Iepazīt neiepazīto

Projekta „4 kāzas un politika” ideja bija organizēt starpkultūru jaunatnes apmaiņu Kalnu Karabahā jauniešiem no Latvijas, Polijas, Armēnijas un Kalnu Karabahas, izmantojot kāzas kā dažādu kultūru – to tradīciju, rituālu, valodas, uzvedības modeļu, mentalitātes un normu  iepazīšanas veidu. Tāpat arī bija iecerēts diskutēt par jaunatnes politiku apmaiņas dalībnieku valstīs.

Apmaiņas laikā tika sagatavotas, svinētas un analizētas Latvijas, Polijas, Armēnijas/Karabahas tradicionālās kāzas. Uz programmas galvenā elementa – kāzu svinēšanas rituāla pamata dalībnieki atklāja dažādu sabiedrību tradicionālās vērtības: ģimenes modeļus, sabiedrībā tradicionāli pieņemtās dzimumsociālās lomas, varas pārdales mehānismus, uzvedības normas un dzīves stilus. Ņemot vērā, ka Stepanokerta, kur noritēja projekts, nav liela pilsēta, kāzu uzvedumos piedalījās visi tās iedzīvotāji:gan sagatavē, gan izpildē (līgavas zagšana, līgavas izdošana pie vīra utt). Apmaiņas laikā diskusijās un vakaru programmās tika dota iespēja piedalīties vietējiem jauniešiem, tādējādi projekta idejas tika savā veidā „nestas arī uz āru”.

Jaunatnes politikas un jaunatnes līdzdalības jautājums bija pamats pašu jauniešu un viņu organizāciju aktivitāšu stiprināšanai un attīstībai, veidojot turpmāko sadarbību. Projekta dalībniekiem tika dota iespēja iepazīties ar Armēnijas jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni šajā valstī.

Nelielas problēmas apmaiņas dalībniekiem radīja lielais karstums (aptuveni +40 grādi), neierastā pārtika, nolietotie transporta līdzekļi un kalnainais apvidus. Protams, Latvijas veikalos jau kādu laiku var nopirkt itāļu ciabatas un armēņu lavašu, tāpēc apmaiņas dalībnieki nebija pārsteigti par armēņu tradicionālās maizes piedāvājumu katrās brokastīs, taču sava veida problēmas radīja citi garšvielām pārbagātie ēdieni, piemēram, maize ar apmēram „100 veida nezināmas izcelsmes zaļumiem”.

Mazliet par apmaiņas norises vietu… Kalnu Karabaha ir kara izpostīta, oficiāli neatzīta zeme, kurā gadsimtiem ilgi norisinājušies etniskie konflikti.  Kalnu Kalnu Karabaha ir de jure Azerbaidžāna, bet de facto neatkarīga Kalnu Karabahas Republika, kurā dzīvo armēņi un Azerbaidžānas armēņu bēgļi. Kalnu Karabahas iedzīvotājiem ir Armēnijas pases un viņi lieto Armēnijas valūtu. Armēnijas-Azerbaidžānas 1991.-1994.gada kara laikā 80% Karabahas teritorija tika izpostīta, robežas starp Armēniju un Azerbaidžānu joprojām ir slēgtas. Viena no pilsētām, kur viesojās apmaiņas dalībnieki, Shushi esot izskatījusies tā,  it kā tajā vēl pavisam nesen būtu norisinājusies karadarbība. Cilvēki dzīvoja ložu sacaurumotās mājās, to īpaši neievērojot…Pretēji pilsētām, kalnu reģioni pārsteidz ar savu skaistumu, varenību un neskartību.

Interesants piedzīvojums bijis vienai no Latvijas dalībniecēm. Kad viņa kopā ar kādu apmaiņas dalībnieku-puisi gribējusi kafejnīcā samaksāt par saldējumu, pārdevēja no viņas nav pieņēmusi naudu, tāpēc par abām saldējuma porcijām maksājis puisis. Laikam jau nav svarīgi, kādas ir attiecības starp puisi un meiteni, ja reiz viņi kaut kur dodas kopā, tad visus izdevumus sedz puiši.

Projekta „4 kāzas un politika” organizatori par apmaiņas rezultātu saka, ka tā bija kolosāla jauniešu starpkultūru atklāsme, stereotipu pārvarēšana, kopīga „lielo” projektu izstrāde, palielinājās jauniešu vēlme līdzdarboties, paši jaunatnes darbinieki esot guvuši profesiono starpkultūru pieredzi, jaunas idejas, impulsus un, kā jau jauniešu pasākumos pienākas – visi esot atraduši jaunus draugus.

Īpaši varētu uzsvērt tieši Kalnu Karabahas jauniešu ieguvumu no šī projekta. Šo jauniešu valsts (Kalnu Karabahas republika) netiek atzīta, bet de jure tiek uzskatīta par Azerbaidžānu. Šie jaunieši ir „nekurienes” jaunieši bez lielām izredzēm ceļot un piedalīties starptautiskajos projektos, jo Kalnu Karabaha kā republika neeksistē, bet pieteikties dalībai pasākumos kā Azerbaidžānas pilsoņi, viņi nevēlas. Tomēr pēc šīs apmaiņas trīs Kalnu Karabahas jaunieši ir sākuši mācīties angļu valodu, vēloties attīstīties un iepazīt citas kultūras un valstis, diviem jauniešiem ir konkrētas projektu idejas, kas zīmīgi - sadarbībai ar Azerbaidžānu, vēloties veidot sadarbību, nevis meklējot vainīgos konfliktos.

Šīs apmaiņas izaicinājumi: salīdzinot ar Rietumeiropas iedzīvotājiem, Kaukāzā dzīvojošajiem cilvēkiem ir atšķirīga laika izpratne. Šis faksts bija iemesls vairākām nesaprašanām darba organizēšanā un norunu izpildē. Piemēram, Armēnijas organizatori bieži vien izpildīja uzdevumus atbilstoši savai laika izpratnei, kas radīja stresa sajūtu Latvijas un Polijas dalībniekiem, kuriem ir cita laika plānošana.

Arī sieviešu un vīriešu tiesību, pienākumu un atbildības izpratne Kaukāzā ir citādāka. Sievietes bieži vien netiek uztvertas kā līdzvērtīgi sarunu biedri un organizatori, jo šajā kultūru sievietes loma ir pakārtota izpildītāja vai mājas saimnieces loma. Latvijas jaunatnes darbiniekiem un organizatoriem bija jārēķinās ar noteiktu laiku, kurā notiek savas lomas un pierādīšana nozīmes „izkarošana”. Neskatoties uz lielo cieņu pret sievieti, par kuru runā Kaukāzā, sievietēm bieži vien tiek uzticēti fiziski smagi un „viesu aprūpēšana” pienākumi – telts celšana, kamēr vīrieši gatavo ēdienu pārgājiena laikā, darba telpu iekārtošana un tīrīšana, kamēr vīrieši „brāļojas” un diskutē par svarīgām lietām.

No izvērtējuma: „Rīkot projektu Kalnu Karabahā, kas ilgstoši bijis kara reģions, ir liels izaicinājums. IMKA Latvija ne tikai izstrādāja, bet arī veiksmīgi noorganizēja jauniešu apmaiņu Stepanokertā, uzņemoties gan finanšu, gan koordinēšanas pienākumus, kas ļāvis attīstīt Azerbaidžānas un Karabahas jauniešiem miera dialogu un Eiropas dalībniekiem izpratni par situāciju Kaukāzā.”

Viena no projekta organizatorēm Arina Bogdzeviča citiem apmaiņas projektu realizētājiem iesaka jebkādus jaunatnes pasākumus Kaukāza valstīs organizēt tikai starpkultūru jomā pieredzējušiem jaunatnes darbiniekiem. Esiet gatavi neizsakāmai viesmīlībai, visneparedzamākajiem notikumiem, daudz pozitīvām emocijām, kā arī asarām un sirdi plosošam atvadām, bet noteikti plānojat atkal saredzēšanos, jo, reiz iepazīstot Kaukāzu, bez tā vairs nevar dzīvot!