Biežāk uzdotie jautājumi

Kas īsti ir Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) projekti?

Brīvprātīgajam:
Tie ir projekti, kuri paredz iespēju jaunietim doties uz ārvalstīm un veikt sabiedrībai noderīgu darbu kādā organizācijā, gūstot jaunas prasmes un pieredzi. 

Organizācijām:
Tie ir projekti, kuri paredz iespēju organizācijām uzņemt ārvalstu brīvprātīgo savā organizācijā un saņemt Eiropas Savienības (ES) finansējumu brīvprātīgā darba projekta īstenošanai. Organizācijām ir iespēja arī nosūtīt Latvijas jauniešus brīvprātīgajā darbā uz ārvalstīm.

Kas var piedalīties EBD projektā?

Ikviens jaunietis vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kas vēlas iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, kā arī iepazīt citu valstu kultūru, izmantojot neformālās izglītības metodes. EBD projektā brīvprātīgais var piedalīties tikai vienu reizi. 

Kāda izglītība un prasmes nepieciešamas, lai kļūtu par brīvprātīgo EBD projektos?

Specifiskas prasmes un zināšanas nav nepieciešamas. Tev jāzina, ka nedz EBD nosūtītājorganizācijām, nedz arī uzņemošajām EBD organizācijām nav tiesību prasīt, lai tavas svešvalodas prasmes būtu augstākā līmenī par pamatzināšanām, vai arī, lai tev piemistu kāda īpaša izglītība. Galvenais - jābūt vēlmei iemācīties ko jaunu.

Ar ko man sākt, ja vēlos kļūt par brīvprātīgo EBD projektos?

Vispirms datu bāzē (http://europa.eu/youth/evs_database) tev jāatrod akreditēta nosūtītājorganizācija, kas palīdzēs aizbraukt Brīvprātīgajā darbā. Vari datu bāzē (http://europa.eu/youth/evs_database) meklēt arī uzņēmējorganizāciju, kurā vēlētos darboties. Tad jāsazinās ar organizācijām, lai uzzinātu, vai tevi interesējošajā laikā viņiem ir nepieciešams brīvprātīgais vai arī tās vēlētos rakstīt tieši tev piemērotu projektu. 

Kas var sagatavot un iesniegt EBD projektus?

Nevalstiskas organizācijas, Eiropas līmeņa jaunatnes organizācijas, sociālie uzņēmēji, pašvaldības, valsts un pašvaldības iestādes, reģionu asociācijas, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, sociāli atbildīgi uzņēmēji. 

Svarīgi zināt, ka katrai organizācijai, kas vēlas uzņemt vai nosūtīt brīvprātīgo un/vai koordinēt EBD projektu, ir jābūt akreditētai. Lai saņemtu akreditāciju, organizācijai jāiepazīstas ar programmas “Erasmus+” vadlīnijām un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā jāiesniedz akreditācijas iesnieguma anketa. Akreditācijas iesnieguma anketu var iesniegt jebkurā brīdī, tomēr jāņem vērā, ka akreditācijas izvērtēšana un piešķiršana ilgs sešas nedēļas no anketas iesniegšanas brīža, tādēļ tā jāiesniedz pietiekamu laiku pirms EBD projekta iesniegšanas termiņa, lai izvairītos no situācijām, ka projekts jānoraida, jo kāda no tajā iesaistītajām partnerorganizācijām projekta iesniegšanas brīdī vēl nav akreditēta. 

Ņem vērā, ka projekts ir kopdarbs. Tā sagatavošanā ir iesaistītas visas iesaistītās partnerorganizācijas un vēlams arī brīvprātīgie, tādejādi pielāgojot projektu katra jaunieša interesēm un vajadzībām. 

Kurās valstīs var realizēt EBD projektu?

Brīvprātīgajam:
Eiropas Brīvprātīgo darbu var veikt visās programmas Erasmus+ programmas valstīs. Tās ir: 

-Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis; 

-valstis, kuras nav ES dalībvalstis (bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Turcija);

-Partnervalstīs, kas ir ES kaimiņvalstis. 

Pilnu valstu sarakstu meklē Erasmus+ programmas vadlīniju, A daļā. 

Organizācijām:
Projekts var notikt arī kādā citā pasaules valstī, tādā gadījumā to vajadzēs iesniegt Eiropas Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrā, kas atrodas Briselē. 

Papildus informāciju un pilnu valstu sarakstu meklē Erasmus+ programmas vadlīniju A daļā. 

Kāds ir projektu ilgums?

Projekts (iekļaujot sagatavošanas, īstenošanas un izvērtēšanas posmus) var ilgt no 3 līdz 24 mēnešiem. EBD aktivitātes ilgums brīvprātīgajam var būt no 2 līdz 12 mēnešiem. EBD aktivitātei jāsākas mēneša pirmo septiņu dienu laikā. Ja EBD aktivitātē  ir iesaistīti vismaz 10 brīvprātīgie vai jaunieši ar ierobežotām iespējām, aktivitāte var ilgt no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem. 

Vai pēc 2 mēnešus garas EBD aktivitātes varu doties EBD vēlreiz?

Brīvprātīgais var piedalīties tikai vienā EBD aktivitātē. Izņēmums: brīvprātīgie, kuru EBD ir bijis līdz 2 mēnešiem (max 59 dienas), var piedalīties vienā papildus EBD aktivitātē ar nosacījumu, ka kopējais brīvprātīgā darba ilgums abās aktivitātēs nepārsniedz 12 mēnešus. 

Ar cik ilgu laiku jārēķinās, lai brīvprātīgais atrastu nosūtītājorganizāciju un vēlamo projektu un uzsāktu savu EBD aktivitāti?

Brīvprātīgajam:
Tas atkarīgs no situācijas. Ja esi atradis jau uzrakstītu un apstiprinātu projektu, tev būs jāveic tikai sagatavošanās aktivitātes un EBD projektā varēsi doties jau pēc pāris mēnešiem vai vēl agrāk. Gadījumā, ja vēlies veikt savu EBD aktivitāti kādā organizācijā, kurai vēl nav gatava projekta, tu vari iesaistīties projekta tapšanā, padarot to savām vajadzībām, idejām un interesēm daudz atbilstošāku. Šajā gadījumā līdz projekta uzsākšanai vajadzēs pagaidīt ilgāk (vismaz četri mēneši pēc projektu iesniegšanas termiņa). Projektus var iesniegt trīs reizes gadā, iepriekš noteiktos termiņos (2016. gadā tie ir 2. februāris, 26. aprīlis, 4. oktobris). Jāņem vērā, ja tev būs nepieciešamas vīzas, sagatavošanas posms var būt ilgāks. 

Organizācijām: 
Projektus var iesniegt savas valsts nacionālajā aģentūrā, iepriekš noteiktos termiņos (2016. gadā tie ir 2. februāris, 26. aprīlis, 4. oktobris). Ja projekts tiek apstiprināts, to īstenot var sākt ne ātrāk kā pēc trijiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. 

Jāņem vērā, ka paaugstināsi projekta apstiprināšanas iespēju, ja projektu būsi rakstījis ciešā sadarbībā ar visām iesaistītajām partnerorganizācijām un brīvprātīgajiem. 

Kāds ir sagatavošanās posms pirms projekta uzsākšanas? 

Brīvprātīgajam:
Tavai nosūtītājorganizācijai ir jāparūpējas par tavu sagatavošanu, organizējot informatīvu semināru, tajā sniedzot informāciju par programmu Erasmus+, EBD, kā arī jāpārrunā dažādas iespējamās kultūru atšķirības un konfliktsituācijas. Tev jāsaņem arī informācijas ceļvedis (info Kit), kurā atradīsi visu nepieciešamo informāciju, kas tev būtu jāzina pirms došanās ceļā. Pirms došanās ceļā nosūtītājorganizācija tevi apdrošinās.

Organizācijām:
Nosūtītājorganizācijai brīvprātīgajam ir jānodrošina pirmsaizbraukšanas apmācības, kurās jāsniedz informācija par programmu Erasmus+, EBD, konfliktsituāciju risināšanu, jāizsniedz informācijas ceļvedis (info Kit), jāinformē par Youthpass sertifikātu, kā arī brīvprātīgajam jānodrošina apdrošināšana.

Vai nosūtītājorganizācijas darbības jomai jābūt tādai pašai kā tai, kurai atbilst manis izvēlētā projekta tēma?

Vēlams, bet nav obligāti.  Galvenais, lai organizācijai, kura tevi plāno sūtīt brīvprātīgajā darbā, būtu piešķirts nosūtītājorganizācijas statuss. Jebkura EBD nosūtītājorganizācija var nosūtīt jauniešus uz jebkuru projektu. 

Ja strādāju par brīvprātīgo, ar kādu finansiālo atbalstu varu rēķināties?

Brīvprātīgā darba veicējs algu par savu brīvprātīgo darbu nesaņem. Bet viņam tiek atmaksāti ceļa un uzturēšanās izdevumi. Tiek piešķirta noteikta summa ceļa izdevumiem no dzīvesvietas uz valsti, kurp dosies, kā arī atpakaļceļam. Par pārtiku un dzīvesvietas izmaksām arī pašam nav jāmaksā. Izmaksas tiek segtas no Eiropas Komisijas izsniegtā finansējuma. Tāpat zini, ka, veicot brīvprātīgo darbu, ir apdrošināta veselība un dzīvība. Aizbraucot uz valsti, kurā veiksi brīvprātīgo darbu, tev tiks nodrošinātas arī valodas apmācības, kā arī tiks maksāta neliela kabatas nauda personīgajiem tēriņiem. 

Kādas projekta izmaksas tiks segtas?

•Dalībnieku ceļa izmaksas.

•Projekta īstenošanas izmaksas. 

•Brīvprātīgo kabatas nauda.

•Brīvprātīgā valodas apmācības.

•Izmaksas atbalstam jauniešiem ar īpašām vajadzībām, t.i. invaliditāti.

•Ārkārtas izmaksas (vīzas, vakcinācijas, jauniešu ar ierobežotām iespējām sagatavošana..). 

Šiem projektiem nav noteikts konkrēts finansējuma apmērs, jo tā apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, brīvprātīgo skaita, EBD aktivitāšu ilguma un citiem faktoriem. Līdzfinansējuma apmērs nav noteikts. 

Kāda veida apdrošināšana pienākas brīvprātīgajam un kas to nodrošina? 

Brīvprātīgajam: 
Katram brīvprātīgajam tiek nodrošināta apdrošināšanas polise no apdrošināšanas kompānijas „MSH International”, programmā EVS Plan. Par to parūpēsies tava nosūtītājorganizācija, un tas tev neko nemaksās. 

Organizācijām: 
Koordinējošās/nosūtītājorganizācijas pienākums ir nodrošināt brīvprātīgā reģistrāciju apdrošināšanas kompānijas „MSH International” programmā EVS Plan. Reģistrācijas kods organizācijai tiek nosūtīts pēc līguma noslēgšanas brīža. 

Vai brīvprātīgajam ir paredzēta atbalsta persona jeb kas ir mentors?

Mentors jeb brīvprātīgā atbalsta persona ir cilvēks (vēlams ne tiešais darba devējs vai projekta koordinators), kurš palīdz brīvprātīgajam iejusties jaunajā vidē, nodrošina ar mācīšanās procesu saistīto atbalstu un palīdz jebkādās radušajās problēmsituācijās. 

Uzņēmējorganizācijai ir pienākums nodrošināt brīvprātīgo ar mentoru. 

Vai brīvprātīgais drīkst pārtraukt savu aktivitāti? 

Pirms dodies brīvprātīgajā darbā, pārliecinies, vai esi pienācīgi sagatavojies un esi pietiekami informēts par projekta norises valsts kultūru un vietu, kur grasies veikt savu aktivitāti. Tev jābūt drošam, ka spēsi pieņemt konkrētos dzīves apstākļus un uzturēties ilgu laiku prom no mājām, ģimenes un draugiem. Tādejādi maksimāli izslēdzot iespēju, ka aktivitāti vēlēsies pārtraukt.

Tomēr, tiek pieļauta iespēja, ka brīvprātīgais savu aktivitāti pārtrauc ātrāk. Pirms projekta pamešanas brīvprātīgais ir aicināts kārtīgi pārdomāt izšķirošo soli un mēģināt radušos prombraukšanas iemeslus risināt ar mentoru, uzņēmējorganizāciju un nosūtītājorganizāciju.

Vai brīvprātīgajam pienākas brīvdienas?

Jā, brīvprātīgajam katru nedēļu pienākas divas brīvas dienas. Par to, kuras nedēļas dienas tās būs, brīvprātīgais vienojas ar uzņēmējorganizāciju pirms aktivitātes uzsākšanas. 

Papildus tam, par pavadīto mēnesi brīvprātīgajam pienākas divas atvaļinājuma dienas, kas ir apmaksātas ar dienas naudu un naudu pārtikai.  

Vai noslēdzot brīvprātīgā darba aktivitāti, brīvprātīgajam pienākas kāds sertifikāts? 

Jā, brīvprātīgais pēc savas aktivitātes saņems Eiropas līmeņa sertifikātu (Youthpass), kurā tiks atspoguļotas projekta laikā iegūtās prasmes un veiktās aktivitātes.

Youthpass ir neatņemams brīvprātīgā darba mācīšanās instruments, ar kura palīdzību tiek plānots un strukturēts katra brīvprātīgā individuālais mācīšanās process. Uzņēmējorganizācijai ir pienākums nodrošināt brīvprātīgo ar kvalitatīvu Youthpass izstrādes procesu visas aktivitātes laikā. 

Kādas saistības ir jānokārto pēc projekta beigām?

Brīvprātīgajam:
Pēc savas aktivitātes beigām, tev uz elektronisko pasta adresi tiks nosūtīta elektroniskā saite, kur tev vajadzēs uzrakstīt par projekta laikā gūto pieredzi un sadarbību ar iesaistītajām pusēm. 

Organizācijām:
Organizācijai gala atskaite ir jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc projekta beigu datuma. 

Erasmus+ programmā gala atskaites tiek iesniegtas elektroniski, visus saistošos dokumentus (biļetes, čekus) pievienojot ieskanētus.

Papildus informācija par gala atskaiti lasi šeit>>