Jauniešu politiskās līdzdalības veicināšana Latvijā

"Vienam sanāk haotisks monologs, bet diviem - strukturētais dialogs!" Latvijas Jaunatnes padome dalās pieredzē, kā īstenots "Erasmus+: Jaunatne darbībā" Strukturētā dialoga projekts. 

Kāpēc ir jāveicina jauniešu politiskā līdzdalība?

Politiskās līdzdalības zināmākie veidi ir piedalīšanās vai kandidēšana vēlēšanās, protestēšana un petīciju parakstīšana, bet līdztekus jaunieši var būt politiski aktīvi, paužot savu viedokli klātienē un internetā, tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem, piedaloties sabiedriskajās apspriešanās, darbojoties jauniešu pašpārvaldēs un jaunatnes lietu konsultatīvajās padomēs. Diemžēl realitātē jaunieši visos politiskās līdzdalības līmeņos saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas liedz viņiem iespēju aizstāvēt savas intereses un piedalīties sev nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Lēmumu pieņēmējiem bieži trūkst spējas un vēlēšanās sadarboties ar jauniešiem, vai arī jauniešu iesaistīšanās nereti notiek konsultāciju veidā, uzklausot jauniešu viedokli, bet neņemot to vērā lēmumu pieņemšanā. 

Strukturētais dialogs starp jauniešiem un politikas veidotājiem

Jauniešu politiskās līdzdalības veicināšana ir viens no jautājumiem, kuram tiek meklēti risinājumi ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs un Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Lai mazinātu plaisu starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, sniegtu jauniešiem līdzvērtīgas iespējas un tiesības piedalīties politikas izstrādē, 2005. gadā Eiropas Komisija un ES  dalībvalstis vienojās par nepieciešamību izveidot strukturētu dialogu ar jauniešiem un jauniešu organizācijām, jaunatnes pētniekiem un politikas veidotājiem. 

Strukturētais dialogs ir iespēja jauniešiem un politikas veidotājiem kopīgi apspriest problēmjautājumus vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī. Strukturētā dialoga laikā notiek jauniešu iesaistīšanās procesā, – no problēmas definēšanas līdz pat oficiāla jaunatnes politikas dokumenta izveidei. Strukturētais dialogs notiek trīs līmeņos – vietējā, nacionālā un starptautiskā, un tajā tiek ņemti vērā ikvienā līmenī izvirzītie priekšlikumi par būtiskākajiem jautājumiem jaunatnes jomā.

Jauniešu politiskās līdzdalības veicināšana Latvijā

Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) galvenā darbības joma ir jauniešu interešu aizstāvība nacionālā un starptautiskā līmenī ar mērķi uzlabot jauniešu dzīves līmeni Latvijā, piedaloties jaunatnes politikas veidošanā. LJP ir uzņēmusies galveno lomu Strukturētā dialoga ieviešanā Latvijā, vada Strukturētā dialoga nacionālo darba grupu, plāno un īsteno Strukturētā dialoga aktivitātes visos Latvijas reģionos.

Lai veicinātu jauniešu un viņu organizāciju līdzdalību politiskajos procesos pašvaldības un valsts līmenī, LJP 2014. gadā sagatavoja projekta "Strukturētā dialoga īstenošana Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē" pieteikumu un saņēma Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas "Erasmus+" finansējumu tā īstenošanai. 

Projekta mērķis ir veicināt jauniešu vēlmi iesaistīties politiskajās aktivitātēs un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī izglītot lēmumu pieņēmējus par nepieciešamību iesaistīt jauniešus šajos procesos, lai tie būtu jauniešu vajadzībām atbilstoši un veicinātu viņu attīstību.

Projekta dalībnieki ir jaunieši vecuma grupā no 13 – 30 gadiem, politiķi, kas ir lēmumu pieņēmēji, jaunatnes lietu speciālisti un reģionālie plānošanas koordinatori, organizāciju vadītāji un pārstāvji, kas iesaistīti jauniešu organizācijās vai strādā ar jaunatni.

Projekta ietvaros organizētās aktivitātes

  • No 2014. gada decembra līdz 2015. gada martam LJP sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Strukturētā dialoga nacionālo darba grupu un reģionālajiem sadarbības partneriem ir īstenojusi 10 informatīvos seminārus, 15 vietējā līmeņa diskusijas, 5 reģionālās un 2 nacionālās konferences, kā arī 5 reģionālās noslēguma diskusijas par jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanu. Balstoties uz Strukturētā dialoga Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas reģionālo aktivitāšu rezultātiem, tika izstrādātas Latvijas rekomendācijas jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanai nacionālajā un Eiropas līmenī. Minētajās aktivitātēs piedalījās apmēram 700 jaunieši, dažāda līmeņa lēmumu pieņēmēji, jauniešu organizāciju pārstāvji un jaunatnes darbā iesaistītās personas.
  • No 23. līdz 26. martam IZM, Eiropas Jaunatnes forums un LJP Rīgā organizēja Eiropas Jaunatnes konferenci par jauniešu politisko līdzdalību Eiropas demokrātiskajos procesos, kas ir viena no trio-prezidentūras (Itālija – Latvija – Luksemburga) jaunatnes jomas prioritātēm. Konferencē ap 260 jaunieši un jaunatnes politikas veidotāji no visas Eiropas izstrādāja rekomendācijas plašākai jauniešu līdzdalībai politiskajos procesos. Rekomendācijās ir iekļauti vairāk kā 40 000 Eiropas jauniešu ieteikumi, kas apkopoti četrus mēnešus ilgušās Strukturētā dialoga diskusijās ES dalībvalstīs.
  • Vienlaikus ar Eiropas Jaunatnes konferenci 24. martā LJP kopā ar 37 nevalstiskajām un valsts organizācijām rīkoja lielāko Latvijas jauniešu nevalstisko (NVO) organizāciju festivālu "Jaunieši iesaistās”. Pasākuma mērķis bija veicināt savstarpējo pieredzes apmaiņu un sadarbību starp jauniešu organizācijām un organizācijām, kas strādā ar jauniešiem. Pasākumā tika nodrošināta konferences tiešraide un pievērsta plašāka Eiropas uzmanība jauniešu NVO darbam un jauniešu politiskās līdzdalības veicināšanai Latvijā. Pavisam festivālu apmeklēja vairāk nekā 500 jauniešu, viņu līderi, jauniešu NVO pārstāvji, darbā ar jaunatni iesaistītie un citi interesenti no visas Latvijas, atzīstot, ka šādu pasākumu ir nepieciešams organizēt regulāri.
  • Paralēli Strukturētā dialoga diskusijām klātienē tika organizētas arī konsultācijas tiešsaistē, kurās savu viedokli bija iespēja izteikt jauniešiem, politikas veidotājiem, jauniešu organizāciju pārstāvjiem un jaunatnes darbā iesaistītajiem.
  • Projekta ietvaros ir izveidota Brīvprātīgo skola Prezidentūras un Strukturētā dialoga pasākumu sagatavošanai un īstenošanai, kuras mērķis ir attīstīt jauniešu kompetences un spējas, kā arī prasmes pasākumu organizēšanā un radīt izpratni par politikas pasākumiem, kā vispār notiek lēmumu pieņemšanas procesi nacionālā un Eiropas dimensijā. Brīvprātīgo skolā ir iesaistīti vairāk kā 200 jauniešu no dažādām Latvijas pilsētām.
  • Lai atspoguļotu jauniešu līdzdalības izmaiņas, ir uzsākts tās monitorings Latvijā, kas kalpos kā kvalitatīvs pētniecisks informācijas avots un 2015. gada rudenī būs brīvi pieejams interesentiem internetā. 

Plašāka informācija par Strukturēto dialogu, jauniešu politisko līdzdalību, projekta aktivitātēm un to rezultātiem:

Linda Kalniņa
Latvijas Jaunatnes padomes Mediju programmas direktore
www.ljp.lv 
Twitter: @LJP_lv un @StrukturetaisD 
Facebook: LatvijasJaunatnesPadome un StrukturetaisDialogs 
Video materiāli par jauniešu līdzdalību ir pieejami LJP YouTube kanālā.