ES par Latgali

Ludzas jauniešu klubs „Lietussargs” šogad īstenoja projektu „ES par Latgali”. Projekta kopējā summa bija 7921,04 eiro, no tiem 6629,57 eiro piešķīra v/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” ES programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros.

Projekts ilga piecus mēnešus, un tā mērķis bija mācīties pašiem un mācīt citus cienīt kultūru daudzveidību. Projekta laikā mēģinājām apzināt stereotipus par latgaliešiem un to cēloņus, kā arī diskriminācijas veidus. Ar šo projektu iedrošinājām daudzus jauniešus nebaidīties un nekautrēties par savu piederību Latgalei, kopā mācījāmies, ka publiski var runāt ne tikai latviski, bet arī latgaliski. Projekta mērķi kopumā tika īstenoti, cik nu tas vispār ir iespējams. Ko nozīmē  veicināt solidaritāti un mācīties cienīt kultūru daudzveidību? Kā var izmērīt sasniegumus? Īstā attieksme parādās, kad jaunieši satiekas, diskutē, kopā darbojas. Ļoti daudzi – ~ 80% iesaistīto – jauniešu atzina, ka par šiem jautājumiem agrāk nemaz neaizdomājās un piedalīšanās mūsu projektā lika tiem paskatīties uz vecvecāku valodu un kultūru pavisam citā gaismā. Daži atzina, ka tagad daudz labāk izprot citādus cilvēkus, jo arī sevī sajuta ko atšķirīgu.

Projekta darba grupas dalībnieku izaugsme ir ļoti liela un acīmredzama. Ja pirms projekta daudzi nāca uz klubu, kad gribēja, bet tagad to dara regulāri. Agrāk pielikt kādu pie rakstīšanas bija liela problēma, bet tagad cilvēki to dara labprāt. Agrāk pasākumus sāka plānot pēdējā nedēļā, bet tagad, pēc projekta, kad visu vajadzēja saplānot iepriekš, un redzot, ka tas ir pat ļoti labi, jaunieši jau sāka gatavot plānu nākamajam gadam!

„Mēs domājam, ka šis projekts bija mūsu pirmā darba pieredze. Mēs labi sastrādājāmies kā komanda. Kas attiecas uz mācīšanās uzdevumiem, tās nebija skolas mācības, bet gan praktiska mācīšanās. Iemācījamies plānot, organizēt, aptaujāt, analizēt, vadīt, un tas viss viena projekta laikā. Un kas vēl svarīgāk – gan darba grupa, gan visi pārējie iesaistītie jaunieši, gan arī sabiedrība, kas lasīja par mums avīzēs, –visi atzina, ka bez spiediena un banalitātes piegaršas aizdomājās par savu valodu, kultūru, novadu un citām patriotiskām lietām,” atzīst kluba dalībnieki.

Jaunieši ieguva „pašdarbības” garšu – kad es pats daru un lemju, organizēju un ietekmēju procesus un lietas, nevis mani kāds vada. Tā kā bija nepieciešams vērtēt analizēt gaitu un izvērtēt to kopumā, jaunieši iemācījās būt vairāk paškritiski, nevis kritizēt citus, jo saprata, ka viss norisinās ne tik viegli un vienkārši, kā sākumā bija domājuši, vajadzīga zināma sevis piespiešana un disciplīna. Tajā pašā laikā viņi kļuva saprotošāki pret citiem. Piemēram, daudzu jauniešu vecāki, skolotāji un draugi teica, ka jaunieši nemanot kļuvuši pieaugušāki, atbildīgāki, nosvērtāki un zinīgāki.

Projekta darba grupā bija 15 cilvēki, vēl piesaistījām ap 30 jauniešu no Ludzas rajona, kuri piedalījās pasākumos un braucienos, un aptuveni 100 jauniešu no citām vietām. Darba grupa organizēja un vadīja trīs pasākumus Ludzā, tajā skaitā grupas „Dabasu Durovys” koncertu un sešus izbraukumus, no kuriem viens bija uz tālāko Latvijas pagastu – Kolkas –, kur iepazinās ar lībiešu valodas likteni. Izrādās, šobrīd dzīvo vien kādi pieci cilvēki, kuriem šī valoda ir dzimtā, kļūst arvien mazāk tautisku iezīmju, kaut gan arī tur ir aktīvi cilvēki, kas mēģina to saglabāt.

Leopolds, pagājušā gadsimta sākuma pazīstamo Latgales aktīvistu Franča un Konstances Kempu jaunākais dēls, kas šobrīd dzīvo Līvānos un ir jau krietnos gados, izlasīja par projektu „ES par Latgali” laikrakstā „Vietējā” un atsūtīja uz klubu divus diskus. Šajos diskos ir apkopots viņa lielais darbs: savu vecāku dzīvesstāsts, sasniegumi un devums Latgales vēsturē. Pirmajā diskā ar nosaukumu „Latgale 1900–1952; Franča un Konstances dzīve un darbi” apkopota visa informācija par Leopolda kunga vecākiem.Disks satur 61 mapi – 3820 lpp. Otrajā diskā, kas veltīts Latvijas 90. gadadienai, ir apkopoti materiāli par Latgales kongresiem 1917.gadā, un tajā ir 16 mapes – 1053 lpp. Jauniešus aizkustināja fakts, ka viņš vienkārši izlasīja par projektu avīzē…

Jaunieši piedalījās Latgales nevalstisko organizāciju kongresā un guva tur daudz informācijas par latgaliešu kultūras aktīvistiem, par aktualitātēm, viedokļiem – kongress bija caurstrāvots ar latgaliskumu… Iepazinās ar daudziem Latgales kultūras dzīvē pazīstamiem un svarīgiem cilvēkiem. Šajā kongresā „Lietussargs” prezentēja sevi un šo projektu, par ko saņēma ļoti daudz siltu un atzinīgu vārdu, jo vairākums šo aktīvistu ir jau otrajā mūža pusē un ir maz jauniešu, kas saprot latgaliskās kultūras saglabāšanas svarīgumu. Kad vajadzēja sagatavot prezentācijas runu šim kongresam, jaunieši izdomāja frāzi, kuru pēc tam lietoja visur: „Programma „Jaunatne darbībā” atbalstīja mūsu izteikti latgalisko projektu, tāpēc var secināt, ka Latgales liktenis rūp arī citiem latviešiem, un nevar uzskatīt, ka Latgali neatbalsta un diskriminē.” Kongresā jaunieši publiski pateicās Leopolda kungam par viņa nesavtīgo dāvinājumu klubam. Šajā kongresā jaunieši iepazinās ar Rēzeknes augstskolas pasniedzēju Ilgu, kura pastāstīja par Eiropas attieksmi pret Eiropas mazajiem dialektiem, ka tos pēta un cenšas saglabāt. Kā jau Latgalē tas gadās, daži jaunieši bija pret Eiropas Savienību kā tādu. Pēc šīs informācijas un projektā gūtās pieredzes viņi saprata, ka ES cilvēki ir līdzīgi mums, ka tur domā ne tikai par lielām valstīm, bet arī par mazo Latgali.

Jaunieši secināja, ka latgaliešu valodai kā svešvalodai nav lielas vērtības. Vērtība ir tikai tad, kad vecāki runā ar saviem bērniem, kad tā ir dzimtā valoda un tiek nodota nākamajām paaudzēm, tomēr, ja tās pareizrakstību nemācīs, tā izzudīs līdzīgi kā lībiešu valoda, jo latgalieši tikai pievienos izloksni latviešu vārdiem, jo nezinās (jau nezina), kā pareizi jārunā un jāraksta latgaliski.

Diskusijās projekta dalībnieki vienojās, ka pret latgaliešiem kā pret etnisku grupu Latvijā nav diskriminācijas, ir tikai atsevišķi gadījumi, par kuriem bieži vien ir atbildīgi paši latgalieši, tomēr bija vairāki cilvēki, kas nepiekrita šim apgalvojumam.

Kristīne:–No projekta guvu daudz lielāku drosmi runāt latgaliešu valodā un saprotu, ka latgalieši ir daudz draudzīgāki un atklātāki nekā citi latvieši. Ieguvu pieredzi, kā rakstīt projektu un kā to īstenot. Saprotu, ka daudz negatīva nāk tieši no mūsu puses, pašiem jāizturas citādi, tad citi pret mums izturēsies citādi.

Laura: –Es paplašināju savu zināšanu loku Latgales vēsturē, iepazinu vienotu darbu komandā un sapratu, ka esmu Latgales patriote.

Sandra: –Projekta laikā iemācījos daudzus latgaliešu vārdus, kuri laika gaitā bija izzuduši no vairākuma latgaliešu ikdienas valodas, gribu mēģināt ievest tos apritē, vismaz savā runā.

Renāte: –Es vairāk izprotu sevi kā latgalieti un sajūtu, ka varu mēģināt kaut ko mainīt, lai neizzustu latgaliešu valoda.

Šajos 2200 km jaunieši ieguva neaptverami daudz informācijas, kura paliks katra bagāžā un sirdī. Pat visu grūti izstāstīt, tik daudz iespaidu, pieredzes, jaunu zināšanu un jaunas attieksmes pret lietām, tāpēc „Lietussargs” aicina visus: „Saglabāt latgaliešu kultūru var tikai paši latgalieši. Runājiet latgaliski savā starpā, mājās, skolās, pašvaldībās, rakstiet īsziņas un e-pastus un – galvenais – māciet saviem bērniem lepoties ar mūsu kultūru, nesakiet viņiem, ka latgaliskums traucēs dzīvē, tā tas nav! “Lietussargam” latgaliskums tikai palīdz, apvieno un dod spēku! Esiet latgalieši!”

Kristīne