Balvi + EVS

Dimitrijs (Dimitri) no Francijas jau astoņus mēnešus pavadījis Balvos kā EVS brīvprātīgais. Kā jūtas Dimitrijs un ko par viņu domā Balvos? - Lasiet šajā stāstā.

Dimitrijs:

Es dzīvoju un strādāju Balvos, Latgalē. Mana darba vieta ir Balvu rajona Interešu izglītības metodiskais centrs. Kad es ierados, Eva - brīvprātīgā no Vācijas, kura šeit jau bija pavadījusi 3 mēnešus, man ierādīja visas noderīgās lietas, kas jāzina par Balviem un Latviju. Sākumā likās, ka atšķirība no Francijas nemaz nav tik liela, bet vēlāk izrādījās, ka biju kļūdījies.

Atceros savu pirmo darba dienu. Es izgāju ārā uzsmēķēt un policists pienāca man klāt un sāka kliegt uz mani. Vēlāk kāds man paskaidroja, ka 10 metrus no ieejas ir aizliegts smēķēt. Atceros arī cilvēkus staigājam ar atstarotājiem, ko sākumā noturēju par cenu zīmēm, un šāda mode man likās visai dīvaina J.

Mans pirmais darbs bija reklāmlapas veidošana par jauniešu apmaiņas projektu pret rasismu un ksenofobiju, kurā piedalījās Latvija, Portugāle, Polija un Nīderlande. Atmosfēra centrā bija tiešām draudzīga (cepumu ēšana un tējas dzeršana ik pa 5 minūtēm J) .

Drīz es sāku pasniegt franču valodas stundas. Sākumā sanāca ap 30 cilvēku, klase bija pilna cilvēku, bet diemžēl ne motivācijas: pēc 6 mēnešiem bija palikuši mazāk kā 5 studenti. Bet tas pat bija labāk, jo palikušie beigās ļoti labi prata franču valodu. Viens gan ir skaidrs: nevēlos kļūt par franču valodas skolotāju, šo valodu tiešām ir grūti izskaidrot.

Pirmajās nedēļās es satiku arī pārējos brīvprātīgos bez Evas (manas darba un dzīvokļa biedrenes). Nedēļas nogales pagāja vienos tusiņos, tas bija tiešām jauki un cilvēki bija atvērti un labi. Mēs joprojām uzturam kontaktus un mums jau ir padomā dažas tikšanās Eiropā nākamgad.

Pēc 1 mēneša mēs izveidojām jauniešu iniciatīvu grupu, četras stundas divreiz nedēļā mēs palīdzējām jauniešiem darboties ar saviem projektiem. Vasaras sākumā grupa savu darbu izbeidza un radās jauna grupa „Raibais kaķis”. Grupas aktivitātes bija gleznošana, filmu skatīšanās, dažādas spēles (ziemā ar sniegu)... Šis patiesībā bija mans pirmais īstais kontakts ar latviešu jauniešiem.

Pēc 2 mēnešiem jau bija izveidojusies zināma rutīna strādājot ar franču valodas stundām, jauniešu iniciatīvu centru „Free zone”, dažreiz man vajadzēja iesaistīties skolas (ģimnāzijas, pamatskolas) darbā stāstot par EVS, Franciju, Eiropu vai, piemēram, Austrālijas dienā vidusskolā vadīt konkursu.

Tad Eva pameta Latviju, lai atgrieztos Vācijā, un es Balvos paliku vienīgais brīvprātīgais. Šajā laika posmā es nodibināju saites ar daudziem vietējiem jauniešiem kopīgi runājot, apmainoties pieredzēm (un iedzerot) katru vakaru. Šādi es ļoti daudz ieguvu.

Jūlija sākumā es piedalījos vasaras nometnē Igaunijā par vides tēmu. Bija tik smieklīgi redzēt kā jaunieši no Latvija, kas zināja tikai pāris vārdus angliski, mēģināja stāstīt par Latvijas kultūru. (No Latvijas bija tikai puiši, bet no Igaunijas – tikai meitenes, varat iedomāties...)

Pēc tam es palīdzēju veidot vasaras nometni Balvos, atkal nodibinot jaunas saiknes ar cilvēkiem un daudz iegūstot.

Kopumā vērtēju savu EVS kā pilnu notikumiem (vai es jums pastāstīju par notikumu ar briesmīgajiem gremošanas traucējumiem dēļ majonēzes?) - īpašiem un lieliskiem, es daudz ieguvu un ceru, ka arī daudz devu. Tas bija brīnišķīgi. Ko par Dimitriju domā cilvēki, kas ar viņu ir kontaktējušies EVS projekta laikā?

Iveta (brīvprātīgo mentore): Tā kā man jau ir bijusi saskarsme ar brīvprātīgajiem, tad, varu teikt, ka ar Dimitriju ir bijis visvieglāk. Kad gaidīju viņu ierodamies Latvijā, ļoti baidījos par to, ka viņš varētu būt nesabiedrisks, tomēr manas bažas bija veltas. Ar viņu strādāt ir ļoti viegli. Šķiet, ka viņam ir iekšējā sajūta, kad palīdzēt un kad vienkārši nemaisīties pa vidu. Diplomātika pieeja. Kārtējo reizi pārliecinos, ka franči ļoti viegli pieņem dzīvi kā tādu, bet nav jādomā, ka vieglprātīgi. Viņš dzīves problēmas spēj uzņemt ar smaidu, ar labu joku. Tādā ziņā domāju, ka latviešiem būtu jāmācās no frančiem. Dimitrijs ir īsts džentlmenis. Nekad nebūs tā, ka viņš neatvērs durvis un nepalaidīs meiteni pa priekšu. Nevaru iedomāties, kā būs, kad viņš dosies prom, jo tieši Dimitrijs ir tas, kas uztur centriņā jautrību un vienmēr uzlabo garastāvokli. Viņš ļoti patīk bērniem un jauniešiem, viņam ir daudz draugu.

Aiga (biedrības „Raibais Kaķis” biedre): Ļoti palikusi atmiņā mūsu pirmā tikšanās reize. Dīvaini likās tas, ka viņš nesveicinājās ar rokām, kā parasti to dara puiši. Dimitrijs iedeva buču uz vaiga! Viņš ir jautrs, nebaidās uzticēties cilvēkiem, tādēļ šķiet, ka viņš ir individuāls Balvos. Zinu, ka viņš labi zīmē. Ar Dimitriju ir viegli komunicēt, jo viņš vienmēr uzklausa un spēj uzjautrināt. Interesanti, kādas viņam parasti ir domas, kā problēmas risināt – neikdienišķi. Viņš ir impulsīvs, ļoti radošs un morāls! Dimitrijam es saku „siblawarte” (?)!

Līga (Balvu pilsētas ģimnāzijas skolniece): Par Dimitriju varu teikt tikai to labāko! Nebaidās kontaktēties ar visiem, vienmēr rod kompromisu un piekāpjas. Viņš nekad nenovedīs sarunu līdz strīdam. Dimitrijs ir ļoti atsaucīgs, gatavs visur piedalīties, viņš nav mājās sēdētājs. Gudrs, vienmēr ir par ko parunāt Man šķiet, ka Dimitrijs ir ar savu „Es”, tādēļ viņš atšķiras no pārējiem man apkārtējiem cilvēkiem. Varu teikt Dimitrijam – Paldies! Jo viņa dēļ man ir uzlabojušās angļu valodas zināšanas. Liels prieks par to, ka Aiga mani ar viņu iepazīstināja. Būs dīvaina sajūta, kad viņš aizbrauks!

Jūlija (jauniešu iniciatīvu centra „Free Zone” aktīviste): Es neatceros, kādas bija mans domas par Dimitriju, kad viņš ieradās Balvos, bet zinu, ka tas bija kaut kad ziemā. Pagāja ilgs laiks, kad es tā īsti ar Francūzi iepazinos, un uzreiz sapratu, ka viņš ir labs cilvēks. Ja mani atmiņa neviļ, tad pirmajos mēnešos, kad Dimitrijs bija Balvos, visbiežāk viņu varēja pamanīt ar Evu no Vācijas, bet tā kā puisis ir sabiedrisks, tad ar laiku viņam blakus varēja pamanīt jaunus cilvēkus. Manuprāt, Dimitrijs vienmēr ir enerģisks, zina visam mēru un ar viņu var parunāt itin par visu!

Vislabāk Dimitriju iepazinu Igaunijā, kur sastapu viņu katru dienu. Protams, var redzēt, ka viņš ilgojas pēc savām mājām un draugiem Francijā, bet domāju, ka te, Balvos, draugu netrūkst, jo arī te ir pretimnākoši cilvēki.

Ilona (Balvu rajona Interešu izglītības metodiskā centra direktore): Man brīvprātīgo darbības joma bija mazpazīstama, līdz mūsu interešu centrs izmantoja izdevību un iesaistījās programmā „Jaunatne” un „Jaunatne darbībā”. Un nu jau otro gadu mūsu iestāde uzņem jauniešus no dažādām valstīm. Tāpēc šobrīd brīvprātīgo darbu es redzu kā lielisku iespēju izdzīvot jaunību, kā iespēju ko mainīt savā dzīvē, iespēju ceļot, iepazīties ar citu valstu jauniešiem.

Brīvprātīgo darbs – tā ir fantastiska pieredze. Iesaistoties un darbojoties šajā programmā, domāju, ka ieguvējas ir abas puses – gan uzņēmējorganizācija, gan brīvprātīgais. Dimitrijs mūsu centrā, cerams, jutās kā daļiņa no mums, savas zināšanas, savu pieredzi, idejas labprāt ieguldīja mūsu kopējās aktivitātēs. Prieks ir vērot, kā dienu no dienas Dimitrijs kļūst drošāks, aktīvāks, radošāks.

Andrejs,
Balvu rajona Interešu izglītības metodiskais centrs