Palestīna

Gadiem ilgā cīņa par neatkarību: Palestīna (Rietumkrasts un Gazas josla)

Palestīnas teritorija šobrīd ir divas savstarpēji nošķirtas vietas – Gazas josla, kas atrodas pie Vidusjūras un robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, un Rietumkrasts, kas robežojas ar Izraēlu un Jordāniju. Gan Palestīna, gan Izraēla uzskata, ka Jeruzāleme ir tās galvaspilsēta, lai gan praktiski Jeruzāleme ir gandrīz pilnīgā Izraēlas kontrolē.

Katru nedēļu pasaules ziņu kanālos ir kāds jauns stāsts par to, kas notiek Palestīnā – parasti šīs ziņas ir ar diezgan šausminošu un biedējošu nokrāsu. Tūrismu un ārvalstnieku interesi par kultūru politiskie notikumi šajā vietā noteikti neveicina, un par to ir tiešām žēl, jo Palestīnai būtu, ko piedāvāt, un tur ir, ko redzēt. Iespējams, ka tad, kad reiz politiskie konflikti un nemieri beigsies, pasaule ieraudzīs neatklātu apslēpto mantu glabātuvi – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Palestīnas teritorijas tiek uzskatītas par Svēto zemi trīs lielākajās reliģijās – kristietībā, jūdaismā un islāmā. Daudzi reliģiski nozīmīgi objekti mūsdienās ir atrodami tajās vietās, kuras Palestīnas pašpārvalde ir pasludinājusi par savējām, tādēļ tā jau gadiem ilgi ir bijusi vieta, uz kuru dodas svētceļnieki no visas pasaules.

Iekļūšana Palestīnas teritorijās nav neiespējama, taču var būt sarežģīta – uz robežām var būt ilgstošas un nogurdinošas pārbaudes drošības apsvērumu dēļ. Ceļotājiem Palestīnā ir ieteikts būt ļoti uzmanīgiem, un izvairīties no diskusijām par politiku, kā arī nekādos acīmredzamos veidos neizrādīt atbalstu Izraēlai (tāpat kā, ceļojot pa Izraēlu – neizrādīt atbalstu Palestīnai). Ir ļoti prātīgi palikt tik neitrālam, cik vien iespējams, un tas tad arī būs vislabākais sākuma punkts Svētās Zemes iepazīšanai.

Pamatfakti
Platība: 5,970 km2 (Rietumkrasta teritorijas), 365 km2 (Gaza)
Iedzīvotāju skaits: 4,5 miljoni
Galvaspilsēta: Jeruzāleme
Izplatītākās reliģijas: islāms (97%), kristietība (3%)
Etniskais sastāvs: Palestīnas arābi (palestīnieši), ebreji, citi.
Valoda: arābu

Sabiedrība un cilvēki

Jautājums par palestīniešu kā etniskās grupas identitāti ir bijis daudzu sociologu un antropologu pētījumu centrā, jo vēl joprojām pastāv visai pretrunīgi viedokļi par to, kas ir palestīnieši, kā viņi redz sevi, un kā viņus redz pārējā pasaule. Pastāv uzskats, ka palestīnieši kā kopiena apzinās sevi vairāk vietas, ģimenes saišu un politiskās pārliecības kontekstā, nevis saistībā ar palestīniešu kultūru un tradīcijām. Taču, kā ir patiesībā, laikam var noskaidrot, tikai runājot ar pašiem palestīniešiem un esot daļa no viņu ikdienas.

Mūsdienu palestīniešu kopiena ir ļoti saskaldīta un "izmētāta" pa dažādām vietām gan Tuvajos Austrumos, gan pārējā pasaulē. Daļa ir "ieslodzīti" Gazas teritorijā, kuru kontrolē Izraēlas militārais karaspēks, daļa dzīvo Rietumkrastā, un daļa ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, Saūda Arābiju, Dienvidameriku vai citur pasaulē. Gadiem ilgās apspiešanas un neatkarības centienu rezultātā ir radušās vairākas palestīniešu nacionālistu kustības, no kurām daļa tiek apsūdzēta terorisma aktos un vardarbīgos uzbrukumos Izraēlai.

Palestīniešu kopiena ir saskaldīta ne vien teritoriālu, bet arī ekonomisku apsvērumu dēļ. Palestīniešus, kuri dzīvo Rietumkrastā un Gazā, var iedalīt divās daļās – vieni pieder turīgākajai daļai - tie ir cilvēki, kuri ir uzauguši ārpus Palestīnas (ASV vai Eiropā) un atgriezušies savā dzimtenē ar ģimenēm un bērniem, lielākoties pēc 1993. gada. Šai grupai ir labāka izglītība, un līdz ar to – labākas darba iespējas, augstāki ienākumi un sociālais statuss. Otra palestīniešu daļa ir dzīvojusi Palestīnā daudz nabadzīgāk, ar daudz zemāku dzīves līmeni un zemākiem ienākumiem.

Palestīnā ir atļauta daudzsievība, un sieviešu tiesības ir visai ierobežotas. Sievietes loma pārsvarā aprobežojas ar bērnu audzināšanu un saimniecības uzturēšanu, turpretim vīriešiem ir atļauts gandrīz viss. Ģimenēm vairākās paaudzēs ir pierasts dzīvot kopā – tā ir vienkāršāk un ekonomiski izdevīgāk uzturēt saimniecību, kā arī tas atspoguļo arābu pasaule raksturīgo "turēšanos kopā" un ģimeni kā atbalsta sistēmu.

Attiecības ar Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm

Attiecības un konflikts ar Izraēlu ir iemesls, kādēļ Palestīna jau gadiem ilgi ir Tuvo Austrumu reģiona notikumu centrā. Tas ir sarežģīts stāsts, kura vēsture sākas jau daudzus gadsimtus atpakaļ, un turpinās mūsdienās. Lai gan konflikta risināšanā un miera sarunu vešanā ir iesaistījušās teju vai visas lielākās pasaules valstis un nozīmīgākās tuvāko reģionu valstu apvienības, tomēr atrisinājums pie apvāršņa tik drīz vēl nav redzams. Konflikts ar Izraēlu ir būtiski ietekmējis arī Palestīnas attiecības ar kaimiņvalstīm un pārējo pasauli. Lielākā daļa pasaules valstu ir atzinušas Palestīnas neatkarību (Latvija un pārējās Baltijas valstis nav to skaitā). Dažām valstīm ir nodibinātas īpašas diplomātiskās attiecības ar Palestīnu, taču reti kura valsts atbalsta Palestīnas nepārtrauktos centienus atgūt teritoriālo neatkarību.

Starptautiskajās tiesībās Palestīnas jautājums ir bijis īpaši aktuāls, liekot daudziem tiesību speciālistiem un juristiem lauzt šķēpus par Palestīnas starptautisko tiesisko statusu. ANO ir atzinusi palestīniešu tautas suverenitāti okupētajās teritorijās. Palestīna ir arī pārstāvēta lielākajās starptautiskajās organizācijās, ieskaitot ANO, Arābu līgu un Islāma konferences organizāciju (Organization of the Islamic conference) Eiropas Savienība vairāku gadu garumā ir strādājusi ar Palestīnas pašpārvaldi, lai kopā veidotu institūcijas, kas nodrošinātu demokrātisku, neatkarīgu un dzīvotspējīgu Palestīnas valsti, kas ir spējīga pastāvēt līdzās Izraēlai un pārējām kaimiņvalstīm. Šis process nereti ir pārrunāts un diskutēts arī ES Ministru padomē, un bijis vairāku neskaitāmu sanāksmju dienaskārtībā. Ir izstrādāts arī darbības plāns, kurā izklāstīta ekonomiskā un politiskā sadarbība starp Palestīnu un ES. Eiropas Savienība ir viena no lielākajiem finansiālās palīdzības sniedzējām Palestīnai.

Šis un tas par Palestīnu, ko tu, iespējams, nezināji

  • Gaza ir 365 km2 liela, 45 km gara un 5-12km plata, no ārpasaules pilnībā noslēgta un iežogota teritorija, kura tiek apsargāta ar sargtorņiem, snaiperiem un tankiem.
  • Apzīmējuma „Rietumkrasts” pilnais nosaukums ir „Jordānas upes Rietumu krasts”.
  • Rietumkrasta galvenās eksportpreces ir olīvas, citrusaugļi, dārzeņi, kaļķakmeņi. Galvenās importpreces ir pārtika, patēriņa preces, celtniecības materiāli.
  • 38% Gazas iedzīvotāji ir bezdarbnieki, un 47% palestīniešu dzīvo ar ienākumiem, kas mazāki par 2,1$ dienā.
  • Vairākums Gazas iedzīvotāju dzīvo bēgļu nometnēs un pārtiek no ANO humānās palīdzības.
  • Viens no lielākajiem draudiem Gazas teritorijai ir sausums. Šai vietai nav pastāvīgu ūdens avotu – viss dzeramais ūdens tiek piegādāts no vietām ārpus Gazas.
  • Palestīniešu bēgļi, kas šobrīd dzīvo dažādās pasaules valstīs, ir viena no lielākajām bēgļu kopienām pasaulē.
  • Palestīniešiem ir lielākais doktora grādu skaits pasaulē uz vienu iedzīvotāju.
  • Betlēme – pilsēta, kurā, pēc Bībeles nostāstiem, ir dzimis Jēzus – atrodas Rietumkrasta teritorijā, un ir iecienīts tūristu galamērķis.


Gribi zināt vairāk? Meklē šeit!

Palestīnas profils BBC ziņu kanāla interneta lapā. Jaunākie dati par Palestīnas ekonomiku, sabiedrību un aktuālajiem notikumiem. http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/country_profiles/803257.stm

Detalizēts izskaidrojums par Palestīnas teritoriju juridisko statusu, vēsturi, starptautisko atzīšanu, kā arī attiecībām ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām. http://en.wikipedia.org/wiki/State_of_Palestine

Palestīniešu kā etniskās un kultūras grupas detalizēts raksturojums, iekļaujot aprakstus par izcelšanās vēsturi, palestīniešu virtuvi, tradīcijām, mākslu un literatūru. http://en.wikipedia.org/wiki/Palestinians#Religion

Samērā sīki un detalizēti analizēta Palestīnas kultūra un sabiedrība gan vēsturiski, gan mūsdienās. Interesanti fakti par to, kā Palestīnā tiek uztverta ģimene, laulība, izglītība un citas dzīves dimensijas. http://www.everyculture.com/No-Sa/Palestine-West-Bank-and-Gaza-Strip.html

"Palestīnas paslēptā oāze" – raksts par Rietumkrasta pilsētu Ramallahu. http://www.newstatesman.com/travel/2008/12/bank-city-palestinian-ramallah

Noskaties video!

"Sleepless in Gaza and Jerusalem" – 90 sižeti 90 dienās! Grupa jaunu sieviešu no Gazas, Jeruzālemes un citās Rietumu krasta pilsētās video dienasgrāmatas veidā stāsta par notikumiem viņu dzīvesvietās. Projekts apvieno dažādu reliģisko piederību un tautību jaunas sievietes, kuras grib pasaule pastāstīt, kas un kā patiesībā notiek tur, kur viņas dzīvo.



Izmantojot fotogrāfijas, bildes un statistiku, Pamela Olsone stāsta par Palestīnas sarežģīto un pretrunīgo situāciju. Tā ir satriecoša pasaule, kurā skaistums saplūst ar šausmām, absurdais ar cēlo. Pamela Olsone kā žurnāliste un novērotāja ir strādājusi Rietumkrastā un Gazas joslā, un šobrīd raksta grāmatu par savu pieredzi Palestīnā.