Dzīve ir teātrix: sociālais teātris kā iespēja pārmaiņām

Šā gada 13 - 15. aprīlī viesu namā „Debesu bļoda” notika apmācības „Teātris kā metode sociālās iekļaušanas projektos programmā „Jaunatne darbībā” – tā var!”. Tajās piedalījās 22 dalībnieki ar dažādu pieredzi gan teātra, gan sociālās iekļaušanas un jaunatnes darba jomā. Mācību laikā dalībniekiem bija iespēja pārvērtēt savu līdzšinējo izpratni par sociālo iekļaušanu, kā arī par  teātri kā metodi, kas piemērota visām cilvēku grupām, bet vislabāk – tieši dažādu grupu mijiedarbībā. Mācības bija intensīvas – tika lauzti stereotipi, meklētas atbildes gan uz dziļi personiskiem, gan cilvēku attiecību jautājumiem.

To visu īstenojām, demonstrējot un piedzīvojot vienu no teātra pieejām – tā saukto sociālo teātri, izvēloties foruma teātri kā apmācību formātam un mērķiem atbilstošāko. Dalībnieku vēlme dziļāk un pamatīgāk izzināt sociālā teātra izmantošanas iespējas iedvesmoja mūs pastāstīt par foruma teātri vēl plašākam cilvēku lokam.

Kas ir foruma teātris?
Foruma teātris ir sabiedriskās līdzdalības metode, kura, izmantojot teātra valodu, iesaista sabiedrību dažādu sociālu problēmu apspriešanā un risināšanā. Metodi ir radījis teātra režisors Augusto Boals (Augusto Boal), un tā balstās Apspiesto teātra (Theater of the Oppressed) konceptā, kurš savukārt cieši saistīts ar izglītības filozofa Paulo Freires (Paulo Freire) idejām par Apspiesto pedagoģiju (Pedagogy of the Oppressed). Gan teātrī, gan izglītībā tas nozīmē dialogu monologa vietā, interaktīvu darbību un mijiedarbību starp aktieriem un skatītājiem, izglītotāju un izglītojamajiem.

Metodes un to pamatojošās filozofijas aizsākumi meklējami 20. gadsimta 60.-to gadu Brazīlijā; pēc tam šīs idejas izplatījās arī Eiropā un citās pasaules valstīs. Šīs metodes sākotnējo formu izmantoja galvenokārt politisku jautājumu risināšanai, saucot to par politisko teātri, bet ar laiku jautājumu loks paplašinājās, un mūsdienās to visā pasaulē izmanto darbā ar jaunatni un citām sabiedrības grupām dažādu sociālo jautājumu risināšanā. Izmantoto metožu plašo kopumu mūsdienās sauc par sociālo teātri, un foruma teātris ir viena no tām.

Paša Boala izstrādātie un aprakstītie foruma teātra metodes pielietošanas noteikumi ir adaptējami jebkurai mērķa grupai, problēmjautājumam un videi, kurā notiek teātris. Tomēr, lai metode darbotos efektīvi, ir jānodrošina teātra aktivitāšu pieejamība visiem, kā arī dialoga iespējamība to laikā.

Kā notiek foruma teātra izrāde?
Foruma teātra izrādes sagatavošana sākas vairākus mēnešus iepriekš. Neliela cilvēku grupa sāk strādāt kopā, lai izveidotu īsu izrādi par kādu viņiem vai citai sabiedrības grupai (kurai šo izrādi izrādīs) aktuālu un sāpīgu problēmu. Šajā laikā notiek intensīvs darbs ar pašu izrādes dalībnieku sagatavošanu izrādei. Tā kā lielākoties tie nav profesionāli (un pat ne amatieri) aktieri, tiek strādāts ar viņu ķermeņu izjūtu un valodu, savstarpējo sadarbību un uzticēšanos, kā arī attīstītas improvizācijas un sadarbības ar publiku prasmes. Papildus tam visi kopā veido izrādes sižetu. Tā parasti ilgst apmēram 15 minūtes, kuru laikā skatītāji tiek iepazīstināti ar tēliem, vidi un problēmu. Īsajā izrādē tiek skaidri attēlots, kā problēma attīstās un kulminē līdz ļoti negatīvam iznākumam.

Foruma teātra izrādē parasti  ir vismaz 4 tēli – apspiestais, apspiedējs un neitrālie personāži, kas vai nu pasīvi atbalsta vienu no aktīvajiem tēliem, vai arī ieņem pilnīgi neitrālu pozīciju, abos gadījumos neiniciējot būtiskas pārmaiņas stāstā.

Kad izrāde ir sagatavota un visi tās dalībnieki jūtas droši savās lomās, notiek tās izrādīšana plašākai publikai. Publika vienlaikus ir arī mērķa grupa, ar kuru izrādes dalībnieki vēlas uzsākt dialogu – vai nu lai gūtu idejas sev aktuālu jautājumu risināšanai, vai arī lai sekmētu publikas patstāvīgu sev svarīgo problēmu risināšanu.

Foruma teātra norises laikā vispirms notiek pati sagatavotā izrāde. Izrādes norisi vada tā sauktais Džokeris – viņa uzdevums ir pārliecināties, ka skatītāji ir sapratuši uz skatuves notiekošo, izzināt, kā viņi to vērtē un vai uzskata šo problēmsituāciju par aktuālu un nopietnu. Sadarbojoties ar Džokeri, skatītāji kļūt vienlaicīgi arī par aktieriem (angļu valodā spectators – skatītāji, bet spectactors – skatītāji-aktieri). Tas nozīmē, ka skatītājiem-aktieriem ir iespēja piedāvāt savu iespējamo risinājumu situācijai. Izrāde tiek spēlēta atkārtoti, balstoties uz izteikto risinājuma piedāvājumu, to izteikušajam skatītājam aizstājot kādu no aktieriem, kura spēlētā tēla darbību viņš vēlas mainīt. Jebkurš var piedāvāt situācijas risinājumu, uzņemoties to parādīt uz skatuves darbībā, nevis runājot par to no savas sēdvietas. Pēc katras izspēlētās skatītāju iejaukšanās Džokeris pārjautā skatītājiem, vai piedāvātais risinājums veicina pozitīvu notikumu iznākumu un ir reālistisks. Šādā formā izrāde var turpināties pat vairāku stundu garumā, apspriežot dažādas sociālās un politiskās problēmas un meklējot tām dažādus risinājumus.

Foruma teātra mērķis nav atklāt vienu pareizo risinājumu kādai situācijai, bet gan parādīt, ka ir iespējami neskaitāmi risinājumi, no kuriem grupa var vienoties par sev atbilstošāko konkrētājā vidē un apstākļos.

Lai arī foruma teātra laikā tiek runāts un strādāts ar tā dalībniekiem aktuālām un nereti sāpīgām problēmām, tas nav terapijas veids. Tieši tas ir viens no izrādes veidotāju uzdevumiem – noturēt foruma teātra norisi sociālajā, nevis individuāli psiholoģiskajā rakursā.

Bez foruma teātra citas Boala iztrādātās sociālā teātra metodes ir avīžu teātris, skulptūru teātris, attēlu teātris, vēlmju varavīksnes teātris, neredzamais teātris un citi. Katra no šīm metodēm sniedz unikālu pieredzi grupai, kas ar to strādā, bet foruma teātra metode visvairāk procesa norisē iesaista arī skatītājus.

Ar teātri ir tā, kā ar bitēm – nekad nevar zināt, kamēr pats nepamēģina. Foruma teātra metodi var aprakstīt gari un plaši, bet to apgūt var tikai praksē. Tāpēc, ja jums šķiet, ka šī varētu būt noderīga metode jūsu darbā, turiet acis vaļā un meklējiet apmācības!

Elīna, Līga