EBD Bulgārijā – Varnā

Sākt vienmēr ir grūti. Īpaši gadījumos, kad tev ir pieejama minimāla informācija un tu nezini, kur doties. Lai arī dzīvojam 21. gadsimtā, nekur īsti nebiju atradusi informāciju, kas pa soļiem paskaidrotu kā jāpiesakās EBD projektiem. Savu pieredzi varētu attēlot kā ielas šķērsošanu pie zaļās gaismas – tu ej tikai tur, kur redzi zaļās krāsas cilvēciņu.

Taču pirms pienāk biļešu pirkšanas laiks, ir nepieciešams veikt dažus soļus, kas noved tevi līdz kārotajam galamērķim; tāpēc sāksim no paša sākuma. 

MEKLĒŠANA. Pats meklēšanas process ir ļoti vienkāršs – „ieguglē" un tev pavērsies plašs informācijas klāsts par iespējām, jo EBD piedāvā aizbraukt uz teju jebkuru Eiropas malu. Šajā posmā iesaku meklēt ne tikai pašu projektu, bet arī nosūtītājorganizāciju no Latvijas. Šeit sākas pati interesantākā daļa, jo sākumā man nebija skaidrs, kas īsti ir nosūtītājorganizācija, rīkotājorganizācija un uzņēmējorganizācija, un ko viņi no manis vēlas. Dažreiz tā var būt viena organizācija, kas ir gan nosūtītājs, gan rīkotājs, gan uzņēmējs. Šajā ziņā man nedaudz palaimējās, jo biju piedalījusies izstādē SKOLA 2014, kurā bija Eiropas Komisijas stends. Šajā stendā atradu informāciju par savu nosūtītājorganizāciju Latvijā un, kā man paskaidroja, – labāk, ja tā ir Latvijas organizācija, jo ne vienmēr uzņēmējorganizācija sapratīs tavas vēlmes. Tā ka ar nosūtītājorganizācijas meklēšanu problēmu man nebija. Bet arī šeit var nākt palīgā GOOGLE. Ķēros klāt projekta meklēšanai. Arī šajā ziņā man bija skaidrs galamērķis – Bulgārija. Šis laikam ir tas labais variants, kad tu esi pārliecināts, kur vēlies gūt pieredzi. Svarīga ir ne tikai vieta, bet arī pats projekts, jo šajā posmā biju atradusi neskaitāmus projektus, kas man šķita ļoti tuvi un pievilcīgi, taču tie nebija Bulgārijā. Ņemot vērā, ka biju noskaņojusies doties EBD, tad biju atradusi dažādas domubiedru grupas Facebook lapā, kur tiek piedāvāti jauni projekti, kā arī grupas, kurās jaunieši paši dalās ar savu pieredzi. Tāpat vērtīgu informāciju var iegūt Eiropas Savienības mājaslapā, kur ir apkopota informācija par visiem pieejamajiem projektiem. Ja esi atradis sev piemēroto projektu un valsti, tad var turpināt šo procesu. 

PIETEIKŠANĀS. Pirms piesakies kādam projektam, iesaku iepriekš atrast vairāk kā vienu projektu, jo ir gadījumi, kad organizācijai vairs nav nepieciešami brīvprātīgie, bet viņi aizmirsuši atjaunot informāciju, vai arī gadās gaužām nepatīkami varianti, kad tev vienkārši neatbild. Šajā posmā ir svarīgi atzīmēt, ka, piesakoties projektam, ir nepieciešams nosūtīt CV. Manuprāt, ļoti labs paraugs ir pieejams tīmekļa vietnē: https://europass.cedefop.europa.eu/lv/documents/curriculum-vitae. Papildus CV ir nepieciešams nosūtīt motivācijas vēstuli. Līdz šim neesmu atradusi „pareizo" vai „labo" piemēru motivācijas vēstulei, taču vienmēr pieturos pie modeļa, ka tai nevajadzētu būt garākai par vienu A4 lapu un tajā ir jāiekļauj tā informācija, kas īsumā pamatotu kāpēc tu pieteicies projektam, kāpēc esi piemērots dalībnieks konkrētajā projektā, tava iepriekšējā darba pieredze (tas var būt brīvprātīgais darbs, piedalīšanās kādā projektā vai arī kāds vasaras darbs).

Lai arī sākumā liekas, ka šie dokumenti ir vienkārši un tiem nav jāpievērš īpaša uzmanība, tie tomēr ir pirmie, kas raksturo tevi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka CV ietver visu nepieciešamo informāciju, kas var nodrošināt tev lielāku iespēju tikt izvēlētam. Arī motivācijas vēstulei jābūt pārdomātai, lai projekta vadītājiem būtu skaidri tavi nodomi. Ja esi apsvēris iespēju pieteikties vairākiem projektiem, pārbaudi savu CV pirms nosūtīšanas, lai nerodas neveikls moments, kad viens un tas pats CV vai motivācijas vēstule tiek nosūtīta diviem dažādiem projektiem, ar dažādām specifikām. 

Pati biju pieteikusies kādiem 5-7 projektiem, no kuriem tikai 2 man atbildēja, ka esmu apstiprināta un 1 atbildēja, ka viņiem vairs nav nepieciešami brīvprātīgie. Tāpēc svarīgi ir apsvērt savas intereses un pieteikties vairākiem projektiem uzreiz. Tomēr esmu dzirdējusi variantus, kad jaunieši piesakās tikai uz vienu projektu un tiek šajā projektā. Gadījumi ir dažādi, bet labāk tomēr pieteikties vairākiem uzreiz, lai nebūtu nepatīkamu ziņu, ka neesi apstiprināts, un pieteikties citam projektam vairs nav laika. Līdzko esi pieteicies kārotajiem projektiem, neatliek nekas cits kā gaidīt pozitīvu atbildi.

INTERVIJA. Jā! Lai tiktu apstiprināts, ir nepieciešams iziet šo posmu, jo jau tad tu vari izmantot laiku, pastāstot par sevi vairāk, bez tam arī viņi spēs novērtēt tevi kā potenciālu dalībnieku. Jo vairāk es piedalos kādos projektos, jo vairāk saprotu, ka intervijā svarīgi ir parādīt kāds tu patiesībā esi, nevis to, kādu tevi vēlas redzēt organizācija. Ja nejūties pārliecināts, tad tas varētu nozīmēt, ka šis projekts, iespējams, tev nav piemērots. Intervijas laikā svarīgi minēt ne tikai savas stiprās un labās īpašības, bet arī to, kas tev nepatīk vai padodas mazāk, jo tad intervētājiem būs vieglāk izvērtēt piemērotākos dalībniekus. Daudziem šis posms liekas šausminošs, taču to vajag uztvert kā iepazīšanos ar draugiem – tu pastāsti par sevi, viņi – par sevi.

Ņemot vērā, ka manā gadījumā bija tikai viena intervija, tad par un ap to būs stāsta turpinājums. Līdz intervijai man nācās nedaudz gaidīt, jo mana EBD meklēšana sākās jau decembrī; februāra vidū es atradu sev interesējošos projektus, un jau februāra beigās saņēmu pozitīvas atbildes. Pats intervijas process bija visai īss (vismaz tagad tā liekas, jo biju nedaudz satraukusies par pašas intervijas norisi). Zinu, ka jauniešu iespējas ir dažādas, bet ir svarīgi, lai tavs interneta nodrošinājums būtu pietiekami kvalitatīvs veiksmīgākai intervijas norisei. Nedomāju, ka tu vēlies lai intervētājs visu laiku pārjautā tevis sacīto vai arī tu nepārtraukti pārjautā jautājumus. Tāpēc, ja neesi drošs par sava interneta ātrumu, vienmēr var talkā nākt bibliotēkas. Pirms intervijas var pierakstīt lietas, kuras vēlējies pastāstīt iepriekš, taču aizmirsi pieminēt savā CV vai motivācijas vēstulē. Kad intervija ir noslēgusies, neatliek vairs nekas cits kā gaidīt.

GAIDĪŠANA. Šis ir visilgākais posms pirms EBD sākuma. Bija jāgaida ziņa, vai esmu apstiprināta pašam projektam, tad bija nepieciešams gaidīt, vai pats projekts ir apstiprināts. Jā, biju nedaudz pārsteigta par šo ziņu, jo sākumā likās, ka nu jau viss ir kārtībā, – es došos uz Bulgāriju, bet izrādījās, ka nē. Tu sākumā tiec apstiprināts tikai pašam projektam, un tikai tad projekta organizatori sniedz pieteikumu projektam. Šis process aizņēma visilgāko laiku, jo ziņu par apstiprinājumu dalībai saņēmu marta vidū, taču ziņu par projekta apstiprinājumu – augustā. 

IZDEVUMI. Līdzko tu esi apstiprināts projektam, ir jāsāk meklēt lētākie varianti nokļūšanai uz savu galamērķi. Iespējams, ir labi, ka pirms tam jāgaida, jo tas ir lielisks laiks, lai iekrātu naudu ceļam. Ja esi iepriekš piedalījies kādā Eiropas Savienības projektā, tad esi jau pieredzējis, ka ceļa izdevumus apmaksā tikai pēc biļešu parādīšanas/iegādes. Pagaidām tie ir vienīgie izdevumi, kas pašam jāsedz sākumā, taču līdz ar ierašanos  galamērķī, tev pēc laika nauda tiek atmaksāta. Protams, atkarībā no tā, uz kuru Eiropas malu esi iecerējis doties, bet vairumā gadījumu mums ir paveicies, jo lētākais variants ir autobuss un ar to ir iespējams nokļūt teju visur. 

Bet, ja runājam par naudas lietām, tad svarīgi ir atcerēties, ka ceļa nauda un uzturēšanās izdevumi tiek segti no Eiropas Savienības puses, tāpēc nevajag uztraukties par to, vai dzīvošana būs jāapmaksā no savas kabatas.