Jaunieši, kas nebaidās mainīties!

No 2012. gada janvāra līdz novembrim jaunieši ar Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” līdzfinansējumu un atbalstu īstenoja projektu Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem „Mēs nebaidāmies mainīties”.

Projekta darba grupas jauniešiem bija vēlme kaut ko mainīt savā ikdienā, dažādot to. Īpaši nozīmīga bija iespēja satikt cilvēkus no ārpasaules, veidot kontaktu un sadarboties. Projekta „Mēs nebaidāmies mainīties” mērķis bija īstenot dažādas brīvā laika aktivitātes kopā ar cilvēkiem no brīvības, attīstīt nozīmīgas prasmes un attieksmes, kas pēc ieslodzījuma palīdzētu iekļauties sabiedrībā un lauzt aizspriedumus par bijušajiem ieslodzītajiem.

Šāda veida projekts Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tika īstenots pirmo reizi. Mums visiem, īpaši darba grupas puišiem, šāda projekta veidošana un īstenošana bija pirmā pieredze. „Komunicējot ar cilvēkiem no brīvības, apguvām zināšanas un prasmes, kā sadarboties ar nepazīstamiem cilvēkiem, formulēt savas domas un mērķus, diskutēt un aizstāvēt savu viedokli, un darboties komandā. Iemācījāmies uzņemties atbildību – līdz galam īstenojot uzticētos pienākumus.

Projekta īstenošanā izmantojām dažādas neformālās izglītības metodes: darbu grupās, prāta vētras, lomu spēles. To mums iemācīja āra dzīves apmācības centra „Pelēkais vilks” pārstāvji, kuri lika darboties grupā, risināt dažādas konfliktsituācijas. Darbojāmies arī dažādās radošajās darbnīcās,” stāsta projektā iesaistītie puiši.

Juris: „Šis projekts bija interesants, un es daudz no tā ieguvu. Man patika uzdevumi, kur bija nepieciešams komandas darbs. Neformālās telpas dizaina veidošanā izmantoju grafiti mākslu, piedalījos neformālā valodas klubiņā, lai varētu svešvalodā diskutēt ar citiem brīvprātīgiem jauniešiem no „ārpasaules”. Projekta noslēgumā prezentēju visas aktivitātes un uzņemto īsfilmu.”

Ēvalds: „No projekta guvu daudz lielāku drosmi runāt pasākumos. Ieguvu pieredzi, kā rakstīt projektu un kā to īstenot. Visvairāk man patika darboties radošajā darbnīcā „Mūzika un ritmi”, kurā es apguvu dažādu ritmu spēlēšanu, jo, noklausoties mūzikas grupu dalībnieku stāstījumu par katru mūzikas instrumentu, tagad vairāk izprotu mūzikas skaņas. Projekta noslēgumā spēlēju ģitāru un dziedāju.  Patīkams seminārs bija „Par reliģiju”, kur Bruknas muižas un Kalna kopienas garīgais vadītājs A. Mediņš pastāstīja par ceļojumu uz Aglonu kopā ar puišiem no Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.”

Kaspars: „Projektā visas idejas, kā parasti, likās neiespējami realizēt. Bet tagad saprotu, ka iespējams ir viss, ja to dari ar nepārspīlētu pārliecību. Nav neatrisināmu problēmu, ir tikai atrunas, ka visu var atlikt vai nerisināt vispār. Tagad tādas lietas, kā pasākumu organizēšana, dalībnieku motivēšana, man šķiet kā piliens jūrā. Projektā apguvu veidot pasākuma izmaksu tāmi. Vislabāk man patika seminārs „Saskarsme un sadarbība”, kurā piedalījās āra dzīves apmācības centra „Pelēkais vilks” pārstāvji. Noslēgumā montēju īsfilmu.”

Toms: „Realizējot projektu, ir gūta ļoti liela pieredze dažādās jomās: pasākumu organizēšanā, jaunu kontaktu iegūšanā, laika un budžeta plānošanā, dažādu sīku problēmu risināšanā. Ja jānosauc lielākā problēma, to ir grūti izdarīt: ja problēmas risina kā uzdevumus, viss ātri vien atrisinās pats no sevis – vajag tikai gribēt visu paveikt līdz galam pēc iespējas labākā kvalitātē un darīt. Projektā man patika darboties rotaļlietu gatavošanas darbnīcā, kurā mēs šuvām rotaļu lācīšus, kas tika dāvināti bērniem invalīdiem un bērnudārza audzēkņiem. Atmiņā man paliks, ka pie mums ciemojās pārstāvji no „Aerodium” un pirms atbrīvošanas no ieslodzījuma laimēju lidojumu, kas bija ļoti fantastisks.”

Guntars: „Ko es domāju par šo projektu? Protams, to labāko! Pateicoties līdzdalībai projektā, varu izteikt savas domas un izpausties. Projektā mēs esam komanda. Ir tāds teiciens: „Viens par visiem, un visi par vienu!” Tas, kas notiek, - viss ir forši. Esmu optimists, jo tā ir vieglāk dzīvot. Ir jāizmanto visas iespējas, ko mums dzīve dod, un viena no tām ir šis projekts, kurā var pilnveidoties, mācīties un sadarboties visiem kopā. Man vislabāk patika, ka mēs varējām izdomāt netradicionālām sporta spēlēm piecus stafetes posmus un tiesāt sporta aktivitātes, tas bija jautrs pasākums. Projektā es fotografēju un filmēju.”

Puiši aicina arī citus nebaidīties no izaicinājuma un rakstīt projektus. Viņi ir pārliecināti, ka „ar šādu apņēmību mēs turpināsim īstenot savas radošās idejas un iesakām arī citiem jauniešiem – ja ir kāda ideja, tad droši sāciet darbu pie tās realizācijas un jūs gūsiet ne tikai gandarījumu no ieceres piepildījuma, bet arī jaunu pieredzi, kas attīstīs izpratni par dažādu pasākumu ieviešanas nepieciešamību un pavērs jaunas iespējas to realizācijā.”

Projekta „Mēs nebaidāmies mainīties” atbalsta persona
Daiga