Emīla versija

Izveidot Līvānu novada vēsturē pirmo spēlfilmu, kurā piedalās jaunieši ar invaliditāti un kura veicinātu iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām pašapziņas celšanu, kā arī sabiedrības informētību par invalīdu aktivitāti, – tāda bija projekta „Emīla versija” ideja, kas radās pavisam negaidīti, bet turpinājās ilgtspējīgi.

Idejas vārdā
Mēs, četri vienkārši jaunieši – Laura, Edijs, Vivita un Ingmārs –, sēdējām nelielā istabiņā un domājām par mirkļiem, kurus piedāvā noķert mūsu plašā pasaule. Visus četrus vienoja iniciatīva – filmēt kaut ko svarīgu un parādīt to citiem. Bet ko lai filmē nelielā novadā Latgales rietumu daļā? Gribējām taču iemūžināt ko īpašu... Kādā mirklī mūsu domu gājienu pārtrauca Edijs, kas paņēma TV pulti un ieslēdza televizoru. Ar zināmu regularitāti viņš slēdza pāri programmas citu pēc citas, līdz piepeši apstājās. Edijs bija ieslēdzis tiešraidi no paralimpiskajām spēlēm (olimpiskās spēles cilvēkiem ar invaliditāti).

Labu laiku istabā iestājās klusums, un mēs ar interesi vērojām tobrīd mūsu skatījumā ļoti savādos sporta veidu pārstāvjus. Drīz vien mūsu interese pārauga izbrīnā – cilvēki ar īpašām vajadzībām dara to pašu, ko profesionāli sportisti, kas savos treniņos ziedo desmitiem gadu pa 6 stundām katru dienu. Īpašs gribasspēks un neatlaidība staroja no šiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārstāvēja visu pasauli.

Redzētais izraisīja pārdomas – kā sokas jauniešiem ar invaliditāti mūsu pašu mājās? Pavisam neilgā laika posmā mēs vienojāmies, ka savu nākamo filmiņu veidosim kopā ar jauniešiem, kurus ir skārusi invaliditāte. Lai īstenotu savu ideju, nolēmām doties uz dienas aprūpes centru „Saulessvece”. Atzīsim godīgi, tāpat kā vairākumam jauniešu, pirmajā brīdī dažus no mums pārņēma nedaudz savādas izjūtas, jo bija radies stereotips, ka dienas centra jaunieši ir citādi nekā mūsu klasesbiedri un draugi, ar kuriem kontaktējamies ikdienā. Citādi? Varbūt! Bet tas nenozīmē, ka sliktāki! Un, jo vairāk mēs ar viņiem kontaktējamies, jo vairāk par to pārliecinājāmies.

Iepazīstoties ar dienas centra audzēkņu ikdienu un interesēm, viņu kopējā biogrāfijā atradām interesantu faktu – nesenā pagātnē šie jaunieši bija iestudējuši lugu „Karlsona nedarbi” un ar savu izrādi apceļoja visu Līvānu novadu. Šī jauniešu pieredze bija par pamatu projekta „Emīla versija” idejas dzimšanai – iestudēt un uzņemt video spēlfilmu, kas balstīta uz Astridas Lindgrēnes stāsta „Emīla nedarbi” motīviem.

Ideju varējām sākt piepildīt 2006. gada vasarā, kad ar biedrības „Latgales vārti” un programmas „Jaunatne” finansiālu atbalstu uzsākām projektu „Emīla versija”. Par šī projekta koordinatori vienprātīgi nolēmām iecelt Lauru, kurai no mūsu iniciatīvas grupiņas bija izveidojies vislabākais kontakts ar dienas aprūpes centra „Saulessvece” dalībniekiem. Balstoties uz stāsta „Emīla nedarbi” motīviem, izveidojām filmas scenāriju, domājot par to, lai filmas epizožu uzņemšana nebūta apgrūtinoša jauniešiem ar invaliditāti, kā arī ievērojot mums pieejamo resursu kapacitāti („Rīgas sargu” budžets gan mums nebija, bet tas neliedza radoši pieiet filmas scenārija izveidei).

Filmēšana, lomas un personāži
Pēc scenārija sagatavošanas sākās darbs pie lomu sadales un iestudēšanas. Šajā projekta posmā bija nolemts iesaistīt arī sociālos darbiniekus, jo darbs ar jauniešiem, kam ir invaliditāte, prasa īpašu rūpību. To, ka šajā posmā iesaistījām sociālos darbiniekus, mēs nenožēlojam, jo šie cilvēki prot profesionāli strādāt ar jauniešiem. Turklāt sociālos darbiniekus iesaistījām arī dažu filmas personāžu atveidošanā, kas sākotnēji gan nebija plānots, bet izrādījās pareizs lēmums, jo par jauniešiem gados vecākie sociālie darbinieki ļoti labi iejutās filmas centrālā tēla – Emīla – vecāku lomās. Tā mēs nošāvām divus zaķus – pastiprinājām filmas ticamību, kā arī veicinājām sapratni un sadarbību starp jauniešiem ar invaliditāti un sociālajiem darbiniekiem.

Filmēšana norisinājās divas dienas pamestās lauku mājās Līvānu novadā. Filmas galveno lomu atveidoja dienas aprūpes centra „Saulessvece” audzēknis Valdis. Viņa darbs uzņemšanas laukumā kārtējo reizi apstiprināja to, ka jaunieši ar invaliditāti, neatlaidīgi strādājot, var paveikt ļoti daudz. „Valdis izskatījās visdrošākais un pārliecinātākais no mums visiem,” tā atzina projekta koordinatore Laura, kura kādā intervijā teica: „Filmas „Emīla versija” filmēšana mums pašiem bija lielākais izaicinājums. Par to liecināja kaut vai tas, ka projekta filmēšanas komanda, kas ar dažādu video īsfilmu uzņemšanu jau bija saskārusies līdzšinējā darbā, atzinās, ka abās filmas uzņemšanas dienās pakrūtē bija tāda dīvaini kņudoša sajūta – tā, it kā tavā acu priekšā top kaut kas nozīmīgāks, nekā tu spēji iedomāties.

Un tā tas arī bija – videofilma „Emīla versija” guva atzinīgus vārdus no tās skatītājiem vairākos prezentācijas pasākumos gan mūsu valsts, gan arī citu Eiropas valstu auditorijās. 2007. gadā filma „Emīla versija” ieguva godalgotu skatītāju vērtējumu Latgales reģionālajā filmu festivālā „Latgales filma II”. Bet pats galvenais – projekts apvienoja vairākus desmitus jauniešu kopīgā darbā, lai turpinātu projekta ideju motivēt, aktivizēt un iesaistīt sabiedriskajā dzīvē jauniešus ar invaliditāti.

Izjūta kā pēc ļoti labi padarīta darba
Pēc projekta „Emīla versija” izvērtēšanas tā dalībnieki apzinājās paveiktā darba nozīmīgo ieguldījumu jauniešu ar invaliditāti pašapziņas celšanā un sabiedrības iecietības veicināšanā. Projekta dalībniekiem radās arī lielāka izpratne par to, cik daudz vēl ir jādara, lai veicinātu iecietību un vienlīdzību gan savā dzimtajā novadā, gan mūsu valstī un nu jau arī mūsu kopīgajā Eiropas Savienībā.

Lai turpinātu iesāktos darbus, jaunieši definēja problēmas, kas saistītas ar invalīdu iesaistīšanos sabiedriskajos procesos, un vērsās biedrībā „Latgales vārti” ar priekšlikumiem, kā šos jautājumus varētu risināt.

Prioritāri tika izvirzīti šādi uzdevumi – motivēt jauniešus ar invaliditāti būt aktīviem sabiedrības locekļiem un nodrošināt informācijas apmaiņas iespējas starp pašiem iedzīvotājiem ar invaliditāti un Preiļu rajona jauniešu iniciatīvas grupām, lai aktīvāk iesaistītu jauniešus tādu projektu ieviešanā, kas sekmē invalīdu integrāciju un vienlīdzīgas sabiedrības attīstību.

Ko mēs vienmēr ievērojam, lai veiksmīgi ieviestu projektus, kuros piedalās jaunieši ar invaliditāti

Mēs obligāti veicam pasākumu plānošanas vizītes.

Izpētām apmācību norises vides pieejamību jauniešiem ar īpašām vajadzībām, iepazīstamies ar telpām un uz vietas veicam pasākuma plānošanas darbus. Ievērojot šo noteikumu, mēs laikus spējām sagatavot filmēšanai nepieciešamo vidi (sagatavot pamestās lauku mājas teritoriju) projektā „Emīla versija”.

Mēs iesaistām profesionālu palīdzību.

Projekta sākuma posmā iesaistām sociālo darbinieku vai arī visu projekta laiku sadarbojamies ar organizāciju, kas ikdienā strādā ar iedzīvotājiem ar invaliditāti. Tas gan palīdz jauniešiem ar invaliditāti ātrāk iekļauties mūsu projektā, gan arī dod iespēju mums pašiem nepieciešamības gadījumā saņemt ātru un profesionālu padomu.

Ingmārs,
biedrības „Latgales vārti” valdes priekšsēdētājs