Sociālā iekļaušana

Sociālā iekļaušana “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektos

Ikviens kaut reizi dzīvē ir dzirdējis jēdzienu “sociālā iekļaušana”. To dzirdam radio un televīzijā, lasām presē, reizēm saklausām arī kādā sarunā, taču tikai retais zina šī jēdziena patieso nozīmi.

Lai pilnībā izprastu sociālās iekļaušanas ideju, der atcerēties, ka jēdziens “iekļaušana” pēc būtības norāda uz to, ka ir kāds indivīds vai indivīdu grupa, kas atsevišķās situācijās uzskatāma par nošķirtu no pārējās sabiedrības. Sociālajai iekļaušanai ir cieša saistība arī ar diskriminācijas jēdzienu, proti, ar sociālās iekļaušanas aktivitātēm tiek mazināta atšķirīga attieksme personas rases, dzimuma, etniskās piederības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes vai jebkādas citas pazīmes dēļ. Sociālā iekļaušana ir ne vien politisks koncepts, par kuru tiek domāts, īstenojot dažādas likumu iniciatīvas, bet arī sociāls process, ko var ietekmēt ikviens, kurš to vēlas.

Eiropas Savienības programma “Erasmus+: Jaunatne darbībā” piedāvā iesaistīties sociālās iekļaušanas veicināšanā, dodot iespēju dažādiem Eiropas un to sadarbības valstu jauniešiem iepazīt vienam otru, iepazīt dažādās kultūras un valodas, kā arī veidot kontaktu ar savas valsts jauniešiem, neskatoties uz atšķirīgo dzīves pieredzi, interesēm, pārliecībām vai personības iezīmēm. Projektos, kas tiek īstenoti ar “Erasmus+” programmas atbalstu, sociālajai iekļaušanai tiek pievērsta būtiska nozīme. Jau projekta iesniegšanas un izvērtēšanas posmā tiek vērtēts, vai un cik lielā mērā tas ir vērsts uz sociālās iekļaušanas veicināšanu. Pamatotas nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināts papildus finansiāls atbalsts, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami jauniešu ar invaliditāti iesaistei, piemēram, lai nodrošinātu asistentu vai noteiktus tehniskos palīglīdzekļus vai īpašus pakalpojumus.

Mērķa grupa

Sociāli iekļaujošs projekts ir projekts, kura aktivitātes paredzētas gan jauniešiem no diskriminētajām grupām, gan tiem jauniešiem, kas ikdienā netiek diskriminēti. Piemēram, ja projektā ir iesaistīti tikai jaunieši ar kustību traucējumiem vai ar citām noteiktām invaliditātēm, tad var pat uzskatīt, ka šī grupa vēl vairāk nošķiras no sabiedrības, ka jauniešiem ar un bez invaliditātes tiek liegta iespēja savstarpēji iepazīt vienam otru, pārvarēt komunikācijas barjeras un mazināt stereotipus. Rezultātā šādā projektā sociālā iekļaušana netiek īstenota. Lai sasniegtu sociālās iekļaušanas mērķi, projektu aktivitātēm jāparedz dažādu sabiedrības grupu tikšanos, pieredzes un ideju apmaiņu, kopīgu darbošanos un diskusijas. Citiem vārdiem sakot, lai nodrošinātu jauniešu ar invaliditāti sociālo iekļaušanu, projektā jāiesaista gan jaunieši ar invaliditāti, gan bez tās.

Projekta “Būt kopā” loma

Sociālās iekļaušanas ideja nav sarežģīta, taču nereti tā tiek uztverta tikai virspusēji vai arī tā šķiet pārāk sveša, lai tajā iedziļinātos, tādēļ Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra īsteno projektu “Būt kopā”, kurā ar apmācību palīdzību organizāciju pārstāvji vairāk uzzina, kā savos “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektos iesaistīt jauniešus ar invaliditāti. Vienas no šādām apmācībām par jauniešu ar invaliditāti iesaistīšanu programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” norisinājās 2017. gada 27. martā Eiropas Savienības mājā. Apmācībās piedalījās nevalstiskās organizācijas, kas ikdienā strādā ar jauniešiem ar invaliditāti, un vēlas iepazīt programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” dotās iespējas iesaistīt jauniešus ar ierobežotām iespējām. Apmācību ietvaros izskanēja vairākas atbalstāmas sociālās iekļaušanas apmaiņu ieceres. Piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžas studentu pašpārvalde iecerējusi organizēt Jauniešu apmaiņas projektu, piedāvājot iespēju jauniešiem ar un bez invaliditātes iepazīt dažādu valstu darba tirgus īpatnības, tādējādi veicinot arī brīva darbaspēka kustību un kultūru dialogu. Savukārt, Klubs “Māja” sadarbībā ar Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrību “Redzi mani” plāno īstenot projektu, kurā piedalās jaunieši ar un bez redzes invaliditātes no vairākām valstīm, lai dalītos informācijas iegūšanas metodēs, kā arī diskutētu par to aktualitāti sabiedriskajā un privātajā dzīvē.  Šie ir tikai daži no piemēriem, kā ar “Erasmus+” programmas starpniecību iespējams pilnveidot atstumtības riskam pakļauto sabiedrības grupu dzīves kvalitāti un veicināt to sociālo iekļaušanos.

Ieguvumi

Sociālā iekļaušana šajās apmaiņu projektu idejās izpaužas kā jaukta dalībnieku grupa, kur piedalās gan jaunieši ar invaliditāti, gan jaunieši bez tās. Kā arī jaunieši kopīgi darbojas kaut kādu uzdevumu risināšanā, kuru laikā viņi vairāk viens otru iepazīst. Šādos projektos lieli ieguvēji ir gan jaunieši ar invaliditāti, kas iegūst jaunus draugus, jaunu pieredzi un jaunas zināšanas, gan arī jaunieši bez invaliditātes, kas iepazīst iepriekš neiepazītās grūtības un ierobežojumu, ar kuriem ikdienā sastopas jaunieši ar invaliditāti, tādējādi mainot savu attieksmi pret viņiem un arī pret viņu līdzdalību ikvienā sabiedriskā aktivitātē.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra projekta “Būt kopā” laikā atbalstīs šos jauniešus savu ideju īstenošanā projektu pieteikumu sagatavošanā. Ticu, ka šo projektu īstenošana būs lielisks sociālās iekļaušanas, jauniešu ar invaliditāti iesaistīšanas un programmas “Erasmus+” atvērtības piemērs. Projekti pierādīs, ka jauniešu ar invaliditāti iesaistīšana programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ir atkarīga vienīgi no pašu organizāciju vēlmes un attieksmes.

Vairāk par projektu “Būt kopā”.

 

Materiālu sagatavoja Normunds Pīlips, “Būt kopā” projekta koordinators.