Pieredzes stāsti

daudz raksti

„Līgo saule vakarā…!”

Kopš septembra esmu Latvijā. Man šeit patīk, jo esmu ieguvusi jaunu pieredzi, daudz jaunu draugu, kā arī apceļojusi Latviju. Mani sauc Terēza (Theresa), esmu 19 gadus veca meitene no Dienvidvācijas. Es ierados Latvijā pēc tam, kad biju pabeigusi vidusskolu un nolēmusi piedalīties Eiropas Brīvprātīgā darba programmā “Jaunatne darbībā” ietvaros.

Brīvprātīgā no Vācijas izbauda latviešu deju un izdzied latvisko gara izjūtu

Latvijas dziesmu un deju svētku priekšvakarā ir būtiski runāt par svētku dalībniekiem, kuri mēģinājumos apguva ne tikai konkrētas dejas soļus, bet arī mācījās Latvijas dejas tradīcijas. Tā volontiere Inga Schlude dienas darbus veica Vaivaru pamatskolā, veicinot skolēnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu parasto skolēnu vidē, bet pa vakariem devās uz Pumpuru vidusskolu, kur notika jauniešu deju kolektīva „Zālīte” intensīva gatavošanās deju svētkiem.

Brīvprātīgais darbs grieķu modē

Saule zilās debesīs, apelsīnkoks aiz loga un skanīga valoda visapkārt. Trīs stundu lidojums, un nekas vairs nav tā, kā bijis.
Ir pienācis laiks iepazīt citas kultūras, ieraudzīt sevi no cita skatu punkta un iegūt neatkārtojamu dzīves mācību, jo skaidrs ir viens – es nekad vairs nebūšu tāda pati, kā iepriekš, pirms šīs pieredzes.
Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projekts var būt kā kaķis maisā. Nekad nezini, ko iegūsi un ko zaudēsi, bet, kā saka, kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Ļoti iespējams, ka lēmums doties brīvprātīgā gaitās bija viens no neprātīgākajiem un reizē labākajiem un pareizākajiem lēmumiem, kādu varēju pieņemt. Īsumā padalīšos ar „veiksmīga EBD recepti”.

Kāpēc Rumānijā ir viegli būt laimīgai?

Laime ir ļoti vispārināts jēdziens, turklāt katrs no mums citādi saprot personiskās „laimes formulu”. Es, protams, varu runāt tikai par savu pieredzi. Šoreiz runa ir par nosacītu laimes izpratni, dzīvojot Rumānijā, kuru nu jau deviņus mēnešus saucu par savām otrajām mājām. Un jāsaka, ka Rumānijā tiešām smaidu un priecājos biežāk. Viens no galvenajiem iemesliem nenoliedzami ir skaistā daba, saules tuvums un jaukā Cluj Napoca pilsēta. Iespējams, pie „vainas” šīm patīkamajām sajūtām ir arī lieliskais, turklāt daudzējādā ziņā izaicinošais Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projekts, kura meklēšanā ieguldīju tik daudz laika un uzmanības. Šajā ziņā liels paldies par palīdzību jāsaka manai nosūtītājorganizācijai „IKSC Līdumi” Jelgavā.

Boltik Baik 2012

Ir pagājušas jau divas nedēļas, kopš šķīros no Tartu un savas ģimenes un dzīvoju kopā ar vairāk kā pusduci kaimiņu. Neviens vēl nav nomušīts. Dzīvojot kopā ar tik daudziem cilvēkiem, ir viegli atrast kādu, kurš atbilst jebkuriem personības kritērijiem.  
No nūģa līdz hipsterim, no veģetārieša līdz šefpavāram. Mēs esam atlasīti no četrām dažādām Eiropas valstīm, lai strādātu kopā varenā, divus mēnešus ilgā projektā, kura mērķis ir mēģināt pievērst sabiedrības uzmanību, iegūt atbalstu Latvijas velokultūras attīstībai un atdzīvināt „mirušus” velosipēdus.

Lapas