Libāna

Visam pa vidu: Libāna

Līdzāspastāvēšana un izdzīvošanas instinkts varētu būt Libānas vadmotīvi ne vien tādēļ, ka tai ir izdevies tikt cauri 20. gadsimta sarežģīto notikumu džungļiem (15 gadus ilgs pilsoņu karš nav joka lieta), bet arī tādēļ, ka šajā valstī ultramodernais ir turpat blakus vēsturei un tradīcijām, un tie nevis izslēdz viens otru, bet gan lieliski papildina. Libānu dēvē par Tuvo Austrumu pērli un vietu, kas noteikti jāredz. Tā nav liela, to nav sarežģīti apceļot, tā ir neizsakāmi skaista un par tās kultūru mēdz teikt, ka tā ir vairāk kā apburoša.

Kur tad slēpjas Libānas šarms un kā tas nākas, ka pat, par spīti visiem iekšējiem un ārējiem konfliktiem, tā ir spējusi tik strauji attīstīties un pierādīt sevi? Viens no iemesliem ir tas, ka tā noteikti nav klasiska arābu valsts, taču tajā atradīsiet labāko no arābu kultūras un tradīcijām – gan bezgala sirsnīgus cilvēkus, gan tik labi zināmo kaislīgo tirgošanos, gan iespaidīgas vēstures notikumu pēdas. Viena no Libānas veiksmes atslēgām ir arī tā, ka tai kaut kādā veidā vienmēr ir bijis kapitāls – nauda, kuru pat karadarbības laikā neizlaupīja un neizsaimniekoja. Libānieši vienmēr ir pratuši gudri investēt, un tā rezultāti ir redzami arī mūsdienās.

Vēl kāda īpaši Libānai raksturīga iezīme ir tās virtuve un maltīšu kultūra. Tā kā Libānā ir ļoti auglīgas zemes, kurās var izaudzēt visneiedomājamākās lietas, tad arī libāniešu ēdienkartē apmēram 70% ir augļi un dārzeņi. Libāniešu izdoma, kā šos dārzeņus un augļus kombinēt, ir pasakaina, kā rezultātā ir radusies viena no daudzveidīgākajām un veselīgākajām ēdienkartēm arābu pasaulē.

Pamatfakti

Platība: 10 452 km2
Iedzīvotāju skaits: 4,5 miljoni
Galvaspilsēta: Beiruta
Izplatītākās reliģijas: islāms, kristietība
Valoda: arābu

Sabiedrība un cilvēki

Libānieši ir lepni ļaudis. Viņi, lai gan dzīvo kara un konfliktu izpostītā zemē, tomēr ļoti lepojas ar vietu, no kurienes nāk. Daļa no šī patriotisma un zemes mīlestības ir radusies tādēļ, ka ārpus Libānas dzīvo gandrīz divreiz vairāk libāniešu nekā pašā Libānā – vairāk kā 5,6 miljoni. Liela daļa no tiem ir Francijā, taču arī ASV un citās valstīs ir spēcīgas libāniešu diasporas, kuras cieši turas kopā un cenšas saglabāt libāniešu kultūru un tradīcijas.

Īpašs ir stāsts par kristiešiem un musulmaņiem Libānā. Gadsimta vidū abu reliģiju pārstāvji bija salīdzinoši līdzīgā skaitā. Arābu valstīm netipiski lielais kristiešu skaits ir radies vēsturisku notikumu rezultātā – to ietekmējuši gan Krusta kari Viduslaikos, gan periods pēc Otrā Pasaules kara, kad Libāna bija Francijas pārraudzībā. Francija arī ietekmēja to, ka Libānā pirmo reizi Tuvo Austrumu vēsturē tikai ieviesta parlamentārā sistēma, un kristieši ieguva samērā lielu politisko ietekmi. Lai gan tieši kristiešu politiskā pārstāvniecība parlamentā bija viens no iemesliem pilsoņu karam, tomēr arī mūsdienās vietu skaits parlamentā ir sadalīts pēc reliģiskās piederības.

Libāniešiem kā jau visām arābu kultūrām, raksturīga viesmīlība un izteikta kopienas izjūta. Ģimenes saites ir ļoti nozīmīgas – brāļi un māsas turas kopā, brālēniem ir kopīgi biznesi, un vecāki tiek ļoti cienīti. Ja reiz būsi iekļuvis kādā libāniešu ģimenē, tad – visdrīzāk, ka tas ir uz mūžu.

Attiecības ar Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm

Libāna atrodas kaimiņos Izraēlai un Sīrijai, un ne ar vienu no šīm valstīm kaimiņattiecības nav veidojušās vienkārši. Tas ir ietekmējis Libānas 20. gadsimta vēsturi, un tā sekas jūtamas vēl šodien.

Izraēlas jautājums ir kas tāds, par ko Libānā runā nelabprāt. Abu valstu nesaskaņu sekas ir traumējušas vai katru libānieti – vēl nesenais 2006. gada karš un Beirutas bombardēšana rezonē nācijas atmiņā. Konflikts abu valstu starpā ir ieildzis kopš 1948. gada, kad Libāna atbalstīja pārējo arābu valstu iebrukumus Izraēlā. Izraēla vēl joprojām apsūdz Libānu hezzbolah kaujinieku grupējumu slēpšanā un atbalstīšanā, taču karadarbība abu valstu starpā ir izbeigta.

Izraēlā notiekošais ir ietekmējis arī Libānas iedzīvotāju sastāvu – Libānā dzīvo apmēram 100 tūkstoši palestīniešu bēgļu, kuriem atgriezties Izraēlā vairs nav iespējams. Taču arī Libānā palestīniešiem neklājas viegli – viņiem ir liegta pilsonības iegūšana un viņi ir pakļauti institucionālajai diskriminācijai. Palestīniešiem ir aizliegts strādāt 20 profesijās.

Libāna noslēdza asociētās vienošanās sarunas ar Eiropas Savienību 2001. gadā, un tās mērķis ir veicināt demokrātisku, politiski un ekonomiski atvērtu sadarbību starp Libānu un ES. Libāna ir noslēgusi divpusējas tirdzniecības vienošanās arī ar vairākām arābu valstīm, palēnām virzoties arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas virzienā. Libānai ir labas attiecības ar gandrīz visām arābu valstīm (neskatoties uz vēsturiskajiem konfliktiem ar Lībiju, Palestīnu, Sīriju un Irāku).

Šis un tas par Libānu, ko tu, iespējams, nezināji.

  • Libāna visas savas pastāvēšanas laikā ir bijusi 15 dažādu nāciju un valstu pakļautībā.
  • Libānā būs visai sarežģīti iekļūt, ja pirms tam pasē būs Izraēlas zīmogs. Tādā gadījumā vienīgais veids, kā doties uz Libānu, ir – nomainīt pasi.
  • Finansiālās varas un daudzveidības dēļ Libāna tiek saukta arī par ”Tuvo Austrumu Šveici”.
  • Libānas galvaspilsēta Beiruta ir tikusi nopostīta un uzcelta no jauna septiņas reizes.
  • 1976. gada 22. janvārī partizānu grupa Bab Idrisā iebruka Tuvo Austrumu Britu Bankā, pilnībā iztukšojot seifa saturu. Kopējā laupījuma summa, kas sastāvēja no skaidras naudas un dažādām vērtslietām, tika novērtēta 50 miljonu ASV dolāru apjomā. Tā ir bijusi viena no ienesīgākajām banku laupīšanām pasaules vēsturē, un notika brīdī, kad Libānas galvaspilsētā Beirutā norisinājās pilsoņu kara dramatiskākie notikumi.
  • Ciedra koks, kas ir Libānas nacionālais simbols un senāk visvairāk eksportētā prece, pašā Libānā ir gandrīz izzudis. Tas ir rezultāts ilggadējai mežu izciršanas politikai.
  • 70% skolēnu Libānā apmeklē privātskolas.
  • Savu pirmo brīnumu, kurš ir aprakstīts vienā no evaņģēlijiem Bībelē, Jēzus veica šī brīža Libānas teritorijā.
  • Libāna ir vienīgā arābu valsts, kurā nevalda diktatoriskais režīms.
  • Libānas lauku ciematos vēl joprojām lielā cieņā ir mutvārdu kultūra, un īpaši populāras ir zajal – libāniešu valodas poētiskās formās sacensības.
  • Britu dziedātājs Mika, kurš pēdējo gadu laikā ir kļuvis populārs visā pasaulē, ir libānietis un dzimis Libānā.


Gribi zināt vairāk? Meklē šeit!

Libānas profils BBC ziņu kanāla interneta lapā. Jaunākie dati par Libānas ekonomiku, sabiedrību un aktuālajiem notikumiem. http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/country_profiles/791071.stm

Libānas tūrisma ministrijas mājaslapa, kurā atradīsiet jaunākos ar tūrisma jomus saistītos datus, kā arī saites uz citām noderīgām mājaslapām. http://www.lebanon-tourism.gov.lb/

Artisan du Liban – dažādi Libānas lietišķās mākslas paraugi. http://www.alyad.com/e-default.asp

The Lebanon – visaptverošs interneta arhīvs ar dažādu informāciju, kas ir saistīta ar Libānu un Tuvajiem Austrumiem. Labs rīks izpētei. http://www.the-lebanon.com

Baldati group – vairāku Libānas pašvaldību apvienība, kura īsteno dažādus sabiedrībai veltītus projektus. www.baldati.com

Ziņu portāls angliski ar jaunāko informāciju par aktuālajiem notikumiem Libānā. http://www.terra.net.lb/

Schouf Cedar Reserve – lielākais ciedru koku rezervāts Libānā piedāvā dažādas ekskursijas un pasākumus tiem, kurus interesē daba un ekotūrisms.
http://www.shoufcedar.org/

Aktīvais tūrisms Libānā - Lebanon mountain trail. Dažādi maršruti, ieteikumi, piedāvājumi un padomi tiem, kas grib atklāt dabas skaistumu Libānā. http://www.lebanontrail.org/

Noskaties video!

Dokumentāls raidījums, kas stāsta par palestīniešu bēgļu dzīvi Libānā. Kopā Libānā pēc ANO datiem atrodas ap 375 tūkstošiem palestīniešu bēgļu, daļa no viņiem šajā valstī ir bijuši jau 50 gadus.



Filma ”Libāna un nauda: vārti starp Tuvajiem Austrumiem un Rietumiem” stāsta par naudas ietekmi uz Tuvo Austrumu reģionu un lomu, kādu Libāna spēlē naudas aprites procesā.