Brīvprātīgie, kas iedvesmo

Latvijā Eiropas Brīvprātīgajā darbā (EBD), ko piedāvā Eiropas Savienības programma „Jaunatne darbībā”, darbojas daudzi brīvprātīgie. 2011. gada 17. februārī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā tikās kolorītu kultūru pārstāvji, kas šobrīd veic brīvprātīgo darbu Latvijā, – austriete, spāņi, turks un itāliete.

Diskusiju par brīvprātīgā darba nozīmi un brīvprātīgo pieredzi Latvijā EBD projektos nevaram uzsākt, kā plānots, jo pašiem brīvprātīgajiem ir sakrājies daudz aktuālu sadzīvisku problēmu: sadzīvošana ar kaimiņiem un arī citu valstu brīvprātīgajiem, aukstais laiks Latvijā, slidenie ceļi, grūtības ar latviešu valodas prasmi un daudzas citas. Arī tā ir daļa no EBD, un to visu brīvprātīgie, protams, kādam vēlas pastāstīt.

Ko brīvprātīgie dara Latvijā?
Spānis Rauls  (Raúl), kas darbojas organizācijā „Eiropas kustība Latvijā”: – Organizācijā „Eiropas kustība Latvijā” palīdzu ikdienas darbā, izsaku savu redzējumu par dažādiem jautājumiem un palīdzu organizēt pasākumus. Strādāju ar jauniešu mērķauditoriju, jo man ir skolotāja (pasniedzēja) pieredze. Apmeklēju Latvijas vidusskolas, lai dalītos pieredzē ar skolotājiem un diskutētu ar jauniešiem par dažādām ES sniegtajām iespējām (EBD, ERASMUS u. c.), dodu padomus par jauniešu nākotnes iespējām un arī mācu, kā rīkoties. Mudinu jauniešus pastāvēt par savām interesēm, piemēram, organizētā veidā iesaistoties jauniešu organizācijās. Esmu ļoti apmierināts ar savu darbu šeit, tas ir interesants un pārdomas raisošs. Es iegūstu pieredzi, kas ir saistīta ar manām studijām, uzzinu daudz vairāk par nevalstisko sektoru un to, kā strādā ES.

Ļoti interesanta man šķita tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu. Es ar viņu varēju runāt latviešu un spāņu valodā, ko viņa zina perfekti. Viņa bija ieinteresēta manā brīvprātīgajā darbā un manos iespaidos par Latviju.

Vislabākais manā brīvprātīgajā darbā ir iespēja satikt Latvijas skolotājus un dalīties pieredzē un zināšanās. Es ļoti augstu vērtēju viņu paveikto fundamentālo darbu, lai mūsu sabiedrību vērstu labāku. Dažreiz es viņus uztveru kā varoņus, lai gan lielākoties cilvēki to nenovērtē.

Manvels (Manuel) no Spānijas un Fati  (Fatih) no Turcijas Latvijā darbojas organizācijā „Jaunatne pret AIDS”. Dažas aktivitātes abi jaunieši veic kopā un mēģina būt komanda. Manvels stāsta par pieredzi bērnunamā: – Man līdz šim nebija saskarsmes ar bāreņiem. Tagad mani uzskati ir ļoti mainījušies. Šeit es redzu cilvēkus bez iespējām, bet ar motivāciju mācīties; viņi vēlas ar mani tikties un uzzināt manu pieredzi. Mans lielākais izaicinājums ir palīdzēt šādiem bērniem un jauniešiem. Esmu priecīgs, ka dažu nodarbību laikā panācu viņu atklātību. Tā īstenībā bija mana vērtīgākā EBD diena. Viņi ar mani runāja kā ar līdzinieku, atklāja savas problēmas un nākotnes ieceres.

Fati nākamnedēļ Latvijā būs jau septīto mēnesi un ļoti cenšas runāt latviešu valodā: – Manvels pasniedz spāņu valodu, bet mēs sadarbojamies; viņš man reizēm lūdz padomu, jo es biju konsultants savā valstī (vienaudžu izglītošana par seksuālo veselību, cilvēktiesībām). Tagad veidoju interneta spēli par cilvēku tirdzniecību un cilvēktiesībām. Tas ir cits izaicinājums, un es redzu tam rezultātu; cilvēki spēlēs šo spēli un iegūs informāciju. Manvels: – Es motivēju jauniešus izmantot neformālo izglītību arī mācībās. Arī pats apgūstu, kā citus mācīt, izmantojot neformālo izglītību. Abiem jauniešiem ir ļoti aizņemta ikdiena. Viņi saka: esot kā latvieši – īsti darbaholiķi.

Itāliete Nensija (Nancy) un austriete Nadīne (Nadine) darbojas Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā. Nensija strādā bērnudārzā: – Man Valdorfa skola ir izaicinājums, jo Itālijā Valdorfa pedagoģija nav tik izplatīta.

Nadīne: – Esmu skolotājas palīdze 2. klasei. Ir interesanti, cik daudz latviešu zina vācu vārdus, arī sliktos. Viņi reizēm nezina, ko pasaka, bet to drosmīgi izkliedz.

Spānis Kristiāns (Cristian) darbojas organizācijā Stelpīte un strādā Stelpes un Kurmenes skolā: bērniem vada sporta nodarbības un spēles, māca spāņu valodu. Kurmenes kultūras namā viņš vada florbola un flamenko nodarbības, bet Vecumnieku kultūras namā – flamenko. Spānijā viņš beidza vidusskolu un aktīvi trenējās futbolā. Kristiāns: – Man netraucē ne aukstums, ne sniegs šeit, Latvijā, un esmu to iemīlējis tāpat kā savu valsti.

Kāpēc jaunieši izvēlējās tieši Latviju Eiropas Brīvprātīgā darba projektam?

Jauniešus Latvijā veikt brīvprātīgo darbu motivēja dažādi iemesli. Manvels vēlējās sava EBD laikā doties uz valsti, par ko neko nezina, un tad to atklāt, īpaši kultūras dzīvi. Arī Kristiāna motivācija bija iepazīt citu kultūru. Savukārt Rauls vēlējās padziļināti iepazīt Latviju: – Latvijā jau iepriekš biju vairākas reizes, un tieši EBD ir lieliska iespēja iepazīt Latvijas kultūru un valodu. Par Latviju man radās interese, kad studēju universitātē vēsturi, un tad arī ieinteresējos par Baltijas reģionu. Es vēlējos iesaistīties EBD projektā, kas saistās ar manām studijām.

Fati atklāj divus stāstus: – Bērnībā ļoti vēlējos nokļūt Sanktpēterburgā, vienā no labākajām un modernākajām Krievijas pilsētām. ANO organizācijas kolēģi (kad tur biju konsultants vienaudžiem) man teica: esi jau daudz strādājis šeit, tagad tev laiks doties uz Eiropu. Un, tā kā Latvija kādu laiku ir bijusi daļa no Krievijas, nolēmu – kāpēc neizmantot iespēju būt tuvumā Krievijai?

Nensija 28 gados nolēma doties EBD, jo viņai nebija darba: – Itālijā bezdarbs ir liela problēma. Un arī jauniešiem ir grūti atrast darbu. Nolēmu – ir pienācis laiks pamēģināt ko citu, kaut ko īpašu un vienlaikus arī kaut ko savai izaugsmei. Man svarīgi ir arī ceļot un iepazīt citas kultūras. Esmu pavadījusi citās valstīs kādu laiku, bet tas ir bijis īslaicīgi, pašreiz tik ilgs laiks ārzemēs man ir pārbaudījums.

Bet Nadīne uzsāka studijas Austrijā, bet tad nolēma, ka labāk pamēģinās kaut ko ekstrēmu un atklās, ko pasaule viņai var piedāvāt.

Brīvprātīgie par Eiropas Brīvprātīgo darbu

Fati: – Iedomājieties lielu akmeni ceļa vidū; visi dodas akmens virzienā, bet mašīnas netiek garām. Ja mēs tikai sakām – tur ir akmens, tad mēs neko nevaram veikt lietas labā, jo akmens taču joprojām tur atrodas. Taču, ja tu sāksi rakt, lai akmeni dabūtu laukā, citi pievienosies. Tas pats ir brīvprātīgajā darbā – kad viens sāks palīdzēt un mainīt lietas, citi pievienosies!

Nensija: – Tā ir visu iesaistīto bagātināšanās. Droši vien es saņemu visvairāk. Mums, brīvprātīgajiem, ir jābūt lepniem, jo ne visi cilvēki to spētu – būt pavisam citā pasaulē, ar citiem cilvēkiem, citu valodu.

Manvels: – Tas ir viss, ko es varu kādam dot, – palīdzīgu roku, zināšanas, uzskatus, savus labākos resursus. Un tas tiek sniegts, neprasot neko pretim.

Nadīne: – Kad esam brīvprātīgajā darbā, personīgais attīstības progress ir daudz straujāks nekā savā valstī. Ir arī kultūršoks, un rodas jautājums – vai tas notiek ar mani? Ir daudzas lietas, par kurām iepriekš nedomāju, ka tās vispār varētu paveikt.

Kristiāns: – Palīdzēt citiem un iegūt jaunu pieredzi citā kultūrvidē.

Rauls: – Brīvprātīgais darbs ir jebkas, ko tu dari altruistiski un ne ekonomisku mērķu vārdā, bet gan tādēļ, lai palīdzētu uzlabot kāda cita vai sabiedrības situāciju kopumā. Lielākais brīvprātīgā darba ieguvums varētu būt pārliecība, ka esi noderīgs un ka uzlabo apkārtējo dzīvi. EBD programmas kontekstā brīvprātīgais darbs ir kaut kas vairāk par palīdzību kopienai. Tā ir nemitīga mācīšanās citā valstī, kas ļauj iegūt ļoti vērtīgu pieredzi daudzās dzīves jomās. Tu satiec ļoti dažādus cilvēkus, līdz ar to pamazām izproti dažādos uzskatus, kļūsti elastīgāks un daudz iecietīgāks pret dažādību. Un beigās tu uzzini daudz vairāk par sevi un savu kultūru.

Izaicinājums seko brīvprātīgajam

Fati: – Man šeit bija liels kultūršoks. Dienvidu valstīs mēs daudzas lietas citādi tveram, piemēram, apskāvieni mums ir daudz izplatītāki.

Līdzīga ir arī Nensijas pieredze: – Šeit esmu pusotra mēneša, un tas nav ilgs laiks. Savu ikdienu pavadu bērnudārzā. Ar maziem bērniem nav tik viegli veidot labas attiecības. Man jābūt pacietīgai un jārespektē arī viņu ieradumi un izpratne, kā lietas tiek organizētas. Arī manā valstī ir normāli pieskarties personai, apskaut un tamlīdzīgi. Bet pašlaik šie bērni tam vēl nav gatavi. Jūsu sabiedrība nav tik atvērta un ievēro distanci. Daži bērni mani nesauc par skolotāju, dažreiz šķiet, ka manis nemaz tur nav. Tomēr pamazām situācija mainās.

Fati: – Ir daudz stereotipu par bāreņiem, citi saka – viņi ir noziedznieki. Bet, kad sāku ar viņiem runāt, es redzēju, cik viņiem ir interesantas domas. Viņi tiešām vēlas runāties un kaut ko vairāk uzzināt par mani. Tas ir viens no maniem vērtīgākajiem secinājumiem. Es savā valstī biju profesionālis (pasniedzēja konsultanta pieredze Turcijā). Te jāsaskaras ar izaicinājumiem un daudz kas jāsāk no jauna. Esmu uzzinājis daudz ko par latviešu kultūru, cilvēkiem un to, kā jūs risināt konfliktus. Šeit man ir daudz grūtāk ar tiem tikt galā.

Arī nākotnes plāni jauniešiem ir dažādi

Manvelam brīvprātīgais darbs ir mainījis domas: – Es nevēlos darbu tikai naudas dēļ, gribu darboties jomā, kas palīdz sabiedrībai. Domāju, ka arī ar darbu, kas palīdz citiem, var nopelnīt. Arī saņemot mazāk, var būt laimīgs. Nensiju un Nadīni ieinteresējis sociālais darbs, bet Rauls atzīst, ka viņam pēc EBD būtu ļoti grūti Spānijā strādāt par skolotāju vidusskolā: – Valsts ir novesta līdz bankrotam. Izglītība Spānijā ir gandrīz valsts monopols. Jaunas darbavietas skolotājiem netiek piedāvātas, arī to skolotāju, kas dodas pensijā, vietā. Tāpēc tūkstošiem jaunu un entuziasma pilnu manas valsts skolotāju ir bez iespējām turpināt savu ceļu. Valstī joprojām ir iesakņojusies sena punktu sistēma, kas neļauj jaunajiem skolotājiem konkurēt ar vecās paaudzes pedagogiem, pat ja viņi nav kompetenti.

Jaunieši diskusijā atzina, ka brīvprātīgais darbs ir vērtīgs galvenokārt divu iemeslu dēļ. Viņi uzsver, pirmkārt, citas valsts kultūras iepazīšanu, otrkārt, atvērtību jaunām lietām un redzesloka paplašināšanu.

Fati: – Latvijā vairākums jauniešu daudz ko uztver pārāk viegli. Es viņiem ieteiktu vairāk strādāt ar sevi un mainīt uzskatus. Jā, jums nav darba iespēju, bet vai sūdzēšanās vai aizbēgšana uz Lielbritāniju palīdzēs?

Manvels: – Iepazīstoties tuvāk, redzam, ka latvieši ir dziļi domājoši un rūpējas par daudzām lietām. Jūs esat zinoši jaunieši, piemēram, protat daudzas valodas. Dienvidos jaunieši tik labi neprot angļu valodu. Latvija ir valsts, kura atveras Eiropai un kurai ir liels potenciāls.

– Jums jāmodina tauta, – saka Fati. – Jaunajai paaudzei jāmaina situācija, jo jums ir zināšanas un prasmes, kā to izdarīt.

Rauls: – Es jau sen biju izraudzījies Latviju par valsti, kur braukt brīvprātīgajā darbā. Es jauniešiem cenšos dot labāko. Jau četrus gadus sekoju līdzi Latvijas valsts attīstībai, un es jauniešus mudinu nesūdzēties par grūtajiem laikiem, bet tā vietā kaut ko iesākt, lai veiktu uzlabojumus. Mudinu izmantot to, kas viņiem piemīt (zināšanas, prasmes), lai pielāgotos šiem grūtajiem un mainīgajiem laikiem. Man patīk Latvija un tās cilvēki. Es vienmēr saku: lai arī Latvijā pašreiz ir grūti laiki, tāpat kā Spānijā, tomēr Latvija ir valsts ar iespējām! Jums vairāk jāmīl sava valsts, jo tas ir tāpat kā attiecībās – tu nevari citu iemīlēt, kamēr sevi nemīli.
Tomēr citi brīvprātīgie sarunā atzina, ka vairākums satikto Latvijas iedzīvotāju ir savas valsts patrioti.

Brīvprātīgajiem padomā vēl ir daudz ideju, ko īstenot atlikušajā EBD laikā Latvijā. Piemēram, Fati cer, ka viņa un jauniešu uzrakstītais jauniešu apmaiņas projekts tiks apstiprināts, bet Nensija un Nadīne veidos fotoizstādi, kurā rādīs, kā redz Latviju no austrietes un itālietes skatpunkta.

Pēdējo gadu statistika rāda, ka Latvijā gada laikā organizācijas EBD projektos uzņem aptuveni 60 brīvprātīgos. Latvijā veikt brīvprātīgo darbu ierodas jaunieši ne tikai no ES valstīm, bet arī no Austrumeiropas un Kaukāza reģiona (Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna, Armēnija un Baltkrievija) un Dienvidaustrumeiropas valstīm (Serbija un Maķedonija).

Iluta Stepanova,
v/a ”Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra”
Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente