Turcija

Tilts starp Austrumiem un Rietumiem: Turcija

Mūsdienās būt vidutājam starp diviem šķietami atšķirīgiem spēlētājiem nav viegli, kur nu vēl tad, ja gribi saglabāt pats savu identitāti un ja tev ir pašam savs viedoklis ļoti daudzos jautājumos. Turcija neatrodas starp Eiropu un Āziju, tā IR ar vienu kāju gan Eiropā, gan Āzijā, un tas reizēm tiešām ir sarežģīti. Taču teritoriāli visai lielā valsts ar savu uzdevumu tiek galā godam, turklāt saglabājot pati savu kultūras un politisko ”rokrakstu”. Protams, ir jautājumi, par kuriem Turcijai domas nesakrīt ne vien ar Eiropas Savienību, bet arī ar citām valstīm, taču šī ir valsts, kura, šķiet, var atļauties reizēm nepiekrist un iet savu ceļu. Turcija ir pietiekami spēcīga gan politiski, gan ekonomiski, lai saglabātu neatkarīgu nostāju sev svarīgajos jautājumos, taču arī pietiekami gudra, lai zinātu, ka vienam būt nav interesanti. Ne vien ikdienas attiecībās, bet arī starptautiskās politikas arēnā.

Turcija jau gadiem ilgi ir viens no pasaulē populārākajiem tūrisma galamērķiem, un ne velti katru gadu vairāk kā 30 miljoni cilvēku brauc paši piedzīvot to, ko nozīmē kaut brīdi pabūt šajā vēstures, tradīciju, notikumu un vietu virpulī. Iespaidu mozaīka ir tik pat raiba, kā mošeju griesti. Reti kurš atbrauc atpakaļ vīlies.

Pamatfakti

Platība: 779 452 km2
Iedzīvotāju skaits: 74,9 miljoni
Galvaspilsēta: Ankara
Izplatītākās reliģijas: islāms
Valoda: turku

Sabiedrība un cilvēki

Gandrīz 75 miljoni iedzīvotāju vienā valstī nav maz, un tam ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Arī Turcijā. Vietā, kura ir kā tikšanās vietā un krustpunkts ne vien Austrumiem un Rietumiem, bet arī dažādām tautībām, reliģijām un pasaules uzskatiem, cilvēki ir tie, kas atspoguļo nebeidzamo izaicinājumu atrast kopīgo visā šajā vēstures, informācijas un uzskatu jūklī.

Taču, neskatoties uz atšķirībām, ir tomēr dažas iezīmes, kas vieno cilvēkus Turcijā, un kuras izjutīs arī ceļotāji. No saskarsmes un sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem tiešām neizbēgt – turki ir ļoti viesmīlīga tauta, un būs gatavi dalīties it visā, kas viņiem ir. Arī turkiem ir raksturīga Austrumu zemēs pierastā kopienas izjūta – laiks rit lēnāk, neviens nekur nesteidzas, cilvēki bauda procesu un viens otra sabiedrību. Ģimene ir ne vien dzīvesbiedrs un bērni, bet arī brālēna sievas tēva radi un kaimiņu bērnu draugi. Visi, kas ir apkārt.

Pilsētās dzīve rit straujāk, un tajās daudz vairāk ir vērojama Rietumu kultūras ietekme. Cilvēki ir ātrāk pieņēmuši jauno. Nomaļākos ciemos un valsts tālākajos nostūros daudz jūtamākas ir gadsimtiem ilgās tradīcijas un pasaules uzskats. Šeit pēdējo desmitu gadu laikā maz kas ir mainījies. Taču pilsētā vai laukos, bet turkus ļoti vieno kaislība pret mūziku un futbolu – tās nu ir valodas, kurām tulkojumu nevajag. To saprot visi, tādēļ arī futbolu Turcijā prot spēlēt katrs zēns, un mūziku dzirdēsiet vai ik uz soļa (starp citu, Turku mūzikā ir atrodamas tādas nošu un harmoniju kombinācijas, kādas Rietumu mūzikas teorijā nemaz nav iespējams pierakstīt un fiksēt.)

Attiecības ar Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm

1999. gadā Turcijas kļuva par Eiropas Savienības kandidātvalsti. Lai par tādu kļūtu, Turcijai bija jāmaina virkne noteikumu un likumu, tai skaitā jāievieš būtiskas ekonomiskās reformas un jāveic uzlabojumi cilvēktiesību īstenošanas jomā. Turcijai šis solis Eiropas virzienā nozīmē ļoti daudz – to pierāda ne vien būtiskās reformas, kas tika īstenotas sieviešu tiesību un Kurdu kultūras aizsardzības jautājumos, bet arī Eiropas Savienības prasību dēļ atceltais nāves sods un bargāku sodu ieviešana spīdzināšanas izskaušanai. Turcija Eiropas Savienības dēļ ir izvēlējusies pārmaiņu un reformu ceļu, un ir apņēmības pilna ekonomiski un politiski pievienoties Eiropai.

Oficiālās sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tika uzsāktas 2005. gada oktobrī, un prognozes liecina, kas būs vajadzīgi vismaz desmit gadi, līdz Turcija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Ceļš līdz šim sarunu process nav bijis viegls, un vēl joprojām iezīmējas daži nopietni jautājumi, kuros Turcijai nāksies izvērtēt savu nostāju un prioritātes. Viens no tiem ir arī Kipras un līdz ar to – attiecību ar kaimiņvalsti Grieķiju – jautājums. Gadiem ilgais konflikts un Turcijas nevēlēšanās atzīt Kipru par neatkarīgu valsti nu ir iegājis citā fāzē – Turcija ir atzinusi Kipru par pilntiesīgu ES dalībvalsti, tādējādi uzlabojot savas attiecības ar ES kopumā. Kā izvērtīsies šo valstu attiecības nākotnē, laiks rādīs, jo Turcija ir skaidri norādījusi, ka Kipras atzīšana par ES dalībvalsti nenozīmē pilnu diplomātisku atzīšanu.

Intervija ar Džemu Ozdemiru, turku izcelsmes Eiropas Parlamenta deputātu no Vācijas: http://www.politika.lv/temas/fwd_eiropa/10188/

Šis un tas par Turciju, ko tu, iespējams, nezināji.

  • Turku ēšanas un maltīšu kultūra, līdz ar Franču un Ķīniešu, tiek uzskatīta par vienu no trīs vadošajām pasaulē. Tā veiksmīgi apvieno Tuvo Austrumu ēdienus (lavašs, kebabi, humuss) un Vidusjūras valstu virtuvi (tomāti, ķiploki, olīveļļa un grillēta gaļa). Maize ir neiztrūkstoša Turku virtuves sastāvdaļa.
  • Svētais Nikolass, kas vēlāk kļuva par visiem zināmo Ziemassvētku tēlu Santa Klausu, ir dzimis Turcijā – Patarā, un vēlāk kļuva par Demras bīskapu Turcijas Rietumu krastā.
  • Tirkizzilās krāsas nosaukums ir cēlies no kristāldzidrā ūdens Egejas līcī.
  • Stambula, kas pēc iedzīvotāju skaita ir ne vien lielākā pilsēta Turcijā, bet arī Eiropā un trešā lielākā pasaulē, ir vienīgā pilsēta pasaulē, kura atrodas divos kontinentos vienlaicīgi – Eiropā un Āzijā (kontinentus atdala Bosfora jūras šaurums). Stambula ir arī viena no 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.
  • Ir teikts, ka gar Ēdenes dārzu, kas ir minēts Bībelē Pirmajā Mozus grāmatā, plūda upe, kura pēc tam sadalījās četrās citās upēs. Divas no tām bija Tigra un Eifrata, kas iztek no Austrumturcijā esošajiem kalniem.
  • Kaulēšanās ir izplatīta parādība Turcijā un daļa no kultūras, īpaši mazos veikaliņos un tirgus plačos – nokaulēt cenu par 10-20% varēs gandrīz vienmēr.
  • Kopš Osmaņu laikiem tradicionāls turku sporta veids ir cīņa eļļā. Katru vasaru vairākās Turcijas vietās notiek eļļu cīņas, kurās dažāda vecuma vīrieši, klāti ar olīveļļu, nododas savstarpējiem cīniņiem. Svarīgākais no turnīriem jūlijā notiek Edirnē, un tajā parasti piedalās vairāk kā pusotrs tūkstotis cīnītāju.
  • Otrā Pasaules kara laikā Turcija bija to nedaudzo valstu vidū, kas deva patvērumu no nacistu režīma bēgošajiem ebrejiem.

Gribi zināt vairāk? Meklē šeit!

Turcijas vēstniecības Latvijā mājaslapa. Te atradīsi ne vien jaunākās ziņas par vēstniecības aktivitātēm, bet arī plašu informāciju par Turciju un praktiskus padomus, ja uz Turciju vēlies doties mācīties vai strādāt. http://riga.emb.mfa.gov.tr

Turcijas Kultūras un tūrisma ministrija, kura piedāvā plašu informācija par šajā jomā notiekošo. http://www.kultur.gov.tr/EN/Genel/Default.aspx?17A16AE30572D313AAF6AA849816B2EF4376734BED947CDE

Turcijas valsts profils BBC ziņu kanāla interneta lapā. Jaunākie dati par Turcijas ekonomiku, sabiedrību un aktuālajiem notikumiem. http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/country_profiles/1022222.stm

Apjomīgs portāls un attēlu krātuve par Turcijas kultūru. http://www.turkishculture.org/

Profesionāls gids Burkas Sansals ir izveidojis mājaslapu, kurā dalās ar (gandrīz) visu, ko zina par Turciju. Gadiem krātās pieredzes un zināšanu rezultātā izveidota apjomīga informācijas krātuve, kurā par Turciju var uzzināt praktiski visu.  http://www.allaboutturkey.com/

Blogs, kurā stambulieši raksta par Stambulu to, kas pašiem liekas svarīgs. Iespēja uzzināt par pasākumiem un notikumiem, kuri patīk vietējiem iedzīvotājiem. http://istanbul.metblogs.com/

Raksti par turku izcelsmes dažādu profesiju cilvēkiem, kuri ir ieguvuši atzinību savā jomā visā pasaulē. http://www.wearetheturks.org/

 

Noskaties video!

Sižets par eļļas cīņām – kas tajās piedalās, kā tas notiek un kurš ir izvarētājs?

 

"Women on the frontline" raidījums par sieviešu tiesību situāciju Turcijā