Astoņi Latvijas jaunieši gūst pieredzi Maltā

Spēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt lielā mērā ir jautājums par ticību sev un saviem spēkiem, tāpēc astoņiem jauniešiem no Latvijas tika dota iespēja gūt starptautisku pieredzi, piedaloties „Erasmus+: Jaunatne darbībā” Jauniešu apmaiņā „Communication As An Art”, kas no 2018. gada 3. līdz 9. jūlijam norisinājās Maltā.

Starptautiskajā jauniešu mobilitātē piedalījās jaunieši no Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Latvijas.

Uz nedēļu prom no ierastās dzīves
Dalība starptautiskās mobilitātēs jauniešiem ir lielisks veids, kā paplašināt savu redzesloku un pašpaļāvību. Ticība sev un sociālo prasmju attīstīšana ir būtiska ne vien profesionālai, bet arī personiskai izaugsmei, iecietības veicināšanai un socializācijas prasmju uzlabošanai. Īpaši svarīgi sociālās prasmes attīstīt ir tiem jauniešiem, kuri ikdienā uzturas samērā noslēgtā vidē, darbojas ar cilvēkiem vai paši pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Latviju Maltā pārstāvēja septiņi jaunieši no Sociālās integrācijas valsts aģentūras Koledžas un Jūrmalas profesionālās vidusskolas (Edgars Kamerovskis, Rihards Strautmanis, Ilze Paegle, Artūrs Matvejevs, Valērijs Krebss, Juris Balinskis, Marta Kulačkovska) un Darja Lipska-Iščuka, kas darbojas nevalstiskajā organizācijā Sirota.lv.

Šī projekta galvenie temati bija komunikācija un plašsaziņas līdzekļi. Saistībā ar šo tēmu, kas bija projekta uzmanības centrā, dalībnieki izzināja arī citus jautājumus, piemēram, par migrāciju un veidu, kādā plašsaziņas līdzekļi ar šo jomu saistītus jautājumus dara zināmus plašākai sabiedrībai.

Darot tiek lauzti stereotipi
Pēc aktivitātēm lielākai daļai Latvijas dalībnieku kardināli mainījās viedoklis par bēgļiem, jo Latvijā jauniešu pieredze un saskarsme ar bēgļiem bija minimāla, lai neteiktu, ka pat nekāda. Šīs domas mainīt palīdzēja sieviete Maria un viņas stāsts, kura strādā uz kuģa Vidusjūrā un glābj slīkstošu bēgļu dzīvības. Maria arī atklāja, ka pēdējā laikā situācija Vidusjūrā ir mainījusies uz slikto pusi, jo tūkstošiem bēgļu ir nonākuši ķīlnieku lomā – piekrastes valstis vairs neuzņem bēgļus un ir viņiem slēgušas savas ostas. Tāpat arī savā pieredzē dalījās Sīrijas bēgle, kura stāstīja par to, kā viņa centās legālā ceļā nokļūt pie sava vīra Norvēģijā un kā dažādu valstu iestādes gadiem ilgi neļāva viņai atkal satikt savu vīru. Pats emocionālākais un grūtākais pārbaudījums bija dalībniekiem pašiem iejusties bēgļu lomā un doties bēgļu gaitās.

Projekta vadītāji dalībniekus sadalīja mazās grupās un iedeva nedaudz naudas un ūdens, un paskaidroja, ka visi ir somāliešu studenti, kuri ir spiesti doties bēgļu gaitās uz Eiropu. Šajā ceļā dalībnieki nedrīkstēja sarunāties, jo tad nemiernieki varētu viņus sadzirdēt un nošaut.

Pirmā situācija bēgļu ceļā: dalībnieki devās cauri mežiem Dienvidsudānā, kad pēkšņi viņiem uzbruka vietējie nemiernieki un lika atdot visu naudu. Tika draudēts, ka atsakoties viņi tiks nogalināti. Jaunieši, kas iejutās šajā lomā, protams, atdeva naudu.

Otrā situācija: jaunieši bija tuvu izmisumam, jo vairs nebija ne ūdens, ne pārtikas un viņi bija nonākuši kādas Āfrikas valsts lauku fermā. Fermas saimnieki jauniešus laipni uzņēma, pabaroja un piedāvāja naktsmājas. Kad bija jau jādodas prom, fermas saimnieks pieprasīja, lai viena no meitenēm paliek viņa pakļautībā un atlikušo dzīvi tiktu nodota prostitūcijai. Šis bija smagākais brīdis pārbaudījumā, jo jauniešu grupā bija divas meitenes un neviena no viņām negribēja palikt šajā fermā. Grupai bija jāmeklē risinājums šai situācijai. Emocionāli tas bija smags pārbaudījums, bet diemžēl ar šādām situācijām katru dienu ir spiestas saskarties ļoti daudzas bēgļu sievietes.

Trešā situācija: jaunieši jau vairākas dienas šķērso Sahāras tuksnesi un ir palikusi tikai puse pudeles ar ūdeni. Komandai nākas izlemt, kam atdot šo ūdeni – grūtniecei, bērnam, kuram ir tikai četri gadi, 75 gadus vecam pensionāram, vai šo nelielo ūdens daudzumu sadalīt starp komandas biedriem vienādās daļās, vai arī vienam no komandas izdzert visu ūdeni cerībā, ka vismaz viens izdzīvos, nokļūs līdz Eiropai, atradīs patvērumu un darbu un spēs palīdzēt savai Āfrikā palikušajai ģimenei. Tā kā Maltā jūlija sākumā tiešām ir karsts, tad dalībniekiem bija iespēja saprast, kāda ir sajūta atrasties tuksnesī un karstumā. Šis uzdevums – pārgājiens – mainīja daudzu projekta dalībnieku domas par bēgļiem. Tas atvēra jauniešu acis un arī sirdis.

Viens no sarežģītākajiem un reizē arī saliedējošākajiem uzdevumiem projekta laikā bija katras valsts delegācijas video veidošana par migrāciju. Latvijas pārstāvjiem no sākuma neizdevās vienoties, bet galu galā tomēr tapa neliels video.

Vairākumam no Latvijas komandas dalībniekiem dalība starptautiskajā mobilitātē bija pirmā starptautiskā un arī „Erasmus+” neformālās izglītības pieredze, kas deva iespēju iepazīt jaunus cilvēkus un organizācijas, kas pārstāv dažādas valstis un kultūras. Dalība apmācībās ļāva uzlabot komunikācijas prasmes angļu valodā, gūt starptautisku pieredzi un jaunas iemaņas, kas noderēs arī profesionālajā jomā. Dalība projektā Maltā Latvijas jauniešiem bija neaizmirstama pieredze, kas noteikti palīdzēs mācībās un karjeras veidošanā nākotnē.

Pēc atgriešanās savā ierastajā vidē jaunieši atzina, ka ļoti būtiski ir gūt starptautisku pieredzi, iepazīt pasauli un citu tautu kultūras. Maltā pavadītais laiks palīdzēja viņiem attīstīt pašpārliecību un veidot pozitīvu attieksmi pret pārmaiņām, kā arī sniedza plašāku priekšstatu par citu tautu kultūrām, attīstīja kritisko domāšanu, radošumu un atvērtību.

Jauniešu apmaiņas noslēgumā katrs dalībnieks saņēma starptautiski atzītu Eiropas Komisijas Youthpass sertifikātu.

Jauniešu iespaidi pēc dalības projektā

Ilze: „Šajā projektā uzzināju daudz par reālo bēgļu dzīvi. Nekad līdz šim par to nebiju aizdomājusies. Viņu dzīves situācijas ir tik nopietnas un reizēm pat sarežģītas. Labprāt vēlētos palīdzēt bēgļiem.”

Marta: „Jauniešu apmaiņas laikā iepazinu pavisam citādāku pasauli ar pavisam citādākām problēmām. Ļoti izmainījās manas domas par migrantiem. Esot starptautiskā vidē, papildināju savas angļu valodas zināšanas, iepazinu jaunus cilvēkus un dažādas kultūras. Tā bija ļoti interesanta un jauna pieredze manā dzīvē.”

Rihards: „Manas šī projekta mīļākās daļas bija tās, kad organizatori ļāva mums būt radošiem. Piemēram, „Jaunās pilsētas projekts”. Mēs būvējām jaunu pilsētu no plastilīna. Es veidoju šīs pilsētas ceļus. Strādāšana kopā ar citiem cilvēkiem bija laba pieredze. Lai gan mēs nedrīkstējām sarunāties, mēs komunicējām zīmju valodā. Vēl kāda lieta, kas man patika – katras valsts pārstāvjiem citi bija jāiepazīstina ar savu kultūru un dažām frāzēm nacionālajā valodā. No Itālijas kolēģiem mazliet iemācījos zīmju valodu.”

Edgars: „Maltā pavadītais laiks pierādīja, ka cilvēki no piecām dažādām valstīm ar dažādu kultūru, uzskatiem un principiem vienas nedēļas laikā var kļūt par labiem draugiem, un starp cilvēkiem nepastāv valodas barjera, jo viņi var sarunāties bez vārdiem.”

 

Sintija Bernava, Donum Animus