Iepazīstot pagātni, saprotam tagadni un esam gatavi nākotnei

Vai vista radīja olu vai ola – vistu? Šis ir neatbildams, mūžsens jautājums. Līdzīgi varam jautāt, kas ir radījis mūsu personību, mūsu raksturu. Vai mēs ar tiem piedzimām, vai mēs būtu tādi paši, ja būtu piedzimuši pavisam citā pasaules malā, piemēram, Alžīrijā? Ja iedziļināmies šajā jautājumā, varam saprast, ka daudz kas ir atkarīgs no vides, kurā esam auguši.

Pirmām kārtām no ģimenes, kas ieaudzina noteiktas vērtības. Ar atšķirībām mēs saskaramies jau bērnudārzā vai skolā. Piemēram, manai mammai šķiet, ka banāni ir vesti no tālām zemēm, tāpēc pirms ēšanas tie ir kārtīgi jānomazgā. Manā bērnībā mamma banānus tīrības vārdā mēdza apliet ar karstu ūdeni, līdz ar to banānu mizas no ārpuses kļuva tumšas. Reiz man šādu melno banānu iedeva līdzi uz skolu – kā našķi starpbrīdim. Mani klasesbiedri bija neizpratnē par šādu augli, viņi mani ķircināja. Es jutos mazliet nelāgi, jo šķita, ka viņi apsmej manas ģimenes tradīcijas. Varētu teikt, ka minētā situācija noritēja mikrolīmenī. Klasesbiedri nenosodīja mani, bet nesaprata, jo viņu ģimenēs tā nebija pieņemts. Kāpēc? Jo vecākiem bija citādas paražas. Līdzīgi ir, aizbraucot uz citu valsti: mums šķiet savādi un pat nepieņemami citu kultūru paradumi. Tās mēs varam nosaukt par kultūru atšķirībām.

Tomēr jājautā – kas nosaka šīs kultūru atšķirības? Atbildot uz šo jautājumu, mums jāskatās sīkāk vēsturē. Vēsture ir kā atslēgas vārds daudzām lietām, jo mums jāizprot vēsturiskie notikumi, lai saprastu šodienu. Tieši šādas mācības norisinājās šā gada jūnijā (06.06.2011.–11.06.2011.) Adrasānā, Turcijā. Apmācību tēma – Vēsture. Iepazīstot pagātni, saprotam tagadni un esam gatavi nākotnei. (EuroMed Essentials: History. Knowing better the past to understand the present and prepare the future.) Apmācības organizēja SALTO, kas ir platforma un dažādos veidos palīdz jauniešiem iesaistīties projektos un semināros. Šī platforma piedāvā daudz dažādu noderīgu informāciju projektu attīstīšanā, partneru meklēšanā, piedāvā idejas jauniem projektiem, metodes darbam ar jauniešiem.

Apmācības Turcijā bija veltītas vēsturei, tomēr ne kā abstraktam priekšmetam, kā esam pieraduši vēsturi attiecināt uz garlaicīgām stundām skolā, bet šeit bija par vēsturi domāts citādi –  kā par līdzekli, kas palīdz darbā ar jauniešiem. Lai izprastu labāk šo mācību būtību, jāuzsver, ka šīs apmācības bija domātas gan Eiropas jauniešiem, gan jauniešiem no Vidusjūras reģiona. Tā ir programma, kas dibināta 2005. gadā, vienkāršiem vārdiem runājot, EuroMed mērķis ir satuvināt Eiropu ar Vidusjūras reģionu – veicināt labāku savstarpēju sapratni un starpkultūru dialogu.

Šī programma salīdzinoši plašā mērogā darbojas arī jauniešu organizāciju vidū (Euromed Youth Platform), tā skar tādas nozīmīgas tēmas kā stereotipu laušana, tolerances pret citām kultūrām veidošana un attīstīšana. EuroMed veido divi vārdi: Euro – kas apzīmē Eiropas valstis, un tā saucamās Meda valstis – Vidusjūras dienvidu un austrumu krasta valstis. Apmācībās Turcijā piedalījās gan Eiropas valstis : Latvija, Nīderlande, Vācija, Francija un Kipra, gan Meda valstis – Alžīrija, Tunisija, Palestīniešu pašpārvalde, Izraēla, Maroka, Jordānija un Turcija.

Šo apmācību mērķis bija:
-iepazīt vēsturisko Vidusjūras reģiona fonu, saprast tā sasaisti ar Eiropu,
-izprast iespēju izmantot vēsturi neformālās izglītības apmācību metodēs darbā ar jauniešiem,
-atbalstīt dalībniekus jaunu projektu uzsākšanā, ideju radīšanā, it īpaši izmantojot jauniegūtās vēstures zināšanas darbā ar jauniešiem.

Manuprāt, galvenais mērķis mums bija saprast, cik daudzi apstākļi ietekmē mūsu personības, mūsu vērtību sistēmu. Ir dažāda veida vēstures, piemēram, mūsu personīgā vēsture – kas ir tie visi mūsu dzīves līkloči un notikumi, kuri veido mūsu personību. Jāņem vērā arī mūsu valsts vēsture, piederība valstij rada mums drošību. Piederība vispār ir ļoti svarīga. Ja tā padomā, katru reizi aizbraucot no valsts un sastopot citu valstu iedzīvotājus, mums vaicā, no kurienes mēs esam, atbildot mēs zināmā mērā identificējamies ar savu valsti, no kuras nākam, un tas mums dod pieminēto drošību un piederību. Bieži vien mēs runājam par kultūru, tās atšķirībām. Par to, ko mēs spējam saprast un pieņemt, un par to, ko tomēr ne. Bet kas veido šo kultūru – vai tā izaug no nekurienes? Nē. To ļoti ietekmējusi mūsu vēsture. Mēs nevaram izprast tautu, ja nezinām, kāda ir tā vēsture.

Vienā no piecām apmācību dienām katra pārstāvētā valsts izklāstīja savas valsts vēsturi. Šī prezentācija bija jāsagatavo mājās. Interesanti bija vērot, cik lielā mērā mēs esam ietekmējušies no mūsu skolas sola un ka tautas vēsturi mēs galvenokārt saprotam kā politisku vēsturi – kādas varas kurā laikā valdījušas. Turpretim dalībniece no Nīderlandes bija sagatavojusi vienkāršu stāstījumu, kas vairāk informēja par to, kas ir ietekmējušas nīderlandiešu raksturu. Šis stāstījums parādīja to, ka ne vienmēr vēsturei jābūt ar negatīvu, tumšu nokrāsu, var notikt daudz kas cits – ne tikai kari un iebrukumi. Tomēr arī tas, protams, ir būtiski. Ja vērojam tikai kultūru atšķirības, mēs teiksim – Alžīrijā runā arābiski un franciski. Bet jautājums ir – kāpēc franciski? Vēsture mums nāk talkā, mēs uzzinām, ka Alžīrija ir bijusi Francijas kolonija, mēs varam meklēt vēl citas pēdas, ko šīs kolonijas ir atstājušas. Tāpat tā saucamajos kultūras vakaros dažādu valstu jaunieši dalījās savos nacionālajos gardumos – bet jautājums, kādēļ šajā reģionā tieši šie ēdieni ir nacionālie, ne vienmēr tiek uzdots. Šī arī var būt laba metode darbā ar jauniešiem, piemēram, apskatīt dažādu reģionu maizi, izvērtēt, kādi vēsturiskie apstākļi izveidojuši šo par nacionālo maizi, kādēļ – jo tālāk uz ziemeļiem, jo maize ir tumšāka?

Otra svarīga tēma, ko apskatīja apmācībās Turcijā, bija vēstures objektivitāte. Ja, piemēram, mēs kādam stāstām kādu notikumu, mēs bieži varam pieredzēt, ka šis cilvēks, šo notikumu atstāstot kādai trešajai personai, būs jau nedaudz mainījis mūsu stāstījumu. Pietiks ar citiem uzsvariem un intonācijas maiņu, lai mūsu notikuma patiesā gaita iegūtu jaunas nianses. Arī tad, ja mēs lūgtu aprakstīt dažādiem cilvēkiem vienu un to pašu notikumu, noteikti redzētu, ka šie stāstījumi atšķiras. Tos ietekmētu gan skatpunkts, no kura viņi šos notikumus ir redzējuši, gan viņu pašu subjektīvais skatījums, kuru savukārt ietekmē daudzi faktori: emocijas, piederība kādai politiskai vai reliģiskai grupai u. c. Tātad varam secināt, ka objektīvas vēstures nav, tā visa ir sava veida interpretācija. To apzināties ir svarīgi, bet tas nenoliedz vēstures nozīmību un nepieciešamību vispār.

Ko var darīt jauniešu līderi? Kādēļ tieši jauniešu līderiem bija paredzētas šīs apmācības?
Svarīgi ir atcerēties izmantot vēsturi darbā ar jauniešiem, it īpaši tiem, kas vēlas lauzt stereotipus, mazināt aizspriedumus, rasisma un ksenofobijas izpausmes. Izmantot vēsturi kā metodi, kā instrumentu. Dažādas praktiskas nodarbības, kuras var novadīt, piemēram, jauniešu apmaiņas projektos. Spēja pielāgot esošās neformālās izglītības metodes ir svarīga. Kā priekšnoteikums jebkuram darbam vai projektam ir skaidra vīzija vai mērķis, kāpēc tas tiek darīts.

Apmācību laikā mūs iepazīstināja ar SALTO mājaslapu – www.salto-youth.net. Tajā atrodama plaša informācija par dažādām iespējām, kas reāli var palīdzēt jaunatnes darbā. Tajā ir aicināti ielūkoties visi. Esmu pārliecināta, ka ikviens var tur atrast ko noderīgu. Īpaši saistoša ir sadaļa, kurā apkopotas dažādas neformālās izglītības metodes, reāli uzdevumi. Visiem kādreiz vajag nelielu iedvesmas daļu, lai darbotos tālāk. Šo sadaļu meklējiet ar nosaukumu toolbox. SALTO mājaslapā atrodama arī interesanta spēle – EuroMed Game , kas ir līdzīga Gribi būt miljonārs. Spēle radīta ar mērķi iepazīstināt jauniešus (un citus interesentus) ar dažādajām EuroMed reģiona kultūrām, vēsturi. Tā ir patiesi aizraujoša. Spēli var dažādi izmantot, bet vispirms to redzu kā lielisku palīgu dažādās jauniešu apmācībās. Tā rada azartu uzzināt vairāk, un viss jau ir gatavs – no mūsu puses nekādas liekas piepūles, tikai jāielādē spēle no mājaslapas, kas izdarāms dažās minūtēs.
Raksta noslēgumā aicinu ieskatīties SALTO mājaslapā, varbūt radīsies idejas kādam projektam.

Atcerēsimies par cilvēciskajām vērtībām, par toleranci, ko mēs, jaunieši, varam vairot, jo tieši mēs varam ietekmēt esošo un topošo sabiedrību. Lai veicas!
Paldies Turcijas Nacionālajai aģentūrai par uzņemšanu un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai par nosūtīšanu uz apmācībām.

Ildze 

Ja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras mājaslapā un publikācijā norādīta saite uz citu iestāžu vai privātpersonu mājaslapām, kontiem vai vietnēm, par attiecīgajos informācijas resursos ievietoto informāciju Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra neatbild.