Mauritānija

Tuksnesis pret okeānu – kurš kuru: Mauritānija

Mauritānija nav vecais, labais stāsts par Ziemeļāfrikas valstu kūrortiem, kurus pārpludina Eiropas tūristi. Tā nav stāsts par visai pasaulei izdaudzinātām vēstures vērtībām, par kurām raksta grāmatās. Tas drīzāk ir stāsts par nesakritību un pašiem sava ceļa meklēšanu, ko pēdējo piecdesmit gadu laikā Mauritānija ir darījusi visai mērķtiecīgi, cik vien labi prazdama.

Mauritānija ir vieta, kur okeāns satiekas ar Sahāras tuksnesi, un katram pieder sava daļa. Kur arābu musulmaņi satiekas ar melnādainajiem pamatiedzīvotājiem, un arī viņi savā starpā Mauritāniju ir sadalījuši. Dzīvo mierīgi viens otram līdzās, un kopā stājas pretī 21. gadsimta mestajiem izaicinājumiem. Globalizācija un Rietumu kultūras vēsmas Mauritānijai, lai gan zināmi, tomēr nav pašsaprotami jēdzieni, un šajā valstī vēl joprojām ļoti daudz kas notiek tā, kā pirms vairākiem gadsimtiem. Tam ir savas gaišās un savas ēnas puses, taču viss notiek īstajā ritmā. Palēnām un nesteidzoties.
Uz Mauritāniju dodas tie, kas grib ieraudzīt neskarto Ziemeļāfriku – to, kuru nav sabojājuši neskaitāmi kūrorti pludmalēs un tūristu diktētie noteikumi. Okeāna krasts paliks neskarts arī turpmāk – tas ir kļuvis par aizsargājamu teritoriju un tiek uzskatīts par vienu no izcilākajām putnu vērošanas vietām pasaulē. Mauritānijā ir daudz ko redzēt, un daudz ko darīt, taču tas nav ne uzspodrināts, ne mirdzošs – šī ir viena no vietām, kur sākas īstā Āfrika. Ar visu savu spožumu un postu.

Pamatfakti

Platība: 1,04 miljoni km2
Iedzīvotāju skaits: 3,5 miljoni
Galvaspilsēta: Nouakhota
Izplatītākās reliģijas: islāms
Valoda: arābu, franču

Sabiedrība un cilvēki

Mauritānijas iedzīvotāji tradicionāli ir klejotāju (nomadu) ciltis – vēl 1963. gadā šo iedzīvotāju grupu īpatsvars sasniedza 83%. Galvenā nodarbošanās šai iedzīvotāju grupai bija liellopu un aitu ganāmpulku audzēšana un uzturēšana, tas bija arī viņu svarīgākais iztikas avots. Nākamo divdesmit gadu laikā nomadu cilšu skaits dramatiski samazinājās, un 1986. gadā tikai ceturtā daļa dzīvoja, ievērojot gadsimtiem senās tradīcijas. Daudzi klejotāju cilšu pārstāvji pārcēlās uz dzīvi pilsētās, kurās bija pavisam cita realitāte. Mūsdienās lielākā daļa Mauritānijas iedzīvotāju dzīvo valsts Dienvidu daļā.

Interesanti, ka skaistuma ideāli Mauritānijā ir atšķirīgi nekā Rietumu kultūrā un pat tuvumā esošajās citās Ziemeļāfrikas valstīs. Tradicionāli Mauritānijā tiek uzskatīts, ka skaistas ir apaļīgas un miesās raženas sievietes – liekais svars liecina par sievietes ģimenes labklājības un turības līmeni. Jo apaļīgāka ir meitene, jo tai ir lielākas izredzes apprecēties. Mauritānijā ir teiciens, ka tas, cik liela ir sieviete, parāda, cik svarīga tā ir savam vīram un cik lielu vietu ieņem viņa dzīvē. Meiteņu tēvu viena no galvenajām rūpēm ir izdot savas meitas pie vīra, kas nereti noved pie diezgan ekstrēmu paņēmienu izmantošanas – mazas meitenes (pat tikai septiņus gadus vecas) ar varu tiek spiestas ēst treknus ēdienus (kamieļa pienu, dateles u.c.) un pieņemties svarā. Pēdējo desmit gadu laikā gan uzskati un vērtības lēnām mainās, un sievietes var pašas izvēlēties, kā vēlas izskatīties un ko ēst, taču attālākos reģionos vēl joprojām senajiem skaistuma ideāliem ir liels spēks un ietekme.


Attiecības ar Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm


Mauritānijas starptautiskās attiecības ar kaimiņvalstīm (Senegālu, Alžīriju, Mali un Marokas kontrolēto Rietumsahāras teritoriju), kā arī Eiropas Savienību nav vienkāršas, ņemot vērā Mauritānijas straujo attīstību 20. gadsimta otrajā pusē, kā arī pašreizējos izaicinājumus. Mauritānijai vēl joprojām ir neatrisināts konflikts ar Maroku par Rietumsahāras teritoriju, kuru abas valstis uzskata par sev pienākošos, taču Mauritānija nav bijis ekonomiski līdzvērtīgs pretinieks Marokai šajā cīņā. Tomēr fakts, ka Mauritānija vismaz dažu starptautisku programmu ietvaros ir atzīta par Euromed reģiona valsti (lai gan tiešas piekļuves Vidusjūrai Mauritānijai nav), liecina, ka starptautiskajā arēnā ir pamanīti Mauritānijas centieni kļūt par demokrātisku valsti, kurai ir ko dot pārējai pasaulei.

Eiropas Savienība atbalsta Mauritānijas attīstību, īpašu uzmanību pievēršot transporta jomai, lai uzlabotu pārvietošanās iespējas iekšzemē un savienotu Mauritānijas attālākos reģionus. Arī drošības jautājumi ir būtiski gan vispārējā infrastruktūras attīstīšanā, gan nabadzības novēršanā – jomās, kurās ES iegulda visai prāvus finanšu līdzekļus. Liela apjoma finanšu palīdzība tiek sniegta arī Mauritānijas zvejniecības nozarei, kas ir viens no galvenajiem Mauritānijas iedzīvotāju iztikas avotiem. ES ir apsolījusi savu palīdzību arī demokrātijas ieviešanas un īstenošanas jautājumos, tiesu sistēmas attīstīšanai, kā arī politisko un ekonomisko grūtību pārvarēšanai.

Mauritānija ir viena no trīs Arābu pasaules valstīm, kas apliecināja savu atbalstu Izraēlai un izveidoja oficiālas diplomātiskās attiecības 1999. gadā, taču slēdza savu vēstniecību Izraēlā 2009. gadā, protestējot pret Izraēlas militārajām operācijām Gazā.

Šis un tas par Mauritāniju, ko tu, iespējams, nezināji.

  • Mauritānija bija viena no pēdējām valstīm pasaulē, kas oficiāli atcēla verdzību – tas notika tikai 1981. gadā. Mauritānijas valdība noliedz baumas, ka verdzība vēl joprojām dažādās formās tiktu praktizēta mūsdienās, lai gan pēc ārvalstu statistikas datiem valstī atrodas apmēram 90 līdz 100 tūkstoši vergu. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ziņo, ka Mauritānija ir viena no izcelsmes un galamērķa valstīm bērniem, kuri tiek iesaistīti piespiedu darbā, kā arī dažos reģionos vēl joprojām ir izplatīts verga – saimnieka attiecību modelis pieaugušo un bērnu vidū.
  • Lai gan Mauritānija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, tā cer izmantot savas dabas gāzes un naftas rezerves, kuras atrodas Čingueti un Toif reģionos, lai nākotnē celtu vispārējo labklājības līmeni.
  • Vidējais dzīves līmenis Mauritānijā ir 51 gads vīriešiem un 54 gadi sievietēm. Viens no galvenajiem nāves cēloņiem ir nekvalitatīvā medicīnas aprūpe (vienīgā lielā slimnīca valstī atrodas galvaspilsētā Nouakhotā, pārējās veselības aprūpes iestādes reģionos ir mazas un tām trūkst nepieciešamā ekipējuma un kvalificēta personāla), kā arī kvalitatīva dzeramā ūdens trūkums atsevišķos valsts reģionos.
  • Pateicoties Saūda Arābijas finansējumam, mošeju skaits Mauritānijā ir pieaudzis neticamā ātrumā – no 58 mošejām 1989. gadā līdz vairāk kā 900 mošejām šobrīd.
  • Apmēram 65% meiteņu un sieviešu Mauritānijā ir cietušas no sieviešu apgraizīšanas procedūras.
  • Divas trešdaļas Mauritānijas teritorijas sedz tuksnesis, kas katru gadu turpina izplesties.


Gribi zināt vairāk? Meklē šeit!

Pētījums par reliģijas brīvību un tās izpausmēm Mauritānijā. http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90109.htm 

Raksts par sievietēm Mauritānijā un kādēļ liekais svars tiek uzskatīts par priekšrocību un skaistuma izpausmi. http://www.msnbc.msn.com/id/18141550/ 

Listen to Africa - Iespēja paklausīties mūziku no Mauritānijas. http://www.listentoafrica.com/audio/mauritanian-music-13082009/ 

Fotogrāfiju sērija no Mauritānijas. http://www.hansrossel.com/fotos/fotografie/mauritanie/index.htm?1 

Kāda ceļotāja blogs par piedzīvojumiem, vairākas reizes apceļojot Mauritāniju. Daudz labu bilžu un praktisku padomu. http://mauritaniatraveldiaries.wordpress.com/ 

Mauritania Today (franciski). http://www.mauritania-today.com/ 

Noskaties video!

"Women on the frontline" – filma par sieviešu lomu sabiedrībā Mauritānijā. 



Dokumentāla filma par zvejniecības nozari Mauritānijā un to, kā ārvalstu zvejniecības politika ietekmē vietējo zvejnieku dzīvi.