Maroka

Eiropas vistuvākais pirmatnējais šarms: Maroka

Reizēm šķiet, ka Maroka ir rokas stiepiena attālumā – tikai stundas brauciens ar prāmi no Spānijas krastiem, un tu jau esi klāt. Taču, lai gan ģeogrāfiski tuvu, Maroka nebūt nav vēl viena Rietumeiropas pārveidotā realitāte – tās kultūra ir Āfrikas un arābu pasaules īpašs sajaukums, un dziļi sakņotās islāma tradīcijas padara šo zemi izpētes un apbrīnas vērtu.

Uz Maroku var braukt darīt visu ko, un reizēm šķiet, ka šī ir zeme, kurai, iedodot mazo pirkstiņu, tā paņems visu roku. Atliek tikai pameklēt, un katrs atradīs savu vietu – moderno un mūsdienīgo Kasablanku, tuksnešainus klajumus, sērfotāju pludmales Marokas Rietumos, viduslaiku labirintus Fēzā, snovborda trases Atlasa kalnos vai kolorītos tirgus plačus Marokas mazajās pilsētās. Ir dzirdēti simtiem stāstu par to, kā ceļotāji Marokā atgriežās atkal un atkal, ik reizi atrodot jaunus piedzīvojumus.

Lai gan tūristu ļoti iecienīta, Maroka nav zaudējusi savu pirmatnējo šarmu. Protams, lielpilsētas ir pielāgojušās tūristu pieprasījumam, taču mazākās un attālākās vietās vēl joprojām var just pagātnes elpu. Tur berberi dzer savu ikdienišķo piparmētru tēju, gatavo kus kus un stāsta stāstus par to laiku, kad viņi bija jauni un spēcīgi. Tur viesmīlība ir visaugstākais likums, un noguris ceļotājs nekad netiks atstāts aiz durvīm. Tur tuksnesis elpo pakausī, un kaut kur tālumā šalc okeāns, un naktī miljoniem zvaigžņu atgādina, ka neesi šajā pasaulē viens.

Pamatfakti

Platība: 710,850 km2 (ieskaitot Rietumsahāru)
Iedzīvotāju skaits: 33,8 miljoni
Galvaspilsēta: Rabata
Izplatītākās reliģijas: islāms
Valodas: arābu, berberu, franču, spāņu

Sabiedrība un cilvēki

Marokas iedzīvotāju sastāvs un izcelsme ir visai "krāsains" pasākums – kopā sajaukušies gan pamatiedzīvotāji, gan ieceļotāji, un to, kas un kāds ir īsts marokānis, ir grūti pateikt.

Berberi bija Marokas pamatiedzīvotāji līdz septītajam gadsimtam, kad, šķērsojot Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku, Marokā ieradās arābi, atvedot sev līdzi pavisam jaunu, revolucionāru reliģiju – islāmu. Drīz par musulmaņiem kļuva arī berberi, un jaunā reliģija veiksmīgi apvienoja divas cilvēku grupas ar atšķirīgām tradīcijām un vēsturi. Mūsdienās lielākā daļa marokāņu var teikt, ka viņu dzīslās rit gan arābu, gan berberu asinis, taču ir vietas, kurās vēl joprojām var sastapt berberu etniskās kopienas – ar savām paražām, valodu un dzīves ritējumu.

Lai gan berberu kultūra ir daudz cietusi no arābu un citu etnisko grupu iebrukumiem, mūsdienās berberu valodā vēl joprojām runā atsevišķos reģionos. Lai gan nereti berberi tiek attēloti kā ceļojošas cilvēku grupas, kuras pārvietojas tuksnešos kamieļu mugurās, tomēr lielākoties berberu dzīvesveids ir saistīts ar lauksaimniecību kalnos un ielejās. Vēsturiski berberiem ir bijusi liela ietekme tirdzniecības sakaru veicināšanā starp Ziemeļāfriku un Āfrikas vidieni – viņi ir tie, kas aizsāka tirdzniecības ceļus pār Sahāras tuksnesim.

Marokāņi var būt ļoti dažādi – kopienas attālākos reģionos seko gadsimtiem vecām tradīcijām, savukārt cilvēki pilsētās ir atvērti mūsdienu Rietumu kultūras ietekmei. Ģimene marokāņiem nozīmē ļoti daudz, un, tā kā 99% Marokas iedzīvotāju ir musulmaņi, arī reliģijai ir ļoti liela nozīme. Islāms un tā likumi ir arī iemesls, kādēļ nodibināt kontaktu ar sievietēm Marokā ir daudz grūtāk, nekā ar vīriešiem – sākt sarunu ar nepazīstamu sievieti ir gandrīz neiespējami.

Attiecības ar Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm

Maroka uztur ciešas attiecības ar Eiropas Savienību, īpaši ar Franciju un Spāniju, kuru aizjūras kolonija Maroka reiz bija. 2008. gadā Marokai tika piešķirts īpašs Eiropas Savienības partnera statuss, kas bija kā atbilde Marokas politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām reformām, kuras ES uzskatīja par īpaši apsveicamām. Īpašais partnerības statuss nodrošināja arī to, ka bija iespējams organizēt ES – Marokas samitu, kā arī Marokas dalību ES ministru padomēs un darba grupu tikšanās reizēs. Kā īpaša privilēģija Marokai tika piešķirta arī tās nacionālās valūtas (dirhams) piesaiste eiro kursam.

Maroka ir arī iesaistīta Eiro-Vidusjūras (Euro-Mediterranean) brīvās tirdzniecības zonas aizsākšanā, kas bija paredzēta Barselonas procesa ietvaros. Maroka un Ēģipte abas ir parakstījušas Agadrias vienošanos, kas paredz brīvās tirgus zonas nodibināšanu starp Vidusjūras arābu nācijām (Arabic Mediterranean Nations), šajā gadījumā - Jordāniju, Tunisiju, Ēģipti un Maroku. Šis un citi notikumi liecina, ka Maroka ir nopietns spēlētājs Ziemeļāfrikas reģionā arī ekonomiskajā jomā, un tai ir tālejoši mērķi saistībā ar ārvalstu tirgu apgūšanu. Marokas lielākie ekonomiskie partneri Eiropas Savienībā joprojām ir Spānija un Francija.

Attiecībā uz kaimiņvalstīm, neatrisināts ir strīds par Rietumsahāras teritoriju, uz kuru pretendē arī Mauritānija. Šis konflikts pastāv jau vairākus gadu desmitus, un ir ietekmējis Marokas attiecības ne vien ar Mauritāniju, bet arī Spāniju, Alžīrīju un citām valstīm. Marokas argumenti par īpašumtiesībām uz Rietumsahāru ir galvenokārt balstīti uz vēsturiskiem faktiem un Sahravi cilšu līderu lojalitāti Marokas karalim, taču šie fakti starptautiskajā arēnā netiek vērtēti viennozīmīgi. Rietumsahāras jautājumā Maroka ir saņēmusi Ēģiptes atbalstu, taču citas kaimiņvalstis, tai skaitā Alžīrija, no spriedumiem atturas.

Šis un tas par Maroku, ko tu, iespējams, nezināji.

  • Lielākā mošeja pasaulē atrodas Kasablankā – pilsētā Marokas Rietumu krastā. Ēka, kas nosaukta Hasana Otrā vārdā, ir 20 000 m2 liela, un tajā var ietilpt līdz pat 25 000 cilvēku. Mošejas autors ir franču arhitekts Mihaels Pinseau.
  • Par spīti tam, ka Maroka tiek uzskatīta par karstu un sausu vietu, šajā valstī atrodas daži samērā labi sniega kūrorti – lielākā daļa no tiem ir Atlasa kalnu tuvumā, vairāk kā 3000 m virs jūras līmeņa. Pazīstamākais no tiem ir Oukaimeden sniega kūrorts Dienvidmarakešā.
  • Maroka tiek uzskatīta par vienu no lielākajām hašiša ražotājvalstīm pasaulē. Šī nozare, protams, ir nelegāla, lai gan daži avoti apgalvo, ka valsts ieņēmumi no hašiša ir lielāki, nekā ieņēmumi no tūrisma, kas oficiāli ir ienesīgākā joma Marokā. Hašiša lielākās plantācijas atrodas Rifa kalnu tuvumā valsts Ziemeļos.
  • Maroka ir ceturtā apdzīvotākā arābu valsts. Pirmās trīs ir Alžīrija, Ēģipte un Sudāna.
  • Vairāki miljoni marokāņu ir pārcēlušies uz dzīvi kādā Eiropas valstī. Lielākā marokāņu diaspora atrodas Francijā – tur dzīvo apmēram viens miljons marokāņu.
  • Marokāņu virtuve un maltīšu kultūra tiek uzskatīta par vienu no daudzveidīgākajām pasaulē. Tajā vērojami berberu, spāņu, franču, arābu, portugāļu, korsikāņu, mauru, tuvo austrumu, Vidusjūras un Āfrikas kultūru ietekmes un elementi.
  • Automašīnām Marokā nav obligāta gaismu lietošana ne dienā, ne naktī, kas nereti izraisa ceļu satiksmes negadījumus, īpaši uz lauku ceļiem.
  • Marokā filmētas daudz ārvalstu filmu, tai skaitā filmas "Bābele", "Aleksandrs Lielais" un "Gladiators".


Gribi zināt vairāk? Meklē šeit!

Kā izskatās pasaule marokāņa acīm? Kāda puiša stāsts par dzīvi Marokā un ārpus tās. http://cabalamuse.wordpress.com/


Marokas valsts profils BBC ziņu kanāla interneta lapā. Jaunākie dati par Marokas ekonomiku, sabiedrību un aktuālajiem notikumiem.
http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/country_profiles/791867.stm

Portāls Magic Morocco ar visaptverošu informāciju par Maroku, tās kultūru un skaistākajām vietām. Īpaši interesanta ir sadaļa Marocco Food, kurā atradīsiet desmitiem recepšu, kā pagatavot īstu marokāņu maltīti. http://www.magicmorocco.com

Raksts par Fēzu un tās transporta sistēmas centrālajiem elementiem – ēzelīšiem. http://www.smithsonianmag.com/travel/Where-Donkeys-Deliver-Morocco.html

Latviešu fotogrāfa Mārtiņa Plūmes fotogrāfijas no Marokas. http://pluume.lv/Reportazas/Morocco-surf-trip-2013/

Noskaties video!

"Women on the frontline" – dokumentālo filmu sērija, kas stāsta par sieviešu dzīvi dažādās pasaules vietās. Sērijā par Maroku stāstīts, kā sievietes, kas pārdzīvojušas spīdzināšanu un ieslodzījumu, liecina par piedzīvoto.

 

Video sižets par Fēzu – vienu no Marokas skaistākajām un iespaidīgākajām pilsētām. 



Austrālijas televīzijas ABC filmēts sižets par berberu un arābu attiecībām Marokā.