Jauniešu apmaiņas projektā Turcijā!

Turcija ir valsts, kas pārsteidz ar saviem kontrastiem, valsts, kas pamodina ikkatrā visslēptākās dziņas, palīdz saprast, ka dzīvot var arī tā, kā 1001 nakts pasakā. Tas skanēs kā reklāma, bet tur pavadītais laiks tiešām bija neaizmirstams- vēl tagad, pusgadu pēc brauciena uz Sinopu, ar ilgām skatos iemūžinātos foto, mēģinu atsaukt atmiņā satriecošos dabasskatus, siltos smaidus, vīģu saldumu un vietējo kukurūzas gardumu smaržu!

Sinopa, 38 miljonu pilsētiņa, kurā apmetāmies, ir pussala Turcijas ziemeļos, to no trim pusēm apskalo Melnā jūra, suņi tur pilsētas centrā sildās uz bruģakmeņiem un blakus baskājaini turku puišeļi pārdod kliņģerus un lūgšanu krelles. Idille. Tur savulaik dzīvojis Diogēns, Grieķu filozofs, nedēļu tur dzīvojām arī mēs- jaunieši no Latvijas, Krievijas, Armēnijas, Slovēnijas, Turcijas un no Ukrainas.

Liels paldies par iespēju man jāsaka Amatas novada NVO „Nītaureņi” un „KasTe”, kas bija latviešu grupas organizatori. Mēs bijām ieradušies Sinopā, jo šajā pussalā Turcijas valdība ir paredzējuši izveidot atomelektrostaciju, bet turki paši ir pret atomelektrospēka attīstīšanu savā valstī. Mūs ar autobusu aizveda uz vietu, kur šis metāla briesmonis iecirtīs savus nagus un apsēdīsies uz palikšanu- vietu, kur gar simtgadīgu akmens mūri skrien mazi cālīši un pie baznīcas leknā zālē ganās vietējās aitas.

Redzot vidi, kas tiktu neglābjami sagrauta, mūsu 7 valstu komanda ķērās pie darba- mēs intervējām vietējos iedzīvotājus, ieguvām viņu viedokli par iespējamo AES būvniecību. Mēs kopā ar Ukraiņu jauniešiem analizējām Černobiļas katastrofu un apspriedām alternatīvos enerģijas ieguves veidus. Save Our Surroundings(S.O.S.) projekta laikā mūs iepazīstināja ar Turcijas dabas skaistumu, katru vakaru mēs apguvām cits cita valsts kultūru un tradīcijas, sacerējām internacionālu projekta himnu, nirām un baudījām jūras jaukumus.

Meitenēm karstasinīgo bagātnieku dēļ bija dota pat iespēja izvizināties ar ūdens motociklu un sildīties karstās diskusijās par uzskatu atšķirībām starp valstīm. Joprojām esmu saglabājusi draudzīgas attiecības ar daudziem projekta dalībniekiem, vietējiem un organizatori, mēs visi ar aizrautību sekojam līdzi S.O.S projekta attīstības gaitai un ceram uz satikšanos nākamgad! Tā bija lieliska pieredze. Man tā bija acu atvēršana- apzināšanās, ka tas, kas notiek uz Zemes, ietekmē mūs visus, ka tuvākie draugi un lielākie ienaidnieki esam vien mēs paši, atšķirība vien tajā, kuru ceļu izvēlēsimies.

Liene Andrēviča