Eiropas Brīvprātīgais darbs Liepājas katoļu pamatskolā

Kamilla Sāra Saretto (Camilla Sara Saretto) jau gandrīz gadu kā starptautiskā brīvprātīgā programmas „Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros darbojas Liepājas katoļu pamatskolā. Kādas pārmaiņas raisa brīvprātīgais darbs?

Par mani
Pirms sāku runāt par savu Brīvprātīgā darba pieredzi, vēlos mazliet pastāstīt par sevi. Esmu Kamilla no Itālijas un dzīvoju Liepājā kopš 2017. gada septembra nogales. Esmu pa pusei itāliete, pa pusei peruāniete. Ceļošana un jaunu kultūru iepazīšana ir kas tāds, ko esmu īstenojusi jau no mazotnes. Man bija iespēja dzīvot dažādās valstīs, un pagājušā gada augustā es nolēmu pieteikties brīvprātīgajam darbam Latvijā, par ko nezināju gandrīz neko.
Kad pateicu savai ģimenei un draugiem, ka pārceļos pēc nepilna mēneša, viņi uzskatīja mani par drosmīgu un mazliet traku, bet es klausījos tikai sevī, un te, nu, es esmu – apmierināta ar savu izvēli. Es nolēmu uzsākt šo piedzīvojumu kā brīvprātīgā Liepājas Katoļu pamatskolā tāpēc, ka gribēju iemācīties mazliet vairāk par pedagoģiju, iegūt jaunas prasmes un pieredzi. Man ir bakalaura grāds pirmsskolas pedagoģijā un maģistra grāds mākslas pedagoģijā, un šis projekts perfekti atbilda manām iepriekšējām studijām un interesēm.

Pirmie iespaidi Liepājā
Kad ierados Liepājā, jutos pilnīgi apjukusi zemē, kuras valodu nesapratu. Pirmā mēneša laikā domāju, ka padošos, daudzas reizes domāju par atgriešanos mājās. Taču skolas darbinieki un mana koordinējošā organizācija („Radi Vidi Pats”) man lieliski palīdzēja iejusties. Laikam ritot, es šeit jūtos ļoti laimīga, skola man ir kā mājas, kur eju un pavadu laiku gan ar tās darbiniekiem, gan bērniem. Esmu ļoti pozitīvi pārsteigta par to ikdienas darbu, ko veic pedagogi, lai bērniem nodrošinātu labu izglītību, kur viņi var mācīties, brīvi izpaužot sevi, savas domas un radošumu.
Mana brīvprātīgās loma ir asistēt skolotājiem stundu laikā un nodarbināt skolēnus pagarinātajā dienas grupā. Lai arī stundas beidzas plkst. 14:00, 1.–4. klase paliek skolā līdz pat plkst. 17:00, kad viņu vecāki beidz darbu. Un tieši šajā pēcstundu periodā brīvprātīgajam ir liela nozīme. Man bija iespēja īstenot savu personīgo iniciatīvu ar mērķi nodrošināt skolēniem kvalitatīvi pavadītu laiku. Tā kā esmu mākslas skolotāja, nolēmu uzsākt mākslas klubu skolēniem no 1. Līdz 3. klasei. Sākumā ļoti baidījos, ka bērni nesapratīs manus uzdevumus un es savukārt nesapratīšu viņu vajadzības. Sāku ar ļoti vienkāršām lietām, lai izvairītos no jebkādām neērtībām.

Kopā ar bērniem veidojām mākslu
Pēc pāris nedēļām atradu veidu, kā komunicēt. Mēs runājām jauktā angļu–latviešu valodā, un reizēs, kad nebija pietiekami skaidrs, lietojām žestus. Tas bija jautri, un bērniem ļoti patika. Tad nolēmu turpināt ar kaut ko interesantāku un izaicinošāku. Maniem mazajiem māksliniekiem bija iespēja mācīties, izklaidēties un izmēģināt dažādas mākslas tehnikas. Nodarbības bija ļoti labas, un bērni bija laimīgi, un arī bērnu vecāki ļoti novērtēja to, ko daru. Svarīgākā no tēmām bija „Ceļojums apkārt pasaulei”, kurā bērni katru reizi varēja iepazīt jaunu valsti un tās kultūru. Viņi klausījās leģendas un mūziku, skatījās dažādu valstu attēlus un īstenoja savus darbiņus saistībā ar redzēto un dzirdēto. Beigu beigās viņi atcerējās daudzus faktus un vārdus citās valodās un iepazinās ar jauniem mākslas veidiem.
Mēs runājām arī par emocijām un citu viedokļu respektēšanu. Man šīs mākslas nodarbības bija liels izaicinājums ne tikai valodas barjeras dēļ, bet arī tāpēc, ka man nebija pārāk daudz pieredzes darbā ar sākumskolas bērniem, jo pārsvarā biju strādājusi bērnudārzos. Tagad esmu ieguvusi pārliecību darbā ar šo mērķauditoriju.

Lielākais gandarījums
Mans vislielākais panākums bija strādāšana kopā ar kādu mazu meitenīti. Kad mēs sākām darboties februārī, viņai bija ļoti zema pašapziņa, viņa baidījās kļūdīties un nekad nespēja pabeigt iesākto. Viņa vienmēr sēdēja atsevišķi, neieinteresēta sarunāties ar citiem vienaudžiem, nerādīja savus zīmējumus. Es nolēmu pievērsties viņai vairāk, palīdzot pabeigt darbiņu, pēc tam slavējot viņu par padarīto. Es pārliecināju viņu par to, cik daudz viņa var pati izdarīt un ka nav jābaidās no citu nosodījuma. Tajā pašā laikā es strādāju arī ar pārējo grupu, lai iekļautu meitenīti brīvās spēlēs un sarunās. Šodien šī mazā meitenīte ir pavisam cits cilvēks. Tagad viņa ir nevaldāma, smaidīga, enerģijas pilna. Tagad viņa ir daudz atbrīvotāka un vienmēr ir pirmā, kas vēlas parādīt savu pabeigto darbiņu. Viņa sēž kopā ar draugiem un lieliski pavada laiku ar viņiem. Viņai vairs nav vajadzīga mana palīdzība, drīzāk viņa ir tā, kas palīdz citiem. Es ļoti lepojos ar visiem saviem mazajiem māksliniekiem.
Skolā es vadu arī itāļu valodas nodarbības pieaugušajiem, kas man tiešām izdodas, neskatoties uz to, ka nekad agrāk neko līdzīgu nebiju darījusi.

Arī pati mainos
Pieredze šajā īpašajā skolā mani ir ļoti mainījusi. Kad ierados, ļoti baidījos, bet tagad jūtos daudz drošāka un pozitīvāka. Skola ļāva man īstenot savus projektus, savas idejas, ņēma vērā manu viedokli un ieklausījās manās šaubās, lai kopīgi rastu risinājumu. Manuprāt, brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja jauniem cilvēkiem, kuri vēlas jaunus izaicinājumus un kuriem ir idejas darbam ar bērniem. Esmu pateicīga par iespēju satikt Liepājas Katoļu pamatskolas darbiniekus un bērnu vecākus, jo daudz ko iemācījos šajā mācību gada laikā. Ceru, ka arī es esmu atstājusi pozitīvu iespaidu uz cilvēkiem, ko satiku savā ceļā. Īpaši vēlos pateikties skolas darbiniekiem par silto uzņemšanu un organizācijai „Radi Vidi Pats”, manai koordinējošajai organizācijai, par sniegto iespēju un visu atbalstu, ko esmu no viņiem saņēmusi šajā laikā.

 

Kamilla Sāra Saretto bija Eiropas brīvprātīgā Liepājas katoļu pamatskolā „Erasmus+: Jaunatne darbībā” Eiropas brīvprātīgā darba projektā „Educate my ChurChil – church & children”.

 

Kamilla Sāra Saretto, Eiropas brīvprātīgā