Iepazinām latviešu, latviešu romu, bulgāru un bulgāru romu kultūru

Pienāca sen gaidītā diena – 15. augusts, jauniešu apmaiņas projekta "Iepazīsti Romu kultūru!" sākums. Šajā dienā mazajā Latvijas nostūrītī – Viļakas novada Medņevas ciemā – ieradās jaunieši no Bulgārijas. Latvijas jaunieši bija ļoti satraukti, gaidot ciemiņus. Ar mazu nokavēšanos mēs sagaidījām jauniešus un devāmies pie kopīga vakariņu galda.

Kad dalībnieki bija iekārtojušies savās istabiņās un mazliet atpūtušies no garā ceļa un lielā karstuma, mēs devāmies uz lapenīti, lai tuvāk iepazītos cits ar citu. Līdztekus angļu valodai skanēja arī latviešu, bulgāru, latviešu romu un bulgāru romu valoda. Jauniešus iepazīstinājām arī ar vietējo apkārtni. Saulei norietot, jau bijām mazliet sadraudzējušies. Lai pietiktu spēka nākamajai dienai, devāmies pie miera.

Pienāca rīts, tas sākās ar rīta rosmi un iepazīšanos ar pasākuma programmu. Lai nebūtu nekādu pārpratumu un lieku jautājumu, mēs visi kopā izstrādājām kārtības noteikumus. Pēc mazas tējas pauzes katrs uzzīmēja savu braucamrīku un uzrakstīja, ko viņš gaida no šā projekta. Vēlāk devāmies uz Šķilbēnu jauniešu centru, kur iepazināmies ar vietējiem jauniešiem. Viņi mūs sagaidīja ar jauku dziesmiņu un pastāstīja, ko viņi dara. Tad mēs jauktās grupās rakstījām plusus un mīnusus par jautājumu, kāda ir minoritāšu nozīme un vieta vietējā sabiedrībā. Pēc tam devāmies uz vietējo dabas parku Balkānu kalni, kur apskatījām dažādas ārstnieciskas zālītes, parka dabu un kokā izgrebtos iemītniekus un arī izbaudījām meža burvību, staigājot basām kājām pa akmeņiem, koku skaidām, čiekuriem un bluķīšiem. Vakaru noslēdzām ar mazu ieskatu latviešu kultūrā – klausījāmies latviešu tautasdziesmas, kuras izpildīja vietējais etnogrāfiskais ansamblis Egle, un mācījāmies Ziemeļlatgales dančus un dziesmas.

Nākamā diena bija Latviešu kultūras diena. Rīts sakās ar rosīšanos skolas ēdnīcā, latviešu jaunieši gatavoja un arī mācīja bulgāru jauniešiem latviešu nacionālos ēdienus. Pēc īsas tējas pauzes mācījām arī latviešu valodu. Pārsvarā tie bija elementāri vārdi, frāzes, kas viņiem noderētu, dzīvojot šeit, Latvijā. Tas bija ļoti interesanti, jo izrunu vajadzēja patrenēt, tomēr nodarbības beigās mēs brīvi sarunājāmies latviski un iemācītos vārdus lietojām ikdienā. Pēc nodarbības spēlējām lomu spēli jauktās grupās, tās laikā kļuvām vēl saliedētāki. Pēcpusdienā devāmies uz Upīti, kur mācījāmies Ziemeļlatgales tradicionālos dančus un ļoti jautri izdancojāmies. Vakarā skatījāmies filmas par Latviju un novada uzņemto filmu par novada ļaužu tradīcijām.

Latviešu romu diena. Šajā dienā mēģinājām apgūt latviešu romu valodu, tikāmies ar romu kopienu Viļakā un apskatījām Viļakas skaistās baznīcas. Pēcpusdienā devāmies uz Susāju pagastu Vēršukalna muzeju, kur kopā ar namamāti cepām maizi, bet, kamēr tā cepās, apskatījām muzeju. Nogaršojuši gardo maizi, vēlāk spēlējām spēles un izbaudījām lauku dabu. Vakarā mācījāmies gatavot latviešu romu tradicionālo ēdienu. Tas nu gan bija neparasti! Dejojām arī romu dejas, iepazinām to mentalitāti. Saulei norietot mākoņos, devāmies pie kopīgā galda, kur izgaršojām latviešu romu ēdienus un dzērienus.

Mazliet vēsāka no visām dienām bija Bulgāru romu diena. Rīta pusē mācījāmies valodu. Sadalījušies jauktās grupās, mēģinājām izprast dažādu kultūru viedokļus par romu valodas atšķirībām, kādas tās ir Bulgārijā, kādas Latvijā. Pēcpusdienā beidzot uzspīdēja saulīte – mēs devāmies uz briežu dārzu, kur apskatījām un pabarojām dzīvniekus. Pievakarē apmeklējām senlietu kolekciju „Saipetniekos”. Vakarā mūs sagaidīja fantastiskas bulgāru romu dejas, kas apbūra mūs visus un vietējā ciema iedzīvotājus.

Viena no pēdējām dienām bija Bulgāru diena. Kā jau bija pieņemts, mēs apguvām valodu un tad gatavojām ēst, bet valoda bija tik interesanta, ka arī ēst gatavošanas laikā skanēja jautājums – kā tas vārds ir bulgāriski? Pēcpusdienā pie mums viesojās jauniešu organizācija „Raibais kaķis”, kas rosināja jauniešus jaunām idejām. Pēc tā sekoja mākslas pēcpusdiena, kur jaunieši varēja izpausties krāsu stilizējumā un uzzīmēt kopīgo un atšķirīgo kultūru ziņā. Vakarā mūs sagaidīja mazs ieskats bulgāru dzīvē, tās tradīcijās. Nogaršojām arī ēdienus un dzērienus.

Ļoti ātri pienāca pēdējā diena, visi to sagaidīja ar lielu nožēlu, jo negribējās šķirties. Rīta pusē katrs aizpildīja YouthPass, kuras vakarā oficiāli saņēmām. Pēcpusdienā veidojām nelielas prezentācijas par nedēļas iespaidiem.

Šī nedēļa paskrēja vēja spārniem – pēdējā diena pienāca tik negaidīti ātri. Mēs nenožēlojām ne mirkli, ka bijām visi kopā. Katru vakaru, apsēdušies aplī un izteikuši savas dienas izjūtas, sapratām, ka no šā projekta esam ieguvuši ļoti daudz, – lai gan to nebijām pat cerējuši, bet emocijas bija ļoti lielas. Atvadoties slēpām pilnās acis ar asarām – visiem bija jādodas mājup. Tomēr glābiņa izeju atradām – apmainījāmies ar e-pasta adresēm.


Dzintra