Gads pēc Eiropas Brīvprātīgā darba

Pagājušajā gadā biedrība “Pozitīvā Doma” uzsāka “Erasmus+” Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projektu “Brīvprātīgie Tukuma novadam”, kura ietvaros gandrīz gadu biedrībā darbojās Perrine Armande Domecq Sesma no Francijas, bet Tukuma novada Sociālajā dienestā – Invalīdu dienas centrā “Saime” un Jauniešu sociālajā centrā – strādāja  Doroteja Bandle no Vācijas un Frančesko Scibilia no Itālijas.

Gandrīz gadu pēc brīvprātīgā darba veikšanas ciemos uz Tukumu pie sava mentora Ilvara un pārējiem draugiem un paziņām atbrauca Frančesko. Kad satikāmies, bija sajūta, ka esam šķīrušies tikai pirms mēneša. Frančesko mani sveicināja un sarunu uzsāka latviešu valodā, par ko bija abpusējs prieks. Frančesko minēja, ka daudzi latviešu valodas vārdi ir aizmirsušies, bet ciemošanās laikā atkal nākot atmiņā. Viņš stāstīja, ka, dzīvojot Prāgā, esot saticis latvieti, kas jau daudzus gadus dzīvo ārzemēs, un viņš esot sievieti gandrīz saraudinājis, negaidot uzsākdams sarunu latviešu valodā. Turpmākās pāris stundas ar Frančesko un viņa mentoru Ilvaru pavadījām sarunās un nonācām pie secinājuma, ka pieredzi, kas iegūta brīvprātīgā darba laikā, ir iespējams izvērtēt tikai pēc gada vai pat vēl vēlāk. Tā radās doma par interviju – stāsts par dzīvi gadu pēc EBD.  

“Kad pabeidzu savu EBD projektu, man bija citi plāni, bet tagad, atskatoties redzu, ka viss ir noticis citādāk, nekā iecerēts. Biju nolēmis atkal strādāt ārzemēs, kas, protams, bija iespējams, pateicoties manai iegūtajai pieredzei projektā Latvijā, kur biju iemācījies runāt angliski. Tā kā esmu studējis cilvēkresursu vadību, nolēmu pamēģināt jaunu darba pieredzi biroja vidē. Pašreiz strādāju lielā starptautiskā uzņēmumā Prāgā. Ļoti bieži aizdomājos par to, kas man sniedza gandarījumu brīvprātīgā darba laikā un par ko esmu gandarīts pašreizējā darbā. Man ir daudz vieglāk izprast sevi, jo, izkāpjot no savas komforta zonas, spēju izmēģināt pilnīgi atšķirīgu darba pieredzi. Katru dienu apgūstu ko jaunu, iespēju robežās palīdzu citiem, apzinos arī savas stiprās puses,” par dzīvi pašlaik stāsta Frančesko.

EBD projekta beigās kopā veicām projekta izvērtēšanu, taču Frančesko atzīst, ka tā īsti novērtēt ieguvumus var pēc ilgāka laika perioda. “Ja tagad veiktu jaunu sava EBD pieredzes un mācīšanās izvērtēšanu, pievienotu daudz vairāk detaļu un nianšu. Ir vairākas lietas, ko sapratu tikai vairākus mēnešus pēc projekta beigām. Tagad ierosinātu uzlabojumus, kurus neredzēju, kad biju projekta iekšienē. Tagad redzu iemeslus, kāpēc es projektā rīkojos tā vai citādi, saprotu, kas patiešām man palīdzēja un motivēja darīt vai nedarīt konkrētas lietas.”

Runājām arī par seksuālo veselību un attiecībām
Frančesko piemetina, ka patiešām novērtē to, ka projekta laikā viņam bija iespēja īstenot savas idejas un ieceres gan pašā organizācijā, gan vietējā sabiedrībā, saņemt organizācijas atbalstu un uzticēšanos. Neskatoties uz to, ka Frančesko strādāja sociālajā dienestā, viņš organizēja arī itāļu valodas nodarbības interesentiem, angļu valodas tējas pēcpusdienas vietējā kafejnīcā, pēc savas iniciatīvas kopā ar vietējo brīvprātīgo un ārsti - ginekoloģi un psihoterapeiti devās uz Tukuma pilsētas un novada skolām un vadīja jauniešiem nodarbības par seksuālo veselību un attiecībām.

“Lielākais ieguvums no dalības EBD, papildus iespējai uzlabot valodu prasmes un strādāt ar pilnīgi citādi domājošiem cilvēkiem, ir tas, ka varēju iegūt pieredzi un testēt pats sevi dažādās jomās. Kad sāku projektu, zināju, ka man ir spēcīga interese par sociālajām aktivitātēm – tikties ar cilvēkiem, lai sniegtu viņiem atbalstu, palīdzību, zināšanas un informāciju, bet nezināju, kurš virziens man interesē un padodas visvairāk. Projekta laikā strādāju ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte, kā arī ar bērniem vecumā no 8 līdz 13 gadiem. Bet izmantoju ikvienu izdevību – strādāju arī ar senioriem, mazuļiem, pusaudžiem, organizēju nodarbības skolā, kultūras apmaiņu, aktivitātes, kas popularizē EBD projekta iespējas, mācīju citiem gan itāļu, gan angļu valodas. Atceros, uzsākot EBD projektu, man kāds teica – tavs projekts būs tāds, kāds esi tu pats. Tā tiešām arī bija. EBD bija laiks, kad varēju pārbaudīt sevi daudzās jomās, kā arī atklāt savu iekšējo degsmi, pieredzēt, cik daudz vien iespējams. Tas ir laiks, kad ir pieļaujams kļūdīties un no kļūdām mācīties, bet viss ir iespējams atkarībā no attieksmes, ar kādu veicam brīvprātīgo darbu.”

Kļuvu par labākas pasaules vēstnieku savā darba vietā

Pēc atgriešanās Itālijā Frančesko bija iespēja izvērtēt savu pieredzi un dalīties tajā gan tiekoties ar nosūtītājorganizācijas pārstāvjiem, gan piedaloties ikgadējā bijušo brīvprātīgo saietā, ko organizēja “Erasmus+” nacionālā aģentūra Itālijā.

“Piedalījos ikgadējā EBD brīvprātīgo saietā Sicīlijā, kur satiku daudzus bijušos brīvprātīgos, kuri pabeiguši brīvprātīgā darba projektus tajā pašā gadā, kad es. Bija brīnišķīgi atkal atgriezties EBD noskaņā pēc projekta beigām, pat, ja tas bija tikai uz dažām dienām, un satikt jaunus cilvēkus, kuri piedalījušies projektos ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē. Atklāju, ka mēs visi bijām pieredzējuši līdzīgas aizraujošas sajūtas, kā arī līdzīgus izaicinājumus un grūtības, kā arī esam atraduši paši savu veidu, kā tās pārvarēt. Domāju, ka Nacionālās Aģentūras pārstāvjiem bija ļoti vērtīgi dzirdēt mūsu pieredzi, kas var noderēt viņu turpmākajā darbā ar EBD projektiem.”

Ciemošanās laikā Latvijā Frančesko tikās arī ar jauniešiem, kas pašreiz Tukumā veic EBD. Tās bija iedvesmojošas un atbalstošas sarunas, kurās jaunieši varēja padalīties projekta pieredzē.

Jautāts par saistību ar EBD šobrīd, Frančesko atbild: “Es esmu viens no tiem, kas savā darba vietā ir atbildīgs par brīvprātīgo aktivitāšu organizēšanu. Esmu kļuvis par labākas pasaules vēstnieku un iesaistu kolēģus dažādās brīvprātīgā darba iniciatīvās. Tas man joprojām palīdz uzturēt dzīvu manu “brīvprātīgā dvēseli”. Gribētu iet uz skolām un popularizēt EBD, bet faktiski popularizēju EBD jebkurā situācijā, kurā vien varu, runājot ar jauniem cilvēkiem par šo lielisko iespēju. Domāju, ka nākotnē strādāšu nevalstisko organizāciju jomā. Kas zina, varbūt atkal būšu saistīts ar EBD pasauli”.

 

 

Ieva Upesleja, biedrība “Pozitīvā Doma”