IT WAS GREAT!*

Kā mums, pavisam trakajiem jauniešiem, izdevās izveidot veiksmīgu un laimīgu komandu? Atslēga ir darbs, smaids un daudzas negulētas naktis. Vispirms par to, kāpēc tieši tāds projekta nosaukums. Projektā iesaistījās sešas valstis, divas no tām mēs varētu saukt par vēsajām nācijām, četras – par karstasinīgām. Un tieši šī doma bija projekta pamatā – ka jaunieši māca, stāsta un vienkārši parāda to, kādi ir. Galu galā pēc astoņām kopā pavadītām dienām, septiņām stundām un 25 minūtēm var teikt, ka esam “cool” cilvēki – jauki, mīļi un ļoti forši.

Taču pāri visām ikdienišķajām epizodēm stāvēja liels sava veida bubulis- subkultūras un grafiti - gan mums, organizatoriem, gan dalībniekiem  Kāpēc mums nebija viegli? Tāpēc, ka par šiem terminiem zinājām tik pat daudz kā pārējie dalībnieki un mācījāmies līdz ar viņiem. Kā nepagurām? Jo tas ir interesants temats. Manuprāt, arī pieaugušajiem. Izprast un atšķirt ķēpājumu uz sienas no mākslas darba. Izprast, kāpēc cilvēkam ir zaļš matu ērkulis un riņķis degunā – kāpēc cilvēki vēlas būt dažādi.

Pirmā diena, vārdi, valstis, nakts putni un rīta putni, draugi vai nedraugi.. Un poļu kāzas! Vienīgais, ko var piebilst – pirmā diena gandrīz vienmēr tomēr sanāk visiem vienāda. Atšķiras metodes, bet ne mērķis – iepazīt vienam otru, saliedēt komandu un iegūt jaunus draugus. Tas, ko mēs vēl pielikām klāt, bija Jauniešu pases dienasgrāmata, kurā pierakstīt katras dienas ieguvumus, lai vēlāk nebūtu piemirsies neviens sīkums.

Līdz ar to varam ķerties pie vēl nopietnākām lietām par to, kas īsti ir subkultūras un kādas tās ir. Ja mēs to uztvērām pavisam nopietni ar vēlmi iepazīt pēc iespējas vairāk un labāk, tad dalībnieki parūpējās, lai šie fakti atmiņā “nosēstos”. Neviena subkultūras prezentācija nebija bez šova elementiem. Rīta programmā vēlreiz atkārtojām arī visu dalībnieku vārdus. Jautāsiet, vai šai nopietnajai dienas daļai sekoja pirmā iepazīšanās ballīte? Nē, draugi! Tik tikko spējuši atcerēties vārdus viens otram (šeit jāpiemin, piemēram, vārds Przemek, ko izrunāt pareizi nemaz nav tik viegli), pirmkārt, steidzām dalīt darbus, lai pavadītu kopā laiku lietderīgi. Otrkārt, trīsreiz pārskatījām, lai visiem viss pietiktu un viss notiktu laikā. Treškārt? Steidzām nozust katrs savā istabā un pārvērsties. Viens no mājas darbiem katram bija izdomāt, kas ir iekšējais „es”, kas slēpjas un nelien laukā. Tieši apmaiņas laikā tam ar degunu gaisā bija jāatrādās citiem. Šādā veidā iepazinām subkultūras arī mazliet no praktiskās puses. Daudzus tik tiešām nevarēja atpazīt. Paldies dalībnieku radošumam!

Nākamās dienas lielais uzdevums bija Rīgas iepazīšanas komandas spēle ar prezentācijām. Tikām līdz Brīvības piemineklim un sadalījāmies komandās tā, lai katrā būtu pārstāvētas visas valstis. Norunājam tikties vakariņās. Prezentāciju skatīšanās vakarpusē ievilkās, jo emociju un pieredzes ir tik daudz. Esam kopīgi iepazinuši Rīgu, Latviju, mūsu pieredzi ar subkultūrām un grafiti (ķēpājumiem). Bez visām šīm nopietnajām lietām paguvuši arī sabučot kādu līgavu, uzrunāt 30 ķīniešu tūristu komandu ar mīmiku, žestiem un bez garām runām. Esam likuši smaidīt vēsajiem latviešiem, kopā mācījušies dziedāt latviešu valodā, esam iekļuvuši “Radio 101” ēterā. Piedzīvojumu sarakstu varētu vēl turpināt.

Nākamajā dienā sēdāmies un gari runājām. Latvieši ir zemnieku tauta, un mēs ēdam, lai varētu strādāt, nevis strādājam, lai varētu ēst. Tā ir kultūru atšķirība, ko nav nemaz tik viegli pieņemt, bet galu galā esam sapratušies arī ar visām pārējām mazajām un risināmām problēmām. Dienas noslēgumā sākām “mētāties” ar idejām, kādiem būtu jāizskatās mūsu autobusiem. Bet apmaiņas lielākā un grandiozākā balle visiem kopā notika Rīgas subkultūriskākajā klubā “Depo”. Šo nakti noteikti neaizmirsīs Rīgas iedzīvotāji, kuriem nācās klausīties itāļu un spāņu serenādes. Un, protams, apsargi un dīdžeji, kuri diez vai jel kad ir piedzīvojuši tik lielu baru dīvainu, draudzīgu un jauku cilvēku.

Nākamā diena bija grūta.Nē, draugi, ne alkohola vai miega trūkuma dēļ! Mums bija jāveic garš ceļš pie jauniešiem no grupas dzīvokļa un jāgatavo pašiem sev pusdienas. Saskārāmies arī ar nelielām tehniskām problēmām. Ieteikums – 10 reizes pārjautājiet, kas nepieciešams, arī par šķietami vienkāršām lietām! Šīs dienas uzdevums bija zīmēt grafiti iekštelpās, kur veselības aizsardzības pasākumi ir svarīgi. Izrādījās, mūsu nopirktie respiratori nav īstie. Kļūme tiek labota, un mēs sākām darbu. Kamēr viena komanda cītīgi strādāja, otra veica dažādas aktivitātes, pat atrazdami galda tenisa raketes un bumbiņas. Atpakaļ ceļā ar uzņēmīgajiem itāļu puišiem iegriežamies Centrāltirgū, lai sapirktu vajadzīgos produktus itāļu vakariņām. Kamēr spāņu dalībnieki jau gatavi savam vakaram, pārējie steidz klāt galdu, lai pasniegtu labākās vakariņas pasaulē, kas izvērtās par sirsnīgākajās vakariņām visa projekta garumā, jo ēdiens bija pašu gatavots, trauki pašu mazgāti, telpa ļoti neliela, kur bez citu palīdzības pie visa nogaršošanas netikt. Ieteikums – ja ir laiks, ko veltīt šādai aktivitātei un ja ir dalībnieki, kas vēlas uzņemties vadību, ļaujieties brīnumam! Dienas noslēgumā sekoja spāņu nacionālais vakars un pārējo dalībnieku eksaminācija.

Nākamais rīts un vēl smagāka tēma priekšā – kādus mēs patiesi gribam mūsu autobusus?! Pirmkārt, visiem ir iespēja noskatīties “Vadim Master” šovu hosteļa pagalmā. Otrkārt, atgriežamies pie autobusiem, kamēr daļa dalībnieku darbojās jau kopā ar “Vadim Master” (Vadimu Čerepanovu), zīmējot gleznas, ko vest līdzi un atrādīt mammai. Daļa zīmēja skices un izgriež autobusu kontūras. Autobusus veidoja katras valsts komanda ar Vadima palīdzību un ērgļa aci. Tā aizritēja visa diena. Sagaidījām arī aģentūras pārstāvjus, kas bija sajūsmā par krāsām, autobusiem, gleznām un mums visiem. Vakarā notiesājam picu, ko eleganti piegādāja kungi no blakus mājas, bet pašā dienas noslēgumā sasēdāmies un lūkojām iepazīt Maltas un Rumānijas untumus un skaistumus.

Pēdējās smagās darba dienas uzdevums bija atrādīt rīdziniekiem, kas ir programma „Jaunatne darbībā” un ko mēs kopīgi esam paveikuši šajās dienās Latvijā. Devāmies ielās, sadalījušies komandās, katrs paķēruši savu transportlīdzekli un dāvanu tiem, kas ieklausās – jaunā gada kalendāru. Vakarā – Latvijas nacionālais vakars un atvadu balle latviešu garā. Pēc tam jau lidosta, asaras, cerības un vārdi “uz tikšanos”…

Par tiem, kas satikušies... Spāņu puikas, kuri arī savā starpā pirms projekta nebija pazīstami un nedzīvo vienā pilsētā, satikās kādā rokfestivālā. Man pašai šīsvasaras stopēšanas piedzīvojumos Balkānos sanāca satikt gandrīz visu rumāņu komandu. Satiku arī poļu meiteni Latvijā. Mūsu latviešu puikas vēlreiz tikās ar rumāņu meiteni Rumānijā, un mēs esam satikuši arī spāņu, Maltas dalībniekus. Es ticu, ka mēs tiksimies vēl! Šī bija viena no foršākajām un saliedētākajām komandām, un, ja laika rats mūs samestu kopā tieši šobrīd, viss turpinātos tieši uz tā paša viļņa.

* No angļu val. – Tas bija lieliski!

 
Are you IN or are you OUT?* (*No angļu val. – Vai tu iesaisties vai nē?)