„ImpACT!on – Youth in Action” sešas dienas Bonnā

Vācijas un Latvijas Nacionālo aģentūru rīkotajā apmācībā „impACT!on – Youth in Action” sešas septembra dienas pavadīja trīs jaunieši no Latvijas. Biedrības RED – Radošu efektu darbnīca valdes priekšsēdētāja Sintija un biedrības „Klubs „Māja”” aktīvisti Ivars un Rūta mājās atgriezās ar jaunu izpratni par Eiropas lietām. Seminārs notika no 2008.gada 6. – 12.septembrim Vācijas pilsētā Bonnā, un tā tēma bija aktīva Eiropas pilsonība.

Apmācību sākumā treneri apzināti izvēlējās aktivitātes, kas rosināja dalībnieku padziļinātu aizdomāšanos par aktīvas pilsonības jēdzienu un Eiropas lietām. To laikā dalībnieki pamatīgi apjuka: vai Eiropas pilsonim obligāti jābūt no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts? Vai Eiropas pilsonis ir jēdziens, kas saistās tikai ar juridiskām tiesībām, brīvību un pienākumiem vai tomēr tas ir kas vairāk par vēlēšanu biļetenā ievilktu krustiņu? Un, ko tādā gadījumā šajā seminārā dara Marija no Ukrainas? Un Šveice? Vai, Eiropas pašā viducī atrodoties, bet neesot Savienībā tai iet secen Eiropā notiekošais? Katrs no dalībniekiem mājās devās ar savām atbildēm, taču vienaldzīgs nepalika neviens – tik dziļa un rosinoša bija sešu dienu semināra programma.

„Neskatoties uz dalībnieku atšķirīgo nacionālo piederību un kultūras īpatnībām, bijām ļoti saliedēta grupa – tas pavisam noteikti bija profesionālo Vācijas un Latvijas treneru nopelns!” par Bonnā saturīgi pavadīto laiku priecājas Ivars Ščerbakovs. Nieka nedēļas laikā tik daudz diskutēts, iegūtas jaunas zināšanas, praktiskas iemaņas un pavisam cita izpratne par Eiropas pilsonības būtību.

„Uzzinājām par dažādām zināšanu apguves metodēm – formālo, neformālo un ikdienas izglītību – un to nozīmi mūsu dzīvē. Protams, visbiežāk tika pieminēta un pielietota neformālā izglītība, jo tā ir programmas „Jaunatne darbībā” pamatā, kā arī tika sniegta dziļāka izpratne par Eiropas pilsonību. Spēlējām spēles, lai labāk izprastu citus, spētu analizēt mūsu galvenās mērķauditorijas – jauniešu – vēlmes, vajadzības un motivēt tos personīgo mērķu izvirzīšanai un sasniegšanai,” stāsta Ivars.

Visspilgtāk viņam atmiņā palikusi lomu spēle, kuras laikā ikvienam no grupas dalībniekiem tika iedalīta konkrēta loma, pārējiem to nezinot. „Uzdevums bija iejusties dotajā lomā un uzvesties atbilstoši tai – grupas dalībnieki nostājās vienā līnijā un, atskanot aktivitātes vadītājas apgalvojumam, spēra soli uz priekšu, piekrītot tam, vai palika uz vietas – nepiekrītot. Pamazām dalībnieki kārtojās dažādās līnijās – priekšā izvirzījās „aktīvie” pilsoņi, bet aizmugurē palika tie, kas jutās ierobežoti vai neieinteresēti. Šī spēle sniedza mums iespēju izprast citus cilvēkus, viņu iespējamo rīcību un attieksmi pret apkārt notiekošo. Pēc uzdevuma izpildes visi dalībnieki atklāja savas lomas un apmainījās viedokļiem par citu lomu izpildījumu,” stāsta Ivars.

„Šī aktivitāte man lika pārdomāt, cik patiesībā grūti ir iejusties cita ādā, uzminēt citu vēlmes un vajadzības, cik maz mēs patiesībā zinām par citiem, kaut bieži vien iedomājamies, ka viss taču ir tik acīmredzami un pašsaprotami! Diskusiju izskaņā secinājām, ka aktīvus un neaktīvus pilsoņus nerada vis cilvēku ekonomiskais vai sociālais stāvoklis, bet gan individuālā izpratne par pilsoniskumu un atbildība pret sabiedrību,” secinājusi biedrības RED pārstāve Sintija.

Galvenā ideja, ko jaunieši seminārā Vācijā sapratuši – atšķirību starp jēdzieniem „pilsonība” un „pilsoniskums”, ko cilvēki ikdienā bieži vien jauc un apjūk šo vārdu nozīmju izpratnē un pielietojumā.

Pilsonība ir ar cilvēka oficiālo statusu saistīts jēdziens, kas norāda konkrētā cilvēka (pilsoņa) tiesiskās attiecības – tiesības un pienākumus – ar valsti, tiesisko sistēmu, kurai cilvēks juridiski ir piederīgs.

Pilsoniskums ir cilvēka morālā atbildība pret pārējiem līdzcilvēkiem un valsti vai valstu savienību, kurai pilsonis jūtās piederīgs. Tas vairs nav juridiski pamatots statuss. Tā ir katra cilvēka brīva interpretācija un personīgās sajūtas un ētikas kodekss. Tā ir aktīva līdzdalība sabiedrībai svarīgos procesos, savstarpējās iecietības veicināšana. Pilsoniskums paredz brīvprātīgu darbību veikšanu sabiedrības labā, ko nepieprasa un neparedz likums, bet gan katra paša vēlme un vajadzība pēc iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē. Paust savu pilsonisko apziņu ir iespējams pilnīgi neatkarīgi no cilvēka pilsonības.

„Iepriekš es nebiju īpaši ieinteresēta politikā un ekonomikā, arī aktuālos pasaules notikumus - zināju tikai kā faktus, neiedziļinoties cēloņos, sekās un risinājumos. Taču, diskutējot ar pārstāvjiem no dažādām Eiropas valstīm un piedaloties aktivitātēs, esmu ieguvusi plašāku redzesloku par to, kas notiek apkārt. Daudz runājām par plusiem un mīnusiem Turcijas pievienošanai ES. Bija interesanti dzirdēt pašu turku viedokļus, kādēļ, viņuprāt, Turcija būtu noderīga ES. Kā lielākie plusi tika minēti – Turcija būtu ļoti spēcīgs tilts starp Eiropu un Āziju, kā arī Turcijai ir viena no lielākajām armijām pasaulē. Treniņa laikā ieguvu ne tikai interesi par notiekošo pasaulē, bet arī motivāciju turpmāk piedalīties sabiedrības problēmu risināšanā. Sapratu, cik svarīgi ir nebūt vienaldzīgam un ka arī es varu ietekmēt notikumus savā valstī, pat neesot valsts amatpersona. Šo atskārst man palīdzēja kāda spāņu dalībniece, kura strādā sociālā organizācijā un palīdz atgriezties normālā dzīvē sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, un politisku iemeslu dēļ noskuvusi sev matus. Gandarījums šajā darbā ir augstākais atalgojums,” uzsver Rūta Riekstiņa no biedrības „Kluba „Māja””.

Pasākuma noslēgumā arī pašiem dalībniekiem tika dota iespēja iejusties semināra vadītāju lomā – tika dots uzdevums plānot un vadīt aktivitātes pārējiem dalībniekiem. Pēc tam sekoja paveiktā izvērtēšana, tā sniedzot iespēju pārbaudīt pašu veidoto aktivitāšu darbību praksē, kā arī dzirdēt pieredzējušu semināru vadītāju viedokli.

Sintija, Rūta, Ivars