Domino efekts Sicīlijā un Latvijā

No 1.- 10. aprīlim 12 jaunieši no Latvijas devās divpusējā jauniešu apmaiņā uz vienu no Itālijas savdabīgākajiem reģioniem tieši kultūras un tradīciju ziņā (tas skaidrojams ar tuvumu Āfrikai un daudzajiem iekarotājiem gadsimtu gaitā, kā arīdzan to, ka mūsdienās reģions tiecas pēc neatkarības no Itālijas), kas gan šodien lielai daļai pasaules iedzīvotāju asociējas vien ar vārdu  „mafija” -  Sicīliju, lai kopā ar vietējiem jauniešiem piedalītos apmaiņā par tēmu Eiropas apzināšanās.

Projekta nosaukums – „Domino efekts” – nav nejauši izvēlēts. Tā kā gan Zemgales NVO atbalsta centram, gan Ennas Universitātes jauniešu organizācijai  CAMPUS šī bija pirmā organizētā jauniešu apmaiņa un gandrīz visiem dalībniekiem tā bija pirmā pieredze saistībā ar programmu „Jaunatne darbībā”, šķita, ka projekta nosaukums lieliski sevī ietver mūsu gaidas – lai viena pozitīva iniciatīva ved pie nākamās, tā atkal pie nākamās utt. jeb lai jaunieši, saprotot, ko nozīmē starptautiskas jauniešu aktivitātes un cik tās nozīmīgas vietējai sabiedrībai un personības izaugsmē, arī turpmāk vēlētos būt aktīvi, ieinteresēti un radoši un iesaistītos sabiedriskajos procesos, tādējādi veicinot pilsoniskas sabiedrības attīstību.

Marta beigās Latvijā vēl bija auksts, tādēļ cerējām, ka vismaz Sicīlija mūs palutinās ar siltiem saules stariem, bet… 3 dienas pirms došanās ceļā Ennā uzsniga sniegs. Kad ieradāmies, tas jau bija nokusis, bet laiks tik un tā nebija diez ko karsts. Par laimi, dalībnieki bija paņēmuši līdzi ne tikai plānās drēbes, bet tāpat daļai neizpalika saaukstēšanās. Pirmā mācība: nedomā, ka dienvidos vienmēr ir karsts, īpaši, ja dodies uz pilsētu, kas atrodas 1000 m v.j.l.

Apmaiņa ilga 8 pilnas dienas, un, atskatoties atpakaļ, iespējām daudz: bija gan vizīte Ennas Universitātē uz vienu no Itālijas vadošā poltiķa lekciju par Eiropas vienotību, bijām dabas rezervātā, kopīgi braucām ar laivām, diskutējām par jauniešiem piemērotu pilsētvidi, salīdzinājām, cik labi pazīstam Eiropu, iepazinām jauno programmu “Jaunatne darbībā” ar interaktīvas preses konferences palīdzību. Tā kā apmaiņa noritēja Lieldienu nedēļā, mums bija iespēja vērot arī neparasto Lielās piektdienas procesiju, kad Marijas un Jēzus tēlus 4 stundas uz smagas koka platformas 100 īpaši izraudzīti vīri iznēsā pa visu pilsētu, dodot tai svētību. Atmiņā palikusi arī kopīgā Lieldienu pusdienu gatavošana un mācīšana, kā pareizi jākaujas ar olām. Ļoti gara un spraiga izvērtās diskusija “Laužot stereotipus: Sicīlija ≠ mafija”. Kā izteicās viena no latviešu meitenēm: “Man vienmēr likās, ka tā jau vairs nav tik aktuāla problēma kā kādreiz, bet izrādās, ka nē, arī šodien tur cilvēkam var pateikt - tu domā, ko runā, esmu no mafijas utt.” Interesanti, ka šī tēma izraisīja tālāku diskusiju par komunisma atšķirībām Latvijā un Itālijā. Savukārt pēdējā dienā itāļi bija sagādājuši pārsteigumu – sicīlieša Marko lauku mājā ikvienam tika viņa pašrocīgi pagatavota origināla pica ar katra mīļākajām sastāvdaļām.

Tā kā projekta dalībnieces bija Latvijas Kultūras Akadēmijas Starpkultūru sakaru Latvija – Itālija studentes, viņām un man šī apmaiņa bija divtik aizraujoša, jo varēja gan aktīvi pielietot savas itāļu valodas zināšanas, gan uzzināt par sicīliešu dzīvesstilu, tradīcijām, virtuvi (paši arī palīdzējām gatavot vienas no vakariņām – arancini, kas ir eļļā  vārītas rīsu bumbiņas ar dārzeņu  un/vai gaļas pildījumu).

Bija arī smieklīgas situācijas un izteicieni, kas visiem vēl ilgi paliks atmiņā. Kādā grupu uzdevumā viens no sicīliešiem izsaucās: “Don’t problem this!”, kas kļuva par neoficiālo apmaiņas vadmotīvu – ja kas kavējas vai nenotiek kā plānots vai ir satraukums (piemēram, vai viņiem garšos mūsu kartupeļu pankūkas un debesmanna), viens otram teicām Don’t problem this! vai Neproblēmo! Šķiet, viņu nesteidzīgums un mierpilnā attieksme “pielipa” mums ne tikai esot Sicīlijā, bet arī pēc atgriešanās mājās, jo sicīlieši spēj novērtēt dzīvi un katru mirkli, kas tajā dots.  Kā izvērtēšanā teica dalībnieki: “Esam labi pavadījuši laiku skaistā vietā kopā ar interesantiem, tai pat laikā ļoti atšķirīgiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka bija jāmācās pieņemt un saprast viņu uzskatus, izprast atšķirību lietās, kas ir svarīgas.” Vēl pozitīvs aspekts nenoliedzami ir tas, ka ar šo projektu esam arī itāļos radījuši lielāku interesi par angļu valodu un tās nozīmi. Domājams, ka tagad arī itāļi vairāk to mācīsies.

Jau apmaiņas laikā domājām par projekta turpinājumu, kas nu ir materializējies – novembrī sicīliešus, turkus un bulgārus gaidām Latvijā uz apmaiņu par tēmām dzimumu vienlīdzība un māksla un kultūra.

Lai izdodas mums un jums!

Baiba,
Zemgales NVO atbalsta centra projektu koordinatore