CĒSIS-KINO-IDENTITĀTE

30. novembrī,  pēc  10 mēnešu rosīga darba filmējot, montējot, fotografējot, meklējot, rakstot, mācoties, intervējot, sniedzot  intervijas, ir noslēdzies jauniešu iniciatīvas projekts „Cēsis-Kino-Identitāte”. 2010. gada 1. novembrī iesniegts „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā” ar mērķi ar neformālās izglītības metodēm un kino starpniecību iepazīstināt jauniešus ar viņu novada kino vēsturi, apgūstot jaunas prasmes iepazīt sevi, savu tuvāko apkārtni, novadu, līdzcilvēkus un nacionālās vērtības, rast identitāti un piederību, un šā gada 1. februārī uzsākts, nu ir nonācis finiša taisnē. Projekta laikā kaut vienu reizi piesaistīti 44 jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem.

Projekta komandā darbojās un aktivitātes organizēja Linda, Monta, Rasma, Krista, Lauris, Una un Aivars. 30. martā tika rīkots pirmais pasākums. Šo 8 mēnešu laikā sadraudzējāmies, uzzinājām katra mīļākās filmas un varoni, to, kādas filmas patīk, cik dažādu profesiju pārstāvji nepieciešami, lai uzņemtu filmu, uzzinājām kino vēstures attīstību, paši arī izmēģinājām izveidot ēnu teātri, kustīgās fotogrāfijas un zīmētās filmas, minējām kino dziesmas, dziedājām, skatījāmies filmas, minējām filmu žanrus, trenējām atmiņu, atsaucot atmiņā filmu tēlus, minējām filmas, diskutējām pēc kino terapijas principiem. Mēs devāmies uz Rīgas Kinostudiju un Cinevillu, uz RISEBA (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola), mācījāmies filmēt un montēt, filmējām dažādus pasākumus, mazas filmiņas un reklāmu RTU Cēsu filiālei, intervējām cēsniekus, kas piedalījušies Cēsu pusē uzņemtajās filmās, kā arī  bija citas aktivitātes, kuras (ieskaitot mūsu guvumus, ieteikumus un pasākumu scenārijus) esam apkopojuši metodiskajā materiālā pedagogiem. 

Būtisks bija arī pētīšanas process, kuras filmas vai epizodes tām ir uzņemtas bijušajā Cēsu rajonā, kā arī šo vietu apzināšana dzīvē – iemūžinot fotogrāfijās un daļu  nosūtot uz portāla letonika.lv konkursu „Latvijas kultūrvides takas”, kur elektroniski ir pieejams viens no projekta darbiem – „Kino karte”. Bet pats nozīmīgākais darbs bija īsfilmas „Ceļš” tapšana. Īsfilma stāsta par Latvijas karoga rašanos, cilvēku izvēli grūtā brīdī un mīlestību pret dzimteni. Filma tiks izdalīta Cēsu novada un tuvākās apkārtnes skolām, kā arī būs pieejama Cēsu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības nodaļā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Par pārējiem piedzīvojumiem un to, ko darījām un kā gāja projektā, – var skatīt video vai fotogrāfijās, kas pieejamas projekta lapā -  www.draugiem.lv/cesiskinoidentitate/ vai www.youtube.com.

Bet tagad par ieguvumiem un projekta gaitu no personiskiem viedokļiem. Vispirms īsti nezinājām, kas mūs sagaida un kā projekts attīstīsies. Bet rezultāts ir labāks nekā gaidīts un varbūt pat pārspēts. Galvenais ir uzdrošināties sākt – ceļabiedri vienmēr atradīsies, kaut sākumā likās citādāk. Uzsākot darboties jomā, kas līdz šim likās sveša, galvenais ir nebaidīties darboties, jo, to darot praktiski, viss ir vieglāk saprotams un no tā gūst vairāk prieka nekā klausoties lekcijās. Var klausīties jau daudz, bet pašam darīt ir kaut kas cits. Patika tas, ka varēja iegūt noderīgas zināšanas no gudriem cilvēkiem. Tā saka jaunieši par projektu.

Protams, viens no lielākajiem ieguvumiem ir komandas un domubiedru atrašana, ar kuriem varēs sadarboties arī turpmāk. Turklāt daudzi apliecina, ka projekts nav bijis tikai izklaide, bet arī izglītojošs. Projekta laikā bija iespēja mācīties un pielietot iegūtās zināšanas. Spēkus konkrētajos uzdevumos varēja izmēģināt visi projekta dalībnieki, arī pamatkomanda, kas visu organizēja. Dalībnieku vidū bija cilvēki ar īpašām vajadzībām, skolēni un bezdarbnieki. Iniciatīvu izrādīt bija iespējams visa projekta garumā, arī piesaistot dalībniekus. Mācīšanās mācīties galvenokārt bija filmēšanas jomā – kā filmēt, kādā rakursā, kā apgaismot, kā darboties ar aktieriem, kā ar attiecīgo kameru panākt maksimālu efektu. Tā kā bija iespēja filmēt ar dažādām kamerām – bija arī iespēja salīdzināt.  Sadarbības organizācijā kā brīvprātīgais bija ieradies puisis no Francijas, līdz ar to bija iespēja komunicēt arī angļu valodā.

Sapratām, ka spējam organizēt pasākumus un motivēt citus. Ieguvām pārliecību pār saviem spēkiem. Iemācījāmies sniegt intervijas, komunicēt ar komandas biedriem, plānot laiku, rēķināt un sekot līdzi izdevumiem, prezentēt un popularizēt projektu, celt savas pilsētas patriotismu, pašiem kļūstot patriotiskākiem.  

Linda