Brīvprātīgie Valdorfskolā

Intervija ar Sarmu, projektu koordinatori Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā (ĀBVS).
1.Kā uzzinājāt par iespēju uzņemt ārvalstu brīvprātīgos (ES programmā „Jaunatne darbībā”) skolā?
No skolēnu vecākiem. 2010.  gadā ĀBVS uzsāka mācības bērni, kuru vecākiem bija informācija un pieredze par ES programmu „Jaunatne darbībā”. Tā kā skola ļoti atbalsta vecāku iniciatīvu, tad tika pieņemts lēmums arī mūsu skolu iesaistīt Eiropas Brīvprātīgā darba aktivitātēs.

2.Kāpēc nolēmāt kļūt par Eiropas Brīvprātīgā darba uzņēmējorganizāciju?
Tā kā Valdorfa pedagoģijā svarīgs mācību elements ir prakse, tad uzskatām, ka, uzņemot ārvalstu brīvprātīgos jauniešus skolā, mēs saviem skolēniem sniedzam „praktisko” iespēju iepazīt citas tradīcijas, novērtēt svešvalodu nozīmīgumu, mācīties sadarboties un pieņemt citādo, būt tolerantiem. Tajā pašā laikā esam arī pārliecināti, ka mūsu skola spēj piedāvāt starpkultūru izglītību brīvprātīgajiem, kuriem ir patiesa interese par bērniem un izglītību.

3.Kādi ir galvenie ieguvumi skolai no ārvalstu brīvprātīgajiem?
Pirmkārt, tā ir mācīšanās darot, kas ir arī viens no neformālās izglītības stūrakmeņiem, kā arī svarīgs elements skolēniem mācību procesā. Otrkārt, tā ir ikdienas ritma dažādošana. Treškārt, tā ir iespēja skolēniem un skolotājiem iegūt kontaktus un veidot tālāku sadarbību ar brīvprātīgo pārstāvētām valstīm.

4.Kādi Eiropas Brīvprātīgā darba projekti jau notikuši ĀBVS?
Projekts „Brīvprātīgie Valdorfskolā” ir otrs Eiropas Brīvprātīgā darba projekts, kas tika īstenots ar programmas „Jaunatne darbībā” atbalstu. Abu projektu ietvaros skolā tika uzņemti divi jaunieši no dažādām ES un tās pierobežas valstīm. Brīvprātīgie bija kā palīgi un iniciatori dažādam aktivitātēm skolā un bērnudārzā.

Projektu sākumposmā, kamēr jaunieši iejutās un adaptējās, viņi vairāk darbojās bērnudārzā. Tur viņi iesaistījās bērnudārza ikdienas dzīvē, piemēram, gāja dabā un meklēja dažādus dabas materiālus, ko var izmantot priekšmetu veidošanai, palīdzēja audzinātājām sagatavoties pasākumiem un svētkiem. Viņi bija atbalstoši arī citās aktivitātes, piemēram, palīdzot bērniem gleznošanā, dziedot kopā ar viņiem, lasot pasakas pirms diendusas. Jaunieši iesaistījās arī virtuves darbos, jo saskaņā ar Valdorfa pedagoģiju visi pienākumi, kas tiek darīti bērnudārzā, ir ar izglītojošu aspektu, jo bērni no redzētā mācās.

Vēlāk, kad brīvprātīgie bija apraduši ar apkārtējo vidi un iepazinušies ar skolas skolotājiem, tad paralēli darbam bērnudārzā viņi iesaistījās arī skolas aktivitātēs. Piemēram, Zuzanai no Čehijas Republikas izveidojās ļoti laba sadarbība ar otrās klases skolotāju Aiju, un brīvprātīgā jauniete rīta stundas pavadīja klasē, palīdzot klases un priekšmetu skolotājai mācību un audzināšanas darbā. Stundu laikā Zuzana asistēja skolotājam, kā arī pildīja individuāla pedagoga – palīga – funkcijas, kas nozīmē, ka viņa palīdzēja skolēniem, kuriem bija grūtības apgūt vai izprast uzdoto vielu.

Savukārt otrs brīvprātīgais Giorgi no Gruzijas iesaistījās konkrētu ciklu apmācībā. Tā kā jaunietis labi pārzināja krievu valodu, tad viņš tika iesaistīts klases darbā, kad kādai no tām bija krievu valodas apmācības cikls.

Projekta sākumposmā abi jaunieši noorganizēja iepazīšanās pasākumu, kur skolas skolēni un skolotāji varēja vairāk uzzināt par jauniešu pieredzi, interesēm un viņu pārstāvētajām valstīm.

5.Cik sarežģīts ir organizācijas akreditācijas process un pēc tam projektu rakstīšana un brīvprātīgā uzņemšana savā organizācijā?
Mūsuprāt, akreditācija, projekta pieteikuma rakstīšana un atskaišu nodošana nav sarežģīts process.