Izraēla

Stāsts par Apsolīto Zemi: Izraēla

Saka, ka neviena cita valsts pasaulē nesaņem tik daudz mediju uzmanības uz vienu iedzīvotāju un uz vienu kvadrātkilometru, kā Izraēla. Šī vieta tiešām ir īpaša, un par to  runā un domā gan tie, kuriem rūp politiskās norises Tuvo Austrumu reģionā, gan tie, kuri iestājas par mieru un cilvēktiesību nodrošināšanu, gan tie, kurus interesē ceļošana, kultūra un reliģija. Izraēla nav vienkāršs gadījums, un tajā ir tik daudz slāņu un kārtu, ka bieži vien sākumā nākas apjukt, lai pēc tam ieraudzītu, ka patiesība ir kaut kur visam pa vidu.

Izraēla un tās lielākā daļa iedzīvotāji – ebreji – ir vieni no centrālajiem varoņiem pasaulē visvairāk drukātajā grāmatā Bībelē, un tieši tur aprakstītie notikumi daudz ko izskaidro arī par to, kādēļ Izraēla politiski, ekonomiski un kultūrvēsturiski ir tur, kur tā šobrīd ir. Tas paskaidro to, kādēļ ebreji ar tādu pārliecību 1948. gadā pasludināja, ka viņu valsts būs tieši tur, kur tā ir tagad, un kāpēc tieši tā ir viņu Apsolītā Zeme.

Taču Izraēla pavisam noteikti nav tikai Bībelē minēto vietu kombinācija un vēsturisku notikumu fons. Tās mūsdienīgums un spēja būt vienai no modernākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā, ar izciliem sasniegumiem izglītībā, zinātnē un ekonomikā, ir visai likumsakarīga, ja ņem vērā valsts iekšpolitiku, attieksmi pret izglītību un ebreju ģimenes modeli. Un, šķiet, tas ir tikai sākums, jo Izraēlas izturība un neatlaidība, ar kādu tā jau vairāk kā pusgadsimtu ir parādījusi sevi starptautiskajā arēnā, ir tiešām apbrīnas vērta.

Pamatfakti

Platība: 22,072 km2
Iedzīvotāju skaits: 8 miljoni
Galvaspilsēta: Jeruzaleme
Izplatītākās reliģijas: jūdaisms (80%), islāms (16%), kristietība, druze un citas reliģijas (4%)
Etniskais sastāvs: ebreji (75%), arābi (20%), krievi, etiopieši un citas tautības (5%)
Valoda: ebreju, arābu

Sabiedrība un cilvēki

Izraēlas tautas vēsture ir viens no stāstiem, kuru zina liela daļa pasaules iedzīvotāju – tas hronoloģiski un vietumis visai detalizēti aprakstīts Vecajā Derībā. Taču arī 20. gadsimta notikumus un to ietekmi uz ebreju kopienu pasaule tik viegli neaizmirsīs. Tieši vēsture ir tā, kuras elpu un nospiedumus visdažādākajos veidos vēl joprojām var just Izraēlas sabiedrībā, cilvēku attieksmēs un vērtībās, un nākotnes redzējumā.

Izraēlas iedzīvotāji lielākoties ir ebreji vai arābi, un abu šo etnisko grupu dzīvesveids ir cieši saistīts ar reliģisko piederību. Pat tie ebreji, kuri apgalvo, ka nav praktizējoši jūdaisti, tomēr ievēro jūdaisma tradīcijas un seko gadsimtiem vecām tradīcijām un rituāliem. Reliģija ir neatdalāma daļa no Izraēlas kultūras un ikdienas ritējuma, integrēta gandrīz ikvienā dzīves jomā. Reizēm gan tas iegūst ne-ebreju auditorijai nesaprotamus un pat nedaudz uzjautrinošus apmērus. Piemēram, sabata (sestdienas) likumi, kad pēc jūdaisma tradīcijām cilvēkam ir liegts darīt jebko, kas sagādā piepūli. Tas attiecas ne vien uz to, ka nedrīkst gatavo ēst (visa pārtika ir sagatavota dienu iepriekš) vai vadīt auto, bet arī, piemēram, spiest lifta pogu. Taču ebreji ir visai radoši attiecībā uz to, kā šos noteikumus apiet (stāstā par lifta pogu tas izpaužas šādi – nereti liftos ir ieviesta īpaša "sabata poga", kuru nospiežot, lifts apstājas katrā stāvā. Un vienmēr taču var pajautāt pogu nospiest kādam citam!).

Attiecības starp arābiem (kas lielākoties ir palestīnieši) un ebrejiem ir sāpīgs jautājums, jo abas grupas redz viena otru kā ienaidnieku. Palestīnieši uzskata, ka ebreji, izmantojot savu militāro un skaitlisko pārspēku, ir nelikumīgi okupējuši tiem piederošo teritoriju, savukārt ebreji ir pārliecināti, ka tie ir atguvuši tikai to, kas jau sākotnēji vēsturiski piederēja viņiem. Abu etnisko un reliģisko grupu tuvošanās un dialogs tuvākajā nākotnē diez vai ir gaidāms, lai gan jau šobrīd pastāv vairākas formālas un neformālas iedzīvotāju iniciatīvas, kas aicina uz savstarpēju izpratni un piedošanu.

Attiecības ar Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm

Lai gan Izraēlas ārpolitika ir visai sarežģīta, neviennozīmīgi vērtēta un izaicinājumiem bagāta, tomēr Izraēlai ir izdevies nodibināt diplomātiskās attiecības ar 161 valsti visā pasaulē, un tai ir 94 diplomātiskās misijas. Lai gan ar attālākām valstīm (īpaši ASV, ar kuru Izraēlu saista cieša draudzība un "kopējas demokrātiskās vērtības, reliģiskās līdzības un drošības intereses") Izraēla uztur ciešus un labus sakarus, Tuvo Austrumu reģionā situācija ir daudz komplicētāka. Tikai trīs Arābu līgas valstis – Ēģipte, Jordānija un Mauritānija – ir normalizējušas savas attiecības ar Izraēlu. Nemaz nerunājot par Libānu, Sīriju, Saūda Arābiju, Irāku un Jemenu, kuras Izraēla ir pasludinājusi par nacionālajiem ienaidniekiem. Viens no sarežģīto kaimiņattiecību un attiecību reģionā sāpīgākajiem jautājumiem ir Gazas un Rietumu Krasta teritoriju okupācija, kurā vēl joprojām noris bruņotas sadursmes un terora akti, un vēl joprojām ne Izraēlas valdība, ne Palestīniešu pašpārvaldes vadītāji nav gatavi piekāpties. Par spīti starptautiskās sabiedrības pūlēm, konfliktam vismaz šobrīd nav redzams risinājums.

Izraēlas attiecībās ar Eiropas Savienību stūrakmeņi ir politiskā un ekonomiskā sadarbība, no kuras ieguvējas noteikti būtu abas puses. Attiecību pamatā ir ES – Izraēlas asociētā vienošanās, un viens no sadarbības mērķiem ir pakāpeniski ieviest Izraēlā dažādas ES programmas un politikas instrumentus, tādējādi tuvinot Izraēlu ES sistēmai. ES un Izraēlas sarunās ne reizi vien ir aktualizēts arī Palestīnas jautājums, kurš pēdējo gadu laikā ir kļuvis īpaši jūtīgs, un par kuru ES ir izrādījusi iniciatīvu runāt īpaši uzstājīgi. Izraēlai ir pieejama arī Eiropas Komisijas finanšu palīdzība 14 miljonu eiro apmērā.

Šis un tas par Izraēlu, ko tu, iespējams, nezināji.

  • Izraēla ir 100. mazākā valsts pasaulē, un tajā dzīvo mazāk kā 1/1000 pasaules iedzīvotāju.
  • Izraēlā militārais dienests ir obligāts gan vīriešiem, gan sievietēm. Vīriešiem tas ir trīs gadi, sievietēm – divi. Parasti jaunieši militāro dienestu izpilda uzreiz pēc vidusskolas, vēl pirms iestāšanās universitātē.
  • Izraēlā ir lielākais universitāšu absolventu skaits uz vienu iedzīvotāju pasaulē.
  • Izraēlā tiek radīts visvairāk zinātnisko pētījumu uz vienu iedzīvotāju pasaulē (109 uz 10 000 iedzīvotāju), kā arī ir vislielākais patentu skaits uz vienu iedzīvotāju.
  • Izraēlā ir augstākais dzīves līmenis Tuvo Austrumu reģionā (IKP uz vienu iedzīvotāju 2000. gadā sasniedza 17 000$, kas ir vairāk nekā Apvienotajā Karalistē)
  • Izraēlai ir lielākais pastāvīgais imigrantu pieplūdums pasaulē – ebreji (un ne tikai) no visas pasaules pārceļas uz dzīvi Izraēlā reliģisku, etnisku un ekonomisku iemeslu vadīti.
  • Divi izplatītākie uzvārdi Izraēlā ir Koens un Levi. Pēc tiem, kā arī pēc dažiem citiem uzvārdiem, vēl joprojām var noteikt, kurai no Bībelē minētajām 12 israēla ciltīm konkrētā ģimene pieder.
  • Izraēlā līme uz pastmarku otras puses atbilst košera likumiem.
  • Izraēlā uz naudas zīmēm informācija ir rakstīta arī braila rakstā, lai neredzīgie to varētu izlasīt.
  • Izraēlā ir visvairāk muzeju uz vienu iedzīvotāju pasaulē.
  • Liela daļa Jaunās Derības notikumu ir notikuši tagadējās Izraēlas teritorijā. Vecajā Derībā savukārt ir aprakstīta ebreju tautas vēsture un ceļš uz Apsolīto zemi.

 

Gribi zināt vairāk? Meklē šeit!

Izraēlas profils BBC ziņu kanāla interneta lapā. Jaunākie dati par Izraēlas ekonomiku, sabiedrību un aktuālajiem notikumiem. http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/country_profiles/803257.stm

Go Israel – Izraēlas Tūrisma ministrijas veidots interneta resurss visiem tiem, kas vēlas ceļot uz šo valsti. www.goisrael.com

Izraēlas ārlietu ministrijas mājaslapa, kurā atradīsiet visu nepieciešamo informāciju par to, kad un kā ir iespējams ceļot uz Izraēlu, kas jāpatur prātā, kā arī norādes un saites uz citiem informācijas avotiem. http://www.mfa.gov.il

"Jūdaisms 101" – interneta resurss, kas sniedz visaptverošu ievadu jūdaismā, sākot no reliģijas izskaidrojuma un beidzot ar ēdienu receptēm! http://www.jewfaq.org/index.htm

Izraēlas galvaspilsētas Jeruzalemes oficiālā mājaslapa. https://www.jerusalem.muni.il/Pages/default.aspx

Noskaties video!

 

"Sleepless in Gaza and Jerusalem" – 90 sižeti 90 dienās! Grupa jaunu sieviešu no Gazas, Jeruzālemes un citās Rietumu krasta pilsētās video dienasgrāmatas veidā stāsta par notikumiem viņu dzīvesvietās. Projekts apvieno dažādu reliģisko piederību un tautību jaunas sievietes, kuras grib pasaule pastāstīt, kas un kā patiesībā notiek tur, kur viņas dzīvo.

 

 

"Jeruzālemes sindroms" – tā pētnieki ir nodēvējuši faktu, ka katru gadu tūkstošiem tūristu dodas uz svētceļojumā uz Izraēlas galvaspilsētu. Taču kādas ir attiecības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem šajā pilsētā? Par to stāsta šis ABC Australia veidotais sižets.