Jordānija

Miera tilts starp kaimiņiem: Jordānija

Jordānijai ir, ko stāstīt. Gan par laikiem sen atpakaļ, gan par mūsdienām – tā ir pilna ar vietām, kurās pagātne jūtami elpo pakausī, un kuru skaistums un neatkārtojamība tiek augstu vērtēta pat pieredzējušāko ceļotāju vērtību skalā. Galu galā, ne jau bieži izdodas būt valstī, kurā vai ik stūrim ir saistība ar kādu Bībeles notikumu vai varoni, un kurā atrodas viena no Tuvo Austrumu reģiona pērlēm un dārgumiem – neaizmirstamā un noslēpumainā "pazudusī pilsēta" Petra.

Taču Jordānija nav tikai drupas, tuksnesis un kalni. Tai ir tik daudz seju, ka vienā reizē diez vai izdosies to visu aptvert un piedzīvot. Modernā galvaspilsēta Ammāna ir pilnīgs pretstats mazo kopienu dzīvesveidam, kādu redzēsiet nomaļākās Jordānijas vietās. Ammānā dzīve kūsāt kūsā, un tā piedāvā visu, ko vien var piedāvāt divu miljonu pilsēta gandrīz pašā Tuvo Austrumu centrā – multikulturālu sabiedrību, daudzsološas biznesa iespējas, izcilu izglītību un strauju dzīves tempu. Protams, arī Ammānā visam cauri vijas arābiem raksturīgās vērtības – ģimene, dzīves baudīšana un viesmīlība – taču tas noteikti ir pavisam citādāk, nekā kādā ciematā Nāves jūras apkārtnē. Noteikti ir vērts Jordānijai veltīt vairāk nekā pāris dienas, un izstaigāt to krustu šķērsu, lai mēģinātu atklāt vismaz kādu no šīs valsts neskaitāmajiem noslēpumiem.

Pamatfakti

Platība: 89,342 km2
Iedzīvotāju skaits: 6,4 miljoni
Galvaspilsēta: Ammāna
Izplatītākās reliģijas: islāms (92%), kristietība (6%) druze un bahai (2%)
Etniskais sastāvs: arābi (98%), armēņi, turkmēņi, roma čigāni, čerkesi un čečeni (2%)
Valoda: arābu

Sabiedrība un cilvēki

Jordānijas sabiedrība atspoguļo tradicionālas Arābu valsts vērtības un paradumus, apliecinot, ka arābu kultūra ir stipri iesakņojusies reģiona iedzīvotāju apziņā neatkarīgi no valstiskās piederības. Par jordāniešiem stāsta, ka tie ir ļoti atvērti, draudzīgi un viesmīlīgi cilvēki, kuri pret ciemiņiem izturēsies ar vislielāko uzmanību, un neturēs ļaunu prātu, ja kāds no svešiniekiem nezinās vietējās sabiedrības uzvedības noteikumus un etiķeti. Jordānieši būs priecīgi uzaicināt ciemiņus uz tasi tējas vai kafijas, taču, ja nevarat atrast iespēju pieņemt uzaicinājumu vai vienkārši tajā laikā netiekat, nebūs nekas traks, ja tā arī pateiksiet – vien dariet to ar cieņas un pateicības pilnu attieksmi, lai neaizvainotu namatēvu!

Daudzas jordāniešu ģimenes, īpaši lauku apvidos, vēl aizvien dzīvo, ievērojot senas arābu tradīcijas un dzīvesveidu, tādēļ neesiet pārsteigti, ja redzēsiet, ka mājās ir atsevišķas nodalītas telpas vīriešiem un sievietēm. Tā tas vienkārši ir pieņemts. Tāpat vēl joprojām ir vietas, kur vecāku organizētas laulības un pūra došana ir visai pierasta lieta.

Neskatoties uz iepriekšminēto, sievietēm Jordānijā ir piešķirta samērā liela brīvība, ja salīdzina ar citām valstīm. Sievietēm ir ļauts iegūt izglītību, tās var balsot un vadīt automašīnu, un tās nereti ieņem visai augstus amatus uzņēmumos vai politiskās struktūrās.

Jordānijā, līdzīgi kā citās arābu valstīs, ir daudz interesantu savstarpējās saskarsmes un komunikācijas paražu un ieradumu, piemēram, atvadoties cilvēki nereti izplūst garos uzmanības un draudzības apliecinājumos; publiski uzmanības apliecinājumi (sadošanās rokās, apskāvieni utt.) viena dzimuma starpā ir visai ierasta lieta, kā arī vīrieši nekad nesarokojas ar sievietēm, ja vien sieviete savu rokasspiedienu nepiedāvā pirmā.

Attiecības ar Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm

Jordānija ir samērā nemainīgi sekojusi Rietumu pasauli atbalstošam ārpolitikas kursam un tradicionāli uzturējusi ciešas un labas attiecības ar ASV un Apvienoto Karalisti. Šīs attiecības tika iedragātas Persijas līča kara laikā 20. gs. deviņdesmitajos gados, kad Jordānija ieņēma samērā neitrālu pozīciju un turpināja uzturēt sakarus ar Irāku. Domstarpības ar ASV un tās sabiedrotājiem izlīdzinājās kara beigās, kad Jordānija veda miera sarunas konfliktējošo pušu starpā, kas starptautiskajā arēnā tika novērtēts ļoti pozitīvi. Jordānija gadu gaitā ir ieguvusi labu starptautisko reputāciju kā valsts, kas īsteno pragmatisku un ne-konfrontējošu ārpolitiku, un uztur labas attiecības ar kaimiņvalstīm Izraēlu, Sīriju, Saūda Arābiju un Irāku.

Jordānija samērā bieži ir bijusi vidutājs dažādu Tuvo Austrumu reģiona valstu konfliktos, vedot miera sarunas un mēģinot panākt izlīgumus valstu starpā. Šādu lomu Jordānija uzņēmās gan Irānas un Bahreinas pievienošanas jautājumā, gan ASV, Irākas un Kuveitas gadījumā, gan arī Izraēlas un Palestīnas konfliktā. Kopš 2002. gada (Beirūtas samits) Jordānija ir bijusi arī viena no vadošajām valstīm sarunu vešanā starp Izraēlu un Arābu valstu līgu.

Jordānija ir daudzu starptautisku savienību un apvienību dalībvalsts, un arī ES apzināti veidojusi ciešu sadarbību ar šo valsti un paudusi atbalstu Jordānijas centieniem normalizēt situāciju reģionā un būt kā vidutājām miera sarunu procesos starp dažādām reģiona valstīm. Starp ES un Jordāniju ir noslēgta asociētā vienošanās (Association Agreement), kas kalpo kā tiesiskais pamats attiecību tālākai veidošanai.

Šis un tas par Jordāniju, ko tu, iespējams, nezināji

  • Jordānija šobrīd piedalās dažādās miera uzturēšanas misijās visā pasaulē (arī Jordānijas kaimiņvalstīs), un ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā vien ir 50 000 Jordānijas militāro vienību, kas nodrošina civiliedzīvotāju aizsardzību, militāro apmācību un  medicīnisko palīdzību.
  • Jordānijā pastāvošā valsts iekārta ir monarhija. Karalis  - šobrīd Abdula II - ir vienlaicīgi valsts galva, premjerministrs un armijas galvenais virspavēlnieks.
  • 2007. gada A.T.Kārnija Globalizācijas Indeksa (A.T. Kearney Globalization Index) sarakstā Jordānija bija novērtēta kā devītā globalizētākā valsts pasaulē. Jordānija ierindojās top pirmajā desmitniekā tieši ekonomisko, sociālo un politisko rādītāju dēļ. Jordānija ieguva augstu punktu skaitu investīciju novērtējumā, kā arī liberālā tirgus režīma dēļ. Jordānija bija arī viena no līderēm tajā, cik organizāciju un savienību sastāvā tā ir kā dalībvalsts.
  • Dažas no pasaules visagrāk pazīstamajām baznīcām ir tikai nesen atklātas tieši Jordānijā. Tas, kas palicis pāri no dubļu ķieģeļu ēkas Akabā, varētu būt pasaulē senākā ar nolūku celtā baznīca. Šī Akabas senā baznīca varētu būt bijusi celta ap trešo vai ceturto gadsimtu pēc Kristus.
  • Kā norādījis viens no pašreizējās valdības pārstāvjiem, Nassers Judei, Jordānijā ir visvairāk ārvalstu bēgļu, mērot uz vienu iedzīvotāju, pasaulē. Šī situācija ir izveidojusies lielākoties Irākas konflikta un irākiešu bēgļu dēļ.
  • Kreisā roka nekad netiek izmantota ēšanai, jo tā tiek izmantota tualetē. Ēst ar to tiek uzskatīts par samērā nepieklājīgu žestu.
  • Leģendas vēsta, ka Mozus – Bībelē pieminētais Dieva izredzētās tautas vadonis – ir apglabāts Nebo kalnā šī brīža Jordānijas teritorijā.
  • Jordānija ir pieņemts, ka, saņemot uzaicinājumu uz maltīti, ir pieklājīgi to noraidīt trīs reizes, pirms teikt "jā".
  • Nāves jūra, kas atrodas 392 metrus zem jūras līmeņa, tiek uzskatīta par zemāko zem jūras līmeņa atrodošos punktu uz zemes.
  • Pēdu apakšu rādīšana tiek uzskatīta par necieņas izrādīšanu un visai rupju žestu.


Gribi zināt vairāk? Meklē šeit!

Jordānijas valsts profils BBC ziņu kanāla interneta lapā. Jaunākie dati par Jordānijas ekonomiku, sabiedrību un aktuālajiem notikumiem. http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/country_profiles/828763.stm
Jordan Times ir avīze angļu valodā, kas tiek izdota katru dienu, un vēsta par jaunākajiem notikumiem Jordānijā. http://www.jordantimes.com/
Jordānijas Tūrisma padomes mājaslapa ar noderīgu informāciju ceļotājiem un valsts viesiem. http://www.visitjordan.com/

Noskaties video!

Video par vienu no skaistākajām pilsētām Jordānijā - Petru



Karadarbība un nemierīgā situācija Irākā ir izraisījusi vienu no lielākajām bēgļu krīzēm reģionā. To īpaši izjūt Jordānija. Kāda ir irākiešu bēgļu situācija Jordānijā un kā tā tiek risināta? Par to šis stāsts.