Biežāk uzdotie jautājumi


Gan izstrādājot, gan īstenojot Jauniešu apmaiņas projektu, jauniešiem ir iespēja attīstīt sevī daudzveidīgas kompetences (zināšanas, prasmes un attieksmes), ko ne vienmēr iespējams izdarīt jauniešiem ierastajā ikdienas vidē, piemēram, skolā vai mājā. Tā ir vērtīga pieredze projekta vadības jomā, kā arī iespēja pilnveidot savas svešvalodu zināšanas, kas nenoliedzami veicina jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Jauniešu apmaiņas projektu laikā dalībnieki var iegūt jaunus draugus, lauzt dažādus stereotipus par citu valstu kultūrām; jaunieši kļūst informētāki par dažādām sociāli nozīmīgām tēmām Eiropā un pasaulē. Jauniešu apmaiņa sevī ietver gan mācīšanos jauniešiem saprotamā veidā, gan neaizmirstamu piedzīvojumu, kas veicina jauniešu iniciatīvu un radošumu, paplašina redzesloku, tādējādi ceļot jauniešu pašvērtējumu un bagātinot vērtību sistēmu.


Kopīgi īstenojot Jauniešu apmaiņas projektu, tiek stiprināta projektā iesaistīto dalīborganizāciju kapacitāte un veicināta to darbība starptautiskā līmenī. Jauniešu apmaiņas projekta laikā organizācijas darbībā ir iespējams iesaistīt arvien jaunus jauniešus, kā arī iegūt uzticamus partnerus, ar kuriem turpināt sadarbību jaunu starptautisko jaunatnes jomas projektu un iniciatīvu izstrādē un īstenošanā.


Programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projekti, tajā skaitā Jauniešu apmaiņas projekti, galvenokārt tiek īstenoti, izmantojot neformālās izglītības metodes, un tas nozīmē, ka projektu saturs ir balstīts uz jauniešu vajadzībām un interesēm. Tas dod jauniešiem iespēju paskatīties uz sevi no cita skatu punkta, apzināties un labāk saprast savas un citu vērtības, apzināties savu lomu sabiedrībā, apgūt starpkultūru saskarsmi, iepazīt citādo, kā arī spēt risināt sev un sabiedrībai aktuālas problēmas. Neformālā izglītība tiek balstīta uz četriem pamatprincipiem: 1) mācīties būt (learning to be); 2) mācīties būt kopā ar citiem (learning to be together); 3) mācīties darot (learning by doing); 4) mācīties mācīties (learning to learn). Neformālās izglītības mācīšanās process ir plānots, elastīgs, dalībnieku vajadzībām pielāgots, un tā laikā svarīgi ir ievērot līdzsvaru starp dalībnieku individuālo mācīšanos un mācīšanos grupā; neformālajā izglītībā nav formāla novērtējuma un nav vienas pareizas atbildes.


Katras projektā iesaistītās partnervalsts jauniešu grupā ir jābūt vismaz 1 grupas līderim, kuram ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Ja nepieciešams, grupā var paredzēt arī vairāk par 1 grupas līderi, taču tas ir jāpamato projekta pieteikumā. Sagatavošanās posmā grupas līderis dodas uz Iepriekšējās plānošanas vizīti (IPV), regulāri sazinās un tiekas ar savas grupas jauniešiem, kopīgi gatavojas gaidāmajai apmaiņai. Jauniešu apmaiņas laikā grupas līderis seko līdzi grupas dinamikai, dalībnieku noskaņojumam, vajadzībām, atbalsta dalībniekus mācīšanās procesā u.tml., kā arī turpina sniegt atbalstu arī projekta turpinājuma aktivitātēs, izplatot rezultātus un izvērtējot projektu kopumā.  Grupas līderim jābūt jauniešu uzticamības personai, kas uzņemas atbildību savas kompetences ietvaros par savu grupu visa projekta laikā.


Jauniešu apmaiņas aktivitāšu programmai ir jābūt loģiskai, sabalansētai, reālistiskai, saistītai ar izvirzīto projekta mērķi un tēmu, definētajiem mācīšanās rezultātiem un dalībnieku vajadzībām. Programmai ir jābūt vērstai uz konkrēta rezultāta sasniegšanu un tajā jāparedz daudzveidīgas neformālās izglītības metodes. Piemēram, ja programmā būs iekļautas pārāk daudz vienveidīgas aktivitātes, kas seko viena pēc otras, tā būs pārāk intensīva, nogurdinoša un grūti realizējama. Izstrādājot Jauniešu apmaiņas aktivitāšu programmu, svarīgi ir ņemt vērā projekta dalībnieku profilu, to intereses, vajadzības un iespējas, maksimāli daudz mācīšanās procesa vadīšanā iesaistot pašus jauniešus.


Rezultāts ir projekta iznākums, kas tiek radīts projekta laikā, un tā veids ir atkarīgs no projekta mērķa un projektā īstenotajām aktivitātēm. Rezultāti var būt gan taustāmi (piemēram, projekta laikā tapusi videofilma par projekta tematu, publisks pasākums vietējai sabiedrībai Jauniešu apmaiņas laikā, metožu apkopojums u.tml.), gan netaustāmi (piemēram, dalībnieku projekta laikā gūtās kompetences un pieredze). Svarīgi, ka, atgriežoties no Jauniešu apmaiņas savā valstī, dalībnieki radīto rezultātu izplata konkrētai mērķa grupai vietējā sabiedrībā (piemēram, vienaudžiem savā vai citās organizācijās), lai informētu par savu projektu, projekta laikā aktualizēto tēmu un paveikto, kā arī, lai sniegtu informāciju par programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” sniegtajām iespējām. Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas ir svarīgi ar partneriem pārrunāt, kādu rezultātu vēlaties savā Jauniešu apmaiņas projekta laikā sasniegt, izstrādājot konkrētu plānu tā izplatīšanai visās partnervalstīs. Vairāk par redzamības nodrošināšanu un rezultātu izplatīšanu projektos vari lasīt brošūrā “Redzamības nodrošināšana projektos. Rezultātu izplatīšana un izmantošana”.


1. CEĻA IZMAKSAS
Lai aprēķinātu ceļam paredzēto finansējumu, nepieciešams izmantot EK distanču kalkulatoru, kurā norāda dalībnieku mītnes vietu (pilsētu) un aktivitātes norises vietu (pilsētu). Ievadot projekta pieteikumā aprēķināto attālumu, ceļam paredzētais finansējums tiks aprēķināts automātiski.

2. ORGANIZATORISKAIS ATBALSTS
Organizatoriskais atbalsts ir paredzēts, lai segtu ar projekta īstenošanu saistītas izmaksas (piemēram, dalībnieku ēdināšanas, izmitināšanas un transporta izmaksas Jauniešu apmaiņas laikā, materiālu iegādes, tehnikas nomas izmaksas u.c.). Ievadot projekta pieteikumā informāciju par dalībnieku skaitu, Jauniešu apmaiņas norises vietu un ilgumu, organizatoriskajam atbalstam paredzētais finansējums tiks aprēķināts automātiski.

3. ATBALSTS DALĪBNIEKIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM (ja attiecināms)
Šajā budžeta pozīcijā var iekļaut izmaksas, kuras rodas, Jauniešu apmaiņas projektā iesaistot dalībniekus ar invaliditāti. Piemēram, speciālā aprīkojuma vai pavadošā personāla nodrošināšanas izmaksas. Par šajā budžeta pozīcijā pieprasītajām izmaksām projekta pieteikumā ir jāsniedz pamatojums un detalizēta informācija par to, kā izmaksas veidojas.

4. ĀRKĀRTAS IZMAKSAS (ja attiecināms)
Šajā budžeta pozīcijā var iekļaut:
•    ar vīzām un vīzu noformēšanu saistītās izmaksas;
•    vakcinācijas izmaksas;
•    nakšņošanas un ēdināšanas izmaksas IPV laikā;
•    papildu izmaksas, kuras rodas, Jauniešu apmaiņas projektā iesaistot jauniešus ar ierobežotām iespējām (izņemot tādas izmaksas, kas saistāmi ar ceļa izmaksām un organizatoriskā atbalsta izmaksām).
Par šajā budžeta pozīcijā pieprasītajām izmaksām projekta pieteikumā ir jāsniedz pamatojums un detalizēta informācija par to, kā izmaksas veidojas.

SVARĪGI! Detalizēta informācija par Jauniešu apmaiņas projekta vienības izmaksu likmēm un citiem projekta finansēšanas nosacījumiem pieejama programmas “Erasmus+” vadlīnijās.


ES dotācija sedz visas ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas. Līdzfinansējums var būt nepieciešams tikai gadījumā, ja projekta izmaksas pārsniedz dotācijas līgumā noteikto finansējuma apmēru.
Atgādinām, ka projekta priekšfinansējuma maksājums ir līdz 80 %, tādēļ atlikusī daļa uz projekta īstenošanas laiku būs jāiegulda no saviem finanšu līdzekļiem. Atlikuma maksājums tiks veikts pēc gala atskaites izvērtēšanas un apstiprināšanas.


Iesniegtie projektu pieteikumi tiek vērtēti apmēram 3 mēnešus, un vērtēšana notiek divos posmos:

1. PROJEKTU PIETEIKUMU IZVĒRTĒŠANA PĒC ATBILSTĪBAS UN IZSLĒGŠANAS KRITĒRIJIEM
Šajā posmā tiek izvērtēts, vai Jauniešu apmaiņas projekta atbilstība formālajiem un izslēgšanas kritērijiem, piemēram, vai organizācijai nav nodokļu parādu, vai projekta pieteikums ir iesniegts laikā un tam ir pievienoti visi obligāti pievienojamie pielikumi, vai projekta dalībnieku skaits, apmaiņas ilgums u.c. ir atbilstoši programmas “Erasmus+” vadlīniju nosacījumiem. Ja projekta pieteikums atbilst visiem kritērijiem, tas tiek virzīts izvērtēšanai pēc kvalitātes kritērijiem. Ja projekta pieteikums neatbilst kādam no kritērijiem, tas tiek noraidīts.

2. PROJEKTU PIETEIKUMU IZVĒRTĒŠANA PĒC KVALITĀTES KRITĒRIJIEM
Šajā posmā projektu pieteikumi tiek izvērtēti saturiski, ņemot vērā programmas “Erasmus+” vadlīniju un dokumenta “Programmas “Erasmus+” projektu izvērtēšanas vadlīnijas” nosacījumus.

Katrs projekta pieteikums tiek novērtēts 100 punktu skalā pēc trīs kritērijiem:
1. kritērijs “Projekta nozīmība” (maksimālais punktu skaits – 30 punkti)
2. kritērijs “Projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte” (maksimālais punktu skaits – 40 punkti)
3. kritērijs “Ietekme un rezultātu izplatīšana” (maksimālais punktu skaits – 30 punkti)

Lai projekta pieteikums varētu pretendēt uz projektu konkursā pieejamo finansējumu, projektam kopvērtējumā jāiegūst vismaz 60 punkti ar nosacījumu, ka visos kritērijos iegūta ne mazāk kā puse no katra kritērija maksimāli iegūstamā punktu skaita. Ja projekta pieteikums pēc tā izvērtējuma neizpilda iepriekš minētos nosacījumus, tas tiek noraidīts nepietiekamas kvalitātes dēļ.

SVARĪGI! Katrā projektu konkursā ir noteikts pieejamais finansējums katram projektu veidam, kas tiek publicēts sadaļā “Projektu konkursi un rezultāti”, tādēļ ne vienmēr ir iespējams apstiprināt visus projektu pieteikumus ar atbilstošu kvalitāti.


Ja projekta pieteikums netiek apstiprināts, aicinām sazināties ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, lai individuālas konsultācijas laikā pārrunātu projekta izvērtējumu. Ņemot vērā ieteikumus, projekta pieteikumu ir iespējams uzlabot un iesniegt atkārtoti kādā no turpmākajiem projektu konkursiem.


Par Jauniešu apmaiņas projekta pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu var sazināties ar Jauniešu apmaiņas projektu koordinatoru, kā arī pieteikties konsultācijai klātienē. Aicinām sekot līdzi jaunumiem aģentūras tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos (Facebook, Twitter u.c.), kuros ne tikai izsludinām informāciju par projektu konkursiem un pieejamo finansējumu, bet arī informējam par vietējām un starptautiskām apmācībām, kuru laikā iespējams pilnveidot savu izpratni par dažādiem programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu veidiem un ar projektu īstenošanu saistītiem jautājumiem, kas palīdzēs projekta pieteikuma sagatavošanā.


Jauniešu apmaiņa ar Japānu var būt viena no aktivitātēm 2. pamatdarbības projektos “Kapacitātes veidošana jaunatnes jomā”, kurus vienu reizi gadā var iesniegt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai Briselē. Informācija par šo projektu konkursu tiek publicēta sadaļā “Centralizēto projektu konkursi”.
Latvijā Jauniešu apmaiņas projektu ar Japānu iesniegt nevar.