Bateriju pārlādēšana jeb apmācības„Vienotais B.R.A.U.C.I.E.N.S.”

Šovasar mēs ar Natāliju pārstāvējām Latvijas delegāciju vienā no Eiropas līmeņa apmācībām pieredzējušiem apmācītājiem/treneriem, kuri jau daudzus gadus aktīvi strādā neformālajā izglītībā. Apmācību „UNIQUE R.I.D.E.”  mērķis – vienota platforma jaunatnes apmācītāju/treneru (free lance trainer) personiskajai un profesionālai attīstībai.

Šo apmācību kursa nolūks bija sniegt iespēju jaunatnes darbā iesaistītajiem cilvēkiem novērtēt savu darbību, iegūt atgriezenisko saiti no kolēģiem, apmainīties ar labās prakses piemēriem, attīstīt jaunas kompetences un noteikt profesionālās attīstības virzienus un mērķus nākotnē.

Starptautisko mācību grupu veidoja pārstāvji no Eiropas Savienības, arī Krievijas un Ukrainas; tie bija apmācītāji jeb treneri, jaunatnes darbinieki ar atšķirīgu profesionālo pieredzi un viedokļiem par darbību tieši jaunatnes, attīstības un mācību sfērā. Tā kā trīs no mūsu kursa vadītājiem bija pieredzējuši psihologi, apmācības vairāk līdzinājās pašanalīzes kursam, nevis profesionāļu tikšanās reizei ar dažādu viedokļu, pieeju un pieredzes apmaiņu. Tā gan mēdz būt, ka neformālajā izglītībā uz papīra uzrakstītais un tevis iedomātais ne vienmēr atbilst realitātei. Pozitīvais ieguvums bija tas, ka šīs tikšanāsbija iespēja it kā apstāties un redzēt, kas notiek tev apkārt un tevī pašā un ka, iespējams, tādas pašas izjūtas ir arī citiem.

Tad, kad apmācītāji aicināja dalīties pieredzē, es sniedzu praktisku sesiju par pieredzes izglītību un komandas veidošanas aktivitātēm, kā to var izmantot jaunatnes darbā un dažāda veida apmācībās. Pārsteidzoši, ka manis veidotā nodarbība daudziem dalībniekiem ļoti patika, un viņi atzina, ka tieši šāda veida aktivitātes tie bija gaidījuši, un minēja to kā vienu no lielākajiem ieguvumiem. Tas ļauj secināt, ka Latvijas treneri/apmācītāji ir pietiekami profesionāli, lai dalītos zināšanās un pieredzē ar citiem Eiropas kolēģiem. Jaunatnes darbs Latvijā ir interesants citu valstu jaunatnes darbiniekiem, sevišķi jaunajām dalībvalstīm un programmas „Jaunatne darbībai” partneru valstīm. Tātad laiks mums visiem popularizēt savu pieredzi ārpus robežām un pozitīvāk novērtēt to, ko mēs jau darām un kas mums jau ir.

NĀKOTNES PĀRDOMAS, INTERESANTI ATGADĪJUMI un IZAICINĀJUMI, par kuriem diskutējām ar citu valstu jaunatnes darbiniekiem un KURI VARĒTU BŪT NOZĪMĪGI ARĪ CITIEM.

* Jaunatnes darbs šobrīd pieprasa pārmaiņas un citas darba metodes. Vairāku valstu pārstāvji (treneri, jaunatnes darbinieki un jauniešu organizāciju līderi) atzina, ka vairs tik efektīvi nestrādā „klasiskās” metodes, ko varētu skaidrot ar interneta izplatību un sociālo tīklu popularitāti. Jauniešiem daudzas aktivitātes šobrīd ir viegli pieejamas atraktīvā un viņus saistošā veidā, piemēram, viņi var būt režisori īsfilmām, izmantojot savas mobilo tālruņu kameras, var rīkot jauniešu akcijas, kuras nav jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts vai pašvaldības iestādēm, piemēram, „Flash mob” vai braukšanu ar riteņiem lielā pūlī, vēršoties pret vai atbalstot kaut ko (kā „Vienības brauciens” Rīgā). Tie ir signāli un tendences, ar ko jārēķinās, jo jauniešus ir aizvien grūtāk piesaistīt projektiem, apmaiņām vai apmācībām. Man liekas, ka mēs kļūstam veci un vairs nezinām, kas ir aktuāls. Māksliniekiem vienmēr ir bijis grūtākais uzdevums uztaisīt tādu plakātu, kas patiktu un uzrunātu jauniešus. Jaunieši vienmēr ir pret pastāvošo un grib pavisam jauno, svaigo, citādo.

* Nodot jauniešiem precīzu un skaidru vēstījumu – tas nozīmē profesionālāku darbību sociālā mārketinga jomā, popularizējot un izplatot informāciju par jauniešu pasākumiem. Agrāk uzņēmumu stratēģijas vairāk tika virzītas uz pieaugušo auditoriju, kurai ir finanšu līdzekļi. Šobrīd atraktīvi, sociāli atbildīgi un pat profesionāli veidoti pasākumi jauniešiem vairs nav retums. Ne viena vien biznesa kompānija pasākumus rīko tieši šai mērķauditorijai savu finanšu vai mārketinga mērķu sasniegšanai, un jaunieši labprāt tajos iesaistās. Tajā  pašā laikā sabiedrisko organizāciju iniciatīvām un pasākumiem piesaistīt brīvprātīgos un pievērst uzmanību kļūst arvien sarežģītāk. Organizācijām ir jāmācās piešķirt pasākumam notikuma jeb ziņu vērtību.

* Jāņem vērā pašu jauniešu vēlme koncentrēt uzmanību uz karjeru un izaugsmi nodarbinātības jomā. “Strādāt un pelnīt” naudu jau šobrīd vai darīt tos brīvprātīgos darbus, kuri var noderēt viņu nākotnes profesijai – tās ir mūsdienu jauniešu prioritātes.  Retais iesaistīsies aktivitātēs un organizācijās, kuras varbūt neatbilst viņu galvenajam dzīves uzdevumam. Izglītības sistēma nosaka, ka jauniešu prioritāte ir zināšanas un sacensība ar citiem, nevis iespēja attīstīt dzīves prasmes, rūpēties un sadarboties vai vienkārši sarunāties par saviem sapņiem un vēlmēm.

*Āra dzīves izglītība (outdoor education) savienojumā ar Pieredzes izglītību (Experiential education) un Piedzīvojumu pedagoģiju (adventure pedagogic) joprojām ir atraktīva un efektīva jebkuram jaunatnes darbiniekam, trenerim vai jaunietim, jo pilnveido viņa personisko un profesionālo izaugsmi.

*Apmācītāju/treneru profesionālās darbības pieredze liecina, ka, vadot apmācības kādā organizācijā par tai svarīgām tēmām, piemēram, dzimuma līdztiesību, zaļo domāšanu, vai minoritāšu jautājumiem, un esot kopā vairākām organizācijām un cilvēkiem, kuri aktīvi aizstāv kādas idejas vai cilvēku grupu intereses, vienmēr pastāv konflikta situāciju iespēja. Zinot, ka strādāsiet ar kādu radikāli vai fanātiski noskaņotu grupu, pirms tam ir vērts vienoties par to,  ko un kā vadīt konkrētajā apmācību kursā,  citādi var rasties konflikti un nevajadzīgi sarežģījumu, jo jūs esat pārāk tolerants vai pieņemat dažādus viedokļus, nevis „krītat un mirstat” par to, ka, piemēram,  gaļas ēšana pielīdzināma slepkavībai vai neieklausīšanās sievietēs radīs karu Eiropā. Tātad ir jāapzinās, ka situācijās, kad mēs strādājam neformālas izglītības laukā ar šādiem „aktīvistiem”, ir iesaistītas lielākas un kontrastainākas emocijas, kuras jāmāk paredzēt un vadīt.

*Jaunā paaudze ir mainījusies, un mums, jaunatnes darbiniekiem un aktīvistiem, kuri strādā ar jauniešiem, ir jāpazīst un jāsaprot viņu vajadzības, intereses, specifika, saziņas un sadarbības veidi, lai spētu efektīvi un brīvi turpināt darbību šajā sfērā. Nepieciešams kopīgiem spēkiem popularizēt un attīstīt neformālo izglītību ne tikai valstiskā un politiskā, bet arī jauniešu līmenī.

* Svarīgi ir apmeklēt šāda veida apmācības – tikšanās, jo neatkarīgi no piedāvātās programmas dalībnieki ir vērtīgs resurss, no kuriem tu vari gūt jaunas atziņas un skatījumu, kā arī saprast, ka neesi vienīgais Eiropā, kuram ir tādi uzskati un pārliecība, līdz ar to veidojas jaunas idejas aktivitātēm un kopīgiem projektiem. Tomēr,  pēc manām domām, svarīgākais ir gūt iedvesmu un jaunu nākotnes vīziju.

Paldies JSPA un programmai „Jaunatne darbībai”, kura man sniedza iespēju pilnveidot profesionālo darbību Latvijas un Eiropas jaunatnes apmācību sfērā!

Māris