Globalizācija – iekarotāja vai glābēja?

Mūsu dzīvei ritot, dienas iegūst ļoti dažādu nokrāsu. Vai esi to pamanījis? Dažas dienas ir parastas, citas vienmuļas, pat reizēm drūmas un garlaicīgas, skumjas līdz asarām, tikai dažās pavīd mazs prieka stariņš. Taču brīžiem šķiet – tās ne ar ko neatšķiras cita no citas. Tomēr pienāca tās dienas, kad pamanīju kaut ko pavisam negaidītu, neparastu, pārsteidzošu. Vesela nedēļa piedzīvojumu, brīnumu un smaidu 30 cilvēkiem!

Ideja
Viss sākās vēl 2008. gada februārī, kad mēs, jaunieši no biedrības „Eiropas minoritātes – Baltijas un Skandināvijas valstu filiāle”, piedalījāmies apmaiņas projektā Lielbritānijā. Tur radās ideja par projekta rakstīšanu Latvijā. Ar katru dienu mūsu entuziasms pieņēmās spēkā, un jau jūnijā iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus.

Jauniešu apmaiņas projekts „Globalizācija – iekarotāja vai glābēja?” tika apstiprināts! Jauniešus (vecumā no 18 līdz 25 gadiem) no Lielbritānijas, Portugāles, Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas apvienoja interese par globalizācijas tēmas izpēti. Lai arī mēs zinām, ka tā ietekmē ikvienu no mums, mēs bieži nenojaušam šīs ietekmes apmērus.

Globalizācija ir process, kas saistīts ar ekonomikas, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām pārmaiņām, kuru rezultātā daudzas pasaules valstis kļūst savstarpēji ciešāk saistītas, tomēr arī vairāk atkarīgas cita no citas. Pieņemts, ka globalizācija ietekmē ekonomiku, – bet kā tā ietekmē kultūru un tradīcijas? Kāda ir šā procesa izpausme projekta dalībnieku valstīs? Vai esam globalizācijas upuri vai ieguvēji? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem gribējām gūt atbildes projekta laikā.

Gatavošanās
Sagatavošanās posms bija grūts, bet ļoti radošs. Negulētas naktis, neskaitāmas sapulces un nebeidzama plānošana. Mums pat izdevās izgatavot savu puzli, ko taisījām vismaz trīs dienas, jo katrs elements bija jāizgriež, tam jāuzzīmē simbols un jāpanāk, lai beigās izveidotos „globalizācijas” bilde. Mēs sagatavojāmies dalībnieku sagaidīšanai, nacionālajam vakaram, Eirodebatēm un daudzām citām aktivitātēm. Un, tā kā nereti strādājām līdz pat naktij, cieši sadraudzējāmies.

Apmaiņa
Apmaiņas dalībnieki ieradās 2008. gada 24. oktobrī. Mēs viņus sagaidījām ļoti krāšņi. Katrs tika pie burvīga, krāsaina balona un gabaliņa rabarberu pīrāga. To mēs baudījām autobusā, kurš veda mūs uz Ventspils Piejūras kempingu.

Dienas steidzās vēja spārniem. Iepazīšanās, ledus laušana, grupas veidošana, tad neatkārtojamais starpkultūru vakars, kur katras valsts dalībnieki iepazīstināja ar savu kultūru un tradīcijām. Katra diena mums kā organizatoriem meta jaunus izaicinājumus, bet mums kā dalībniekiem – dāvāja jaunus pārsteigumus.

Aktivitātes
Globalizācijas teātris palīdzēja mums izprast tēmu caur teātra mākslu un izteikties caur kustību. Mēs izmēģinājām dažādus teatrālus paņēmienus: foruma teātri, biomehānisko teātri, etīdes, plastikas teātri. Tas bija ļoti jautri! Katrs priekšnesums bija savdabīgs un aizraujošs.

Vesela diena apmaiņas projektā bija veltīta grafiti mākslai. Tā tik bija diena! Sākumā mēs uzzinājām par grafiti mākslas vēsturi un tās tipiem, tad paši centāmies izveidot savu stilu. Vispirms mēģinājām uz papīra. Pēc tam pienāca laiks ķerties klāt īstiem krāsas baloniem! Uzvelkot maskas, visi izskatījās pēc profesionāļiem, bet, par spīti pārliecinošajai jauno mākslinieku ārienei, krāsas tecēja, zīmējumi atšķīrās no plānotā. Bet tas bija vēl interesantāk! Kopā mēs izveidojām septiņus lieliskus mākslas darbus, kas priecēja mūs līdz projekta beigām. Tie vienmēr paliks kopā ar mums, jo no labāko darbu fotogrāfijām izgatavojām nelielus kalendārus. Patiesībā... izskatās ļoti mīļi.

Latvieši ir maza tauta. Varbūt tāpēc apmaiņas projekta laikā mēs īpaši centāmies būt pamanāmi un neatkārtojami. Lai pārsteigtu Rīgas iedzīvotājus, visi kopā izstrādājām scenāriju flešmoba aktivitātei. Mūsu flešmobs bija izrāde nejaušiem skatītājiem. Bijām pārliecināti – lai pievērstu vietējās sabiedrības uzmanību globalizācijas jautājumiem, mums jābūt radošiem. Nejauši vērotāji redzēja, ka cilvēki, kas vienkārši gāja garām „Laimas” pulkstenim, piepeši sāka pulcēties bariņā un dejot, dejot, dejot! Mēs paši bijām pārsteigti, kad mūsu dančiem pievienojās arī citi.

Draudzīgums
Apmaiņas sākumā katram dalībniekam izveidojām nelielas pastkastītes. Bija ļoti patīkami no „slepenā drauga” saņemt mazas vēstulītes vai dāvaniņas. Tikai apmaiņas beigās uzzinājām, kurš uzdāvināja savam draugam ananasu vai kurš katru nakti zīmēja gleznas, lai no rīta tās jau klusiņām gaidītu saņēmēju pastkastītē.

Atceroties šo apmaiņas projektu, varu teikt: būt par projekta koordinatori ir ļoti grūti, tas prasa daudz laika, pacietības un nervu šūnu. Tomēr tā neatkārtojamā pieredze, izjūtas un emocijas, ko gūsti visas nedēļas laikā, ir nenovērtējamas. Tas ir kaut kas silts un maigs, kas manā sirdī paliks ilgu laiku. Tieši brīnišķīgais rudens laiks un zviedru, portugāļu, igauņu un britu atsaucība vērta šo projektu īpaši patīkamu un neaizmirstamu!

Maija