Pieredzes stāsti

daudz raksti

Vēstule no Indonēzijas

Mans personiskais stāsta sākums
2010. gada nogalē devos komandējumā uz Francijas dienvidiem, lai raidījumam „Viss notiek” veidotu stāstu par Eiropas Brīvprātīgo darbu (EBD). Braucot vilcienā Milāna – Marseļa, blociņā ieskicēju sižetus un standarta atbildes: veicot EBD iegūstu jaunus draugus, pieredzi, ierakstu CV, valodas prasmes. Tā kā savu līdzšinējo darbību saistīju ar neformālo izglītību, man šķita mazliet garlaicīgi stāstīt par to, kas ir EBD.

Mana dzīve, pieredze un atmiņas par EVS Slovēnijā

Mans Eiropas Brīvprātīgais darbs (EBD jeb angliski -EVS) stāsts sākās senāk, tikko beigusi vidusskolu bez dziļas pārliecības, ko nu iesākt ar savu dzīvi. Pieteicos EVS projektam Itālijā, bet diemžēl papīra virpulī mans pieteikums nozuda, secināju „Nu, nav lemts”. Pēc studiju pabeigšanas ar LIELĀS krīzes iestāšanos „īsto” darbu neatradu, atgriezos pie sava lielā sapņa - EVS.

Iepazīt Franciju un izveidot savu EBD misiju

Tas laikam ir tāds bieži sastopams sindroms – ja vienreiz ir būts tur „ārā”, tad nevar nosēdēt uz vietas un gribas atkal kaut kur doties. Tā sākās arī mans Eiropas Brīvprātīgais darbs (EBD), jo gribējās redzēt kaut ko jaunu, darīt kaut ko nezināmu un pieredzēt kaut ko lielisku. EBD koncepts man uzreiz iepatikās, jo gribējās paņemt brīvu gadu no mācībām un tā laikā caur neformālo izglītību apgūt kādu jaunu sfēru. Mana uzņēmējorganizācija ir neformālās izglītības asociācija, kas man piedāvāja veicināt jauniešu mobilitāti, strādājot ar jauniešu projektiem.

EBD Galisijā – siesta, fiesta un futbols!

Kāds mans spāņu draugs reiz teica, ka dzīve Spānijā ir: „Pirmdien – siesta, otrdien, protams, fiesta, tad seko siesta, fiesta, siesta, fiesta... un, visbeidzot, svētdien – futbols!” Sajūta, ka spāņiem dzīve nepārtraukti ir vieni lieli svētki un atpūta, sastopama visā Spānijā. Reizēm patiešām radās iespaids, ka viņiem nemaz nav jāstrādā. Kā ar darbiem Spānijā gāja mums, Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projekta EU Camiño dalībniekiem... par to šis stāsts.

Kā es gadu pavadīju EBD Slovēnijā

Tas, ko man vienmēr patīk pieminēt, stāstot par Eiropas Brīvprātīgo darbu (EBD), ir – kā es ierados valstī un pilsētā, kas tuvāko gadu bija manas otrās un pēcāk varbūt pat pirmās mājas.
Dienu pirms izlidošanas mans koferis joprojām bija sakrāmēts tikai pa pusei, un, it kā nepietiktu ar to, vakarā pirms izbraukšanas kopā ar draugiem bijām devušies nedaudz paballēties uz Lietuvu. Plāns jau bija skaists – pavadīt vakaru ar tuvākajiem, ko vēl gadu nesatikšu, atgriezties Latvijā nedaudz pāri pusnaktij, lai var paspēt pagulēt un paēst pēdējās brokastis ar vecākiem pirms aizlidošanas trimdā.

Lapas