par Eiropas vienotību uz kopīgiem mērķiem un izpratni par dažādām valstīm, ko tā sevī ietver, tika kliedēta. Apkārt esošie uzņēmīgie un talantīgie cilvēki iedvesmoja uz lielākiem mērķiem. Atgriezties realitātē lika piesardzības pasākumi ar policiju un suņiem, izsargājoties no grieķu eiroskepticismā balstītajiem aktiem.

Tagad, mēnesi vēlāk, izvērtējot šo konferenci, neticas, cik liels darba apjoms ir padarīts divās dienās, galvai kūpot un dienasgaismu neredzot. Šī konference bija noslēdzošā Lietuvas, Īrijas un Grieķijas prezidentūrai, un šobrīd tiek veidots apkopojums par tajā paveikto, atbalstot sociālo iekļaušanu. Ar izveidotajām rekomendācijām var iepazīties http://ej.uz/Rekomendacijas