Brīvprātīgais darbs – kā tilts starp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un mūsdienu sabiedrību

Pateicoties Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūrai (JSPA) no 30. jūlija līdz 5. augustam viesu namā “Aļņi”, Tīnūžu pagastā, tika realizēts starptautisks projekts “Brīvprātīgais darbs – kā tilts starp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un mūsdienu sabiedrību”. Projekta laikā tika izveidota brīvprātīgā darba sistēmas izveide, - radošā un jauniešiem saistošā veidā, veicinot pieredzes apmaiņu, izpratni un zināšanas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Projektā ar neformālās izglītības metodēm, kas ir ļoti svarīgas un nepieciešamas saskarsmē ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jaunieši pilnveidoja brīvprātīgā darba līdzdalības sistēmu cilvēku ar invaliditāti integrācijai mūsdienu sabiedrībā.  

Lai uzlabotu cilvēku ar īpašām vajadzībām iespēju pilntiesīgi iekļauties mūsdienu dzīves procesos, ir ļoti svarīgi attīstīt ilgtermiņa darbu ar jaunatni. Projekta ietvaros tika pozitīvi popularizēts darbs ar jaunatni, kas bija vērsts uz labās prakses pārņemšanu un pieredzes apmaiņu, jo strādājot ar jaunatni šodien, mēs varam cerēt, ka rītdiena būs labāka.

Dalās pieredzē un apgūst jaunas zināšanas
Projekta iniciatori ir vairāki jaunieši, kuri jau vairākus gadus aktīvi sadarbojas ar biedrību “Lux Viridia” un jau šobrīd iesaistās dažādu sociālās integrācijas pasākumu organizēšanā un realizēšanā.
Projekta nepieciešamību noteica brīvprātīgo jauniešu pozitīvais skatījums uz cilvēkiem ar invaliditāti un viņu vēlme iegūt jaunas zināšanas un prasmes šajā jomā.
Apmaiņā kopskaitā piedalījās 33 dalībnieki no Latvijas, Azerbaidžānas un Ukrainas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuriem ir vēlme pašrealizēties, darboties, mācīties un iesaistīties dažādu sociālās integrācijas pasākumu organizēšanā un koordinēšanā. Projekta laikā, tiekoties ar vairāku biedrību, fondu un iestāžu pārstāvjiem: Sarmu Freibergu – fonda “Nāc Līdzās” vadītāju, Juriju Lanavoju – Ogres dienas centra “Saime” vadītāju un Evu Viļķenu – biedrības “Cerību spārni” vadītāju, kā arī strādājot ar pieredzējušiem pasniedzējiem no Ukrainas – Vitāliju Liubotu un Anastasiju Voitjuku, un daudz darbojoties praktiski, jauniešiem bija iespēja papildināt esošās un iegūt jaunas zināšanas un prasmes saskarsmē ar cilvēkiem ar invaliditāti, uzzināt par brīvprātīgā darba līdzdalības sistēmas pilnveidi darbā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un mūsdienu sabiedrības informēšanu par šādu cilvēku esamību, izmantojot dažādas interaktīvas formas.

Teātris un mūzika – lielisks veids, kā stāstīt sabiedrībai par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
Apmaiņas laikā jauniešiem bija iespēja darboties teātra un mūzikas meistarklasēs. Lepojamies, ka šīs meistarklases vadīja profesionāli un pieredzējuši cilvēki.
Teātra meistarklasi vadīja Ukrainas organizācijas līderis - Vitālijs Liubota. Cilvēks, kuram ir daudzu gadu pieredze gan darbā ar jauniešiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vitālijs ir Ukrainas teātra asociācijas biedrs, universitātes pasniedzējs un profesionāls režisors. Viņš ir izstrādājis un vadījis ļoti daudz un dažādas meistarklases gan jauniešiem, gan pedagogiem, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan pašiem “īpašajiem” cilvēkiem.
Savukārt, mūzikas meistarklasi vadīja otrs Ukrainas organizācijas līderis - Anastasija Voitjuka, kura ir ne tikai profesionāla mūziķe, kura spēlē uz Ukrainas nacionālā mūzikas instrumenta – banduras, viņa ir arī integratīvā teātra festivāla cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Neprotoptana stezhyna” Ļvovā idejas autore un organizatore.
Apmaiņas laikā jaunieši daudz darbojās komandās – aktivitātēs, kuras bija vērstas un izpratnes veidošanu par cilvēku ar īpašām vajadzībām fiziskām un emocionālām atšķirībām ikdienas dzīvē.
Kā projekta noslēguma izvērtēšanā atzina paši jaunieši viens no saviļņojošākiem momentiem bija Vitālija vadītā nodarbība, kuras laikā dalībniekiem, savstarpēji sadarbojoties caur savām personiskajām sajūtām tika dota iespēja izjust, kā tas ir būt - neredzīgam, nedzirdīgam vai personai ar kustību traucējumiem!
Jaunieši apgalvoja, ka caur šīm sajūtām viņi aizdomājās par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām no pavisam cita skatu punkta.

Cilvēki ar invaliditāti – sabiedrības daļa
Cilvēki ar invaliditāti jebkurā sabiedrībā pieder pie riska grupas, kas ir pakļauta sociālai izstumtībai un pat diskriminācijai. Par cēloņiem šādai situācijai joprojām kalpo aizspriedumi, taču daudz biežāk to izraisa sabiedrības neinformētība un vienaldzība.
Sabiedrībai vispirms ir jāiemācās ieraudzīt cilvēka personība un tikai tad, tā īpašās vajadzības vai kādas citas atšķirības.
Nenoliedzami, priecē fakts, ka pēdējos gados, attieksme pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas agrāk bija balstīta uz žēlošanu un pārprasto invalīdu bezpalīdzību, ir nomainījusies pret centieniem sniegt iespēju cilvēkiem ar invaliditāti pašiem pārvaldīt savu dzīvi. Uzsvars tiek likts uz tādas sabiedrības veidošanu, kas iekļautu un spētu nodrošināt visu cilvēku, tajā skaitā arī cilvēku ar invaliditāti vajadzības.
Diemžēl, šīs izmaiņas nenotiek tik ātri, cik mums to gribētos!
Lai kaut kas mainītos, sabiedrība ir jāizglīto, ar sabiedrību ir jārunā, un tas jāsāk darīt jau no pašiem pamatiem – no bērnības.
Lai uzlabotu cilvēku ar īpašām vajadzībām iespēju pilntiesīgi iekļauties mūsdienu dzīves procesos, ir ļoti svarīgi attīstīt ilgtermiņa darbu ar jaunatni.

Piekritu palīdzēt – un man ļoti iepatikās
Projekta “Brīvprātīgais darbs – kā tilts starp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un mūsdienu sabiedrību” Latvijas dalībnieces Anitas Rudzītes pieredze brīvprātīgajā darbā aizsākās pirms vairāk kā pieciem gadiem. Anita bija dzirdējusi, ka tiek meklēti brīvprātīgie palīgi sportisko un radošo aktivitāšu dienu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “IE[SPĒJA]” organizēšanā. Jauniete piekrita toreiz palīdzēt, un viņai tas ļoti iepatikās!
Kā stāsta pati jauniete: “Ļoti piesaistīja pozitīvā atmosfēra un cilvēku attieksme vienam pret otru, vienkāršība un tāda īsta un patiesa mīlestība.”
Katru gadu kā brīvprātīgā Anita nometnē “IE[SPĒJA]” iesaistās dažādu pasākumu organizēšanā, šobrīd piepalīdz ar dekorācijām un kostīmiem integratīvajā teātrī cilvēkiem ar fiziskās un intelektuālās attīstības traucējumiem “Ārpus robežām”.
Anita saka, ka: “Iesaistoties brīvprātīgā darbā, esmu kļuvusi daudz drošāka, atvērtāka un vairāk pieņemu visus cilvēkus sev apkārt.” Jauniete divus gadus ir piedalījusies trīs dienu ilgās brīvprātīgo apmācībās, taču šī ir viņas pirmā starptautiska projekta pieredze. “Piedaloties šādās apmācībās, man ir iespēja iepazīt dažādu valstu cilvēkus un viņu kultūru, uzzināt viņu pieredzi darbā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” stāsta Anita.
 
Azerbaidžānā - palīdzēt sievietēm ar invaliditāti ir apkaunojums
Viena no projekta Azerbaidžānas dalībniecēm bija klusā un ļoti trauslā - Sara Rajabli. Jaunietei ir tikai 21 gads, bet viņas apņēmība un degsme ir apbrīnojama! Apmaiņas laikā Sara atklāja, ka Azerbaidžānā sabiedrība ļoti nicinoši izturas pret cilvēkiem ar invaliditāti. Cilvēki ar īpašām vajadzībām praktiski vienmēr ir bezdarbnieki, īpaši sievietes. Azerbaidžānā ir vairāk nekā 210 000 sieviešu ar īpašām vajadzībām, 95% no viņām ir bez darba. Saras vecāki un ģimene bija ļoti neapmierināti par jaunietes ideju palīdzēt sievietēm ar invaliditāti, jo viņu valstī tas skaitās apkaunojums. Savukārt, Sarai ir vēlme mainīt ne tikai Azerbaidžānas, bet arī visas pasaules skatījumu un attieksmi pret šīm sievietēm.

Sievietēm ar invaliditāti tā ir vienīgā iespēja nopelnīt
Saras projekts palīdz sievietēm ar īpašām vajadzībām, kuras atrodas bezdarbnieka statusā. Šīs sievietes mājās cep Azerbaidžānas nacionālos gardumus, un tālāk cilvēku komanda pārdod preci dažādām kompānijām un privātpersonām. Kā stāsta pati jauniete: “Tas ir vienīgais veids, kā sievietes ar īpašām vajadzībām var nopelnīt naudu! Es organizēju šīm sievietēm arī dažādas meistarklases, lai viņas varētu papildināt savas prasmes gatavošanā, sekoju līdzi tendencēm. Lepojamies, ka esam savu sortimentu papildinājušas ar bezglutēna un bezcukura saldumiem.”
Kad tikāmies, Saras projekts darbojās tikai 10 mēnešus, un komandā tobrīd strādāja 15 sievietes, kurām tika dota iespēja ne tikai nopelnīt, bet arī pilnveidoties, pierādīt sevi un saprast, ka invaliditāte nebūt nav dzīves beigas. Uzzinot, ka viņu gatavotos gardumus iepērk ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī starptautiskas kompānijas un ārzemnieki, viņām rodas vēlme darīt vairāk, labāk un no sirds.
Sara dalījās pieredzē, ka šī gada martā Baku norisinājās starptautisks forums, kurā piedalījās dažādu valstu pārstāvji, prezidenti, viceprezidenti, arī mūsu bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. “Mēs kā sociālais uzņēmējs bijām šī foruma partneri. Izgatavotie saldumi, skaisti iesaiņoti, tika izdalīti visiem pasākuma dalībniekiem,” ar sajūsmu stāstīja Sara. Šobrīd jauniete lielākoties sadarbojas ar kompānijām, kuras rīko dažādus pasākumus vai arī nodrošina viņiem kafijas pauzes. Partneru skaits nepilna gada laikā ir audzis līdz 41. Saldumi tiek pasūtīti ne tikai Azerbaidžānā, bet arī Francijā, Krievijā, Ungārijā un Bahreinas Karalistē.
Latvijā Sara bija pirmo reizi un jaunietei ļoti patika mūsu mazā, zaļā un sakoptā valsts.

Brīvprātīgais darbs – vērtīgākais no hobijiem
Par emocijām un ieguvumiem jauniešu apmaiņā dalās vēl viens Latvijas dalībnieks - Artis Vasiļevskis.
Iespēja apgūt jaunas zināšanas un pieredzi par brīvprātīgo darbu Artim radās jau pirms trim gadiem. Puisis ir piedalījies vairākās nometnēs un semināros Latvijā, piedalījies arī “Erasmus+” projektā Rumānijā un Turcijā. Tur iegūtas zināšanas par to, kā strādāt komandā, kā būt līderim, saprast, kāpēc nodarbojamies ar brīvprātīgo darbu, ko tas sniedz, kā arī apgūt citu pieredzi, iegūt specifiskas zināšanas darbam ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iegūt jaunus draugus, uzlabot valodu zināšanas un apgūt citu tautu kultūru.
Artis uzsver, ka darbojoties šajā projektā, viņam ir interesanti uzzināt, kas notiek Latvijā saistībā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kāda ir sabiedrības attieksme, kā viņi kā brīvprātīgie, var palīdzēt šiem cilvēkiem, kādas pieejas var izmantot. Nenoliedzami, ir ļoti interesanti komunicēt ar citu valstu dalībniekiem, kā arī uzzināt par viņu pieredzi.
Artis atminas, ka brīvprātīgā darbā ir iesaistījies jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Viņa brīvprātīgā darba pieredze aizsākās, kad darbojās Ikšķiles jauniešu domē. Ikšķilē tobrīd darbojās ļoti aktīva jaunatnes lietu speciāliste Agnese Jankuna, kuras pamudināts, Artis ir vairāk ieinteresējies par brīvprātīgo darbu.
Artis jau piecus gadus kā brīvprātīgais, ir piedalījies vairāku dienu pasākumā IE[SPĒJA], kas notiek cilvēkiem ar intelektuālās un fiziskās attīstības traucējumiem. Pasākuma laikā, brīvprātīgo palīgu uzdevums ir iesaistīt šos cilvēkus aktivitātēs, veidot komandu un atbalstīt viņus. Līdz tam Artim nebija saskares ar šādiem cilvēkiem, tāpēc jo īpaši svarīgi šķita atrast pareizo pieeju. Kā atzīst jaunietis - pirmais gads bija grūts!
Nu šī brīvprātīgā darbošanās ir izveidojusies par Arta hobiju. Puisis ir sapratis, ka tā ir ļoti laba pieredze! “Esmu iepazinis pats sevi, kļuvis atvērtāks jaunām idejām, mana komforta zona kļuvusi daudz plašāka, kā arī esmu lauzis daudzus stereotipus sevī. Šobrīd ikdienā strādāju algotu darbu, bet vienmēr cenšos atrast laiku darbam ar sabiedrību,” tā apgalvo Artis.

Akcija pilsētvidē – sabiedrības informēšanai un izglītošanai
Projekta noslēgumā jaunieši devās uz Ogres pilsētas centru, Brīvības ielas un Bērzu alejas krustojumu, kur realizēja apmaiņas laikā izstrādāto un sagatavoto akciju pilsētvidē.
Akcijas mērķis bija informēt sabiedrību par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par viņu tiesībām, vēlmēm un iespējām. Mūsu mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību problēmām, ar kurām ikdienā saskaras cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī mēģināt lauzt sabiedrības aizspriedumus un stereotipus par cilvēkiem ar invaliditāti.
Mūsuprāt, kustība un mūzika ir lielisks veids, kā stāstīt mūsdienu sabiedrībai par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un parādīt to, ko šie cilvēki var, nevis runāt par lietām, kuras nevar!
Akcija izdevās ļoti patiesa un emocionāla! Esam pārliecināti, ka cilvēkus, kuri šajā mirklī bija pilsētā un redzēja jauniešu veidoto performanci, tas neatstāja vienaldzīgus!
Vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka, mūsuprāt, tieši jaunieši ir tie, kuri var palīdzēt sabiedrības vairākumam ieraudzīt
cilvēkus ar īpašām vajadzībām no pavisam cita skatu punkta. Jauniešiem pilnveidojoties, ar savu personīgo
pozitīvo piemēru un attieksmi, pastāv iespēja mainīt sabiedrības viedokli, kurš bieži vien ir balstīts uz aizspriedumiem un mītiem!
Ir pagājis laiks, taču jaunieši joprojām sazinās, dalās ar savām idejām un kaļ plānus jauna projekta izstrādei!
Patiesi priecē viņu ieinteresētība, neatlaidība un vēlme turpināt pilnveidoties!

Biedrība “LUX VIRIDIA” jau daudzus gadus darbojas sociālās integrācijas un iekļaujošas sabiedrības izveidošanas virzienā. Ir realizēta virkne pasākumu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mēs esam daudz runājuši par cilvēkiem ar invaliditāti, par viņu vajadzībām un, tīri cilvēcīgām, vēlmēm, kā arī plānojam to darīt turpmāk!

 

Zanda Vītola, “Lux Viridia”